#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Gaisa tīrībai un transporta energoefektivitātei
, 2010. gada, 02.jūnijs

Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomē, kas notika 24.–25.maijā Briselē, viens no izskatāmajiem jautājumiem bija Eiropas Padomes secinājumu projekts par Eiropas tīru un energoefektīvu transportlīdzekļu stratēģiju (Stratēģija), ietverot smagkravas automobiļu (autobusu un lielkravas automobiļu), vieglo transportlīdzekļu (automobiļu un autofurgonu), kvadriciklu, kā arī divu un trīs riteņu transportlīdzekļu (mopēdi, motocikli) izstrādi un izmantošanu.

Transportlīdzekļi rada aptuveni ceturtdaļu (2007.gadā – 28%) CO2 emisiju ES un ievērojami kaitē gaisa kvalitātei (Nox, HC un CO). ES ir pieņemti emisijas standarti, nosakot, ka jauniem viegliem automobiļiem līdz 2015.gadam pilnībā jāpanāk 130g CO2/km emisijas mērķis, savukārt līdz 2020.gadam – 95g CO2/km. Bez tam, jau šogad paredzēts ierosināt regulu par tipa apstiprinājuma pieprasījumu kvadricikliem, divu un trīs riteņu transportlīdzekļiem, kurā būs noteikti emisijas standarti.
Stratēģija paredz, ka reizē veicami divi uzdevumi: popularizēt tīrus un energoefektīvus iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļus un atvieglot attīstību tādām transportlīdzekļu tehnoloģijām, kas rada ļoti zemu CO2 emisiju. Tiek apskatīti šādi dzinēju risinājumi:
• iekšdedzes dzinējus darbina ar benzīnam vai dīzeļdegvielai alternatīvu degvielu, ieskaitot šķidro biodegvielu un gāzveida degvielu (tostarp sašķidrināto naftas gāzi (SNG), saspiesto dabasgāzi (CNG) un biogāzi);
• elektriskie transportlīdzekļi: prognozēts, ka jaunu transportlīdzekļu pārdevumu tirgus daļa no 1-2 % 2020.gadā palielināsies līdz 11-30 % 2030.gadā. Par hibrīdtransportlīdzekļiem, kas uzlādējami no elektrotīkla, prognozē, ka tirgus daļa 2010.gadā sasniegs 2 % un 2030.gadā – 5-20 %;
• ūdeņraža degvielas elementa, ar elektromotoru darbināmi, transportlīdzekļi.
Savukārt Greenpeace organizētie pētījumi uzrāda, ka, tehnoloģiskos risinājumus papildinot ar citiem risinājumiem, automašīnu izmešus uz 2020.gadu var samazināt līdz 80g CO2/km. Kā konkrētie ierosinājumi ir minēti šādi:
• transportlīdzekļu maksimālā ātruma ierobežojums;
• supermazo automobiļu izmantojuma attīstība;
• elektromobiļu plānotā īpatsvara palielinājums;
• nulles izmešu zonu noteikšana;
• ieviest kWh/km rādītāja lietojumu, tādējādi dodot iespēju precīzāk salīdzināt transportlīdzekļu enerģijas izmatošanas efektivitāti.

Vienu no masas un ātruma izmaiņu ietekmēm uz patērētās enerģijas apjomu raksturo skolas fizikas priekšmetā mācītais: ķermeņa kustības enerģija (kinētiskā enerģija) E=m*V*V/2, kur m ir ķermeņa masa un V – kustības ātrums. Tātad, jo smagāks ir transportlīdzeklis, jo tieši proporcionāli lielāku enerģiju ir jāpatērē tā iekustināšanai līdz noteiktajam ātrumam. Savukārt sasniedzamā ātruma palielinājums izraisa enerģijas nesēja (fosilā un bioloģiskā degviela, elektrība) patēriņa apjoma kvadrātisku pieaugumu. Piem., lai sasniegtu 1,5 reizes lielāku ātrumu, izlietotās enerģijas apjoms palielinās 2,25 reizes. Savukārt, ātrumu samazinot par 10%, nepieciešamās enerģijas apjoms samazinās par 19%. Protams, minētie apsvērumi attiecas tikai uz transportlīdzekļa kustības paātrinājumu, un tie jo īpaši nozīmīgi ir pilsētas satiksmē.
Būtiska ietekme uz transportlīdzekļa enerģijas patēriņu ir starpībai starp maksimālo un kustības vidējo ātrumu, kas pilsētās ir ievērojami mazāks par maksimāli pieļaujamo maksimālo ātrumu. Par vairākām Eiropas pilsētām, t.sk., Tallinu, ir nācies lasīt, ka tur tiek diskutēts par maksimālā ātruma samazināšanu līdz, piem., 40km/h. Tādējādi, īpaši neiespaidojot transportlīdzekļu vidējo ātrumu, ir sagaidāmi šādi ieguvumi:
• izlietoto energoresursu un izmešu apjoma samazinājums,
• ievērojami samazinās satiksmes negadījumu skaits (Lielbritānijas zinātnieku veiktie pētījumi parāda, ka ātruma ierobežojums līdz 32km/h avāriju skaitu pilsētā var samazināt par 40%).

Kā redzams, virzībai uz tīrāku gaisu un ilgtspējīgāku transportu ir daudzi risinājumi, t.sk., arī tādi, kas neprasa lielus līdzekļus.


Avoti:
1.Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas parlamentam, padomei un Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai par Eiropas tīru un energoefektīvu transportlīdzekļu stratēģiju (Briselē, 28.4.2010);
2.Lowering the bar: how the car industry can improve efficiency targets
(Greenpeace, 20.5.2010)

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties