#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Kā būtu, ja latvieši politiku veidotu internetā?
, 2010. gada, 12.marts

Pēc nesenas viesošanās Latvijā man bija ļoti daudz iespaidu. Par to, ka latvieši tiešām ir Eiropas pēdējie budisti ar savu gribasspēku un spēju patstāvīgi izdzīvot. Šajā garajā ziemā tas īpaši izpaudās.

Tomēr gan man, gan maniem ārzemju draugiem nebeidz rasties jautājums: “ Kāpēc latvieši nebuntojās pret ienākumu apgriezšanu un citām pēkšņajām netaisnībām no valsts puses?”

Gluži kā alternatīva garām rindām bankā ir internet-banka, tāpat internets ir acīmredzama alternatīva pašreizējai partiju iekārtai. Virtuāla vieta, kur izveidot un īstenot pārstāvniecisko demokrātiju un pārvaldīt sabiedrības vēlmes, kopēji pieņemot valstij svarīgos lēmumus. Jautāsiet, kur tad tā notiek? Ir daudz piemēru, bet pirms minam dažus, atzīsim, ka nav daudz vietu attīstītajā pasaulē, kur ir tik liela neticība valdībai un tik liela ekonomiskā krīze, kas būtu ideāla augsne virtuālo procesu inovācijai un jauna pārstāvnieciskā modeļa meklējumiem. Par dzīvajiem piemēriem nedaudz vēlak, bet vēl papreparēsim Latvijas situāciju. Latvijā pastāv virkne priekšnoteikumu tieši virtuālai un tiešai līdzdalībai politikas veidošanā: 1) Latvija ir super-maza valsts, kurā iespējams uzklausīt katra viedokli un vajadzības, tāpat atbalstīt katra potenciālu. Pie šī argumenta jāpiebilst, ka ļoti pamatīga sabiedrības ekonomiski aktīvā daļas ir izbraukusi no Latvijas, cerams, īslaicīgi, un internets ir vienīgais veids kā piesaistīt svaigas idejas un risinājumus Latvijā; 2) Latvijā ir labākā interneta kvalitāte Eiropā; 3) Latvijā ir masveidīga interneta lietošanas tradīcija. Ņemot tikai draugiem.lv, internetbankas un Apollo portālu, droši minēšu, ka katra Latvijas ģimene ir saskārusies ar vismaz vienu no šiem ērtajiem instrumentiem. Tāpat jaunāko plaukstas datoru dominēšana Latvijā ir arguments tam, ka var noķert un piesaistīt tieši ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju uzmanību sabiedrības procesiem un lēmumiem, ja tie būtu organizēti internetā. Un brīdis, kad internets būs, kā daļa no mobilo sakaru pieslēguma, ir acumirkļa attālumā. Varbūt jums šķiet tā ir utopija? Nebūt ne, kad pie rokas iPhone ar neierobežotu internetu, pat klēpja dators šķiet par smagu un neērtu kasti un iPhone visu var izdarīt, kamēr sēdi tramvajā vai pie ārsta rindā. Un lai piesaistītu šāda lietotāja uzmanību sabiedriskajai dzīvei, atliek izstrādāt vienu apu (funkcija, kuru instalēt savā telefonā, kas savieno ar mājas lapu), kas ir praktisks un ar skaidru atgriezenisko saiti. Priekšnoteikumi ir. Kā tas varētu izskatīties?

Pirms iedomāties virtuālo politikas veidošanu Latvijā, ir pilnīgi jāaizmirst par pastāvošo iekārtu un tradīcijām Latvijas politikā. Jāizdzēš no savas atmiņas iespēja, ka politiķis var virzīt apstiprināšanai publiski neizdiskutētus jautājumus, kas nav ieguvuši kritisku atbalstu un citas dziļi iesakņojušās tradīcijas, kas radušās no tā, ka nebija iespējams, kā senajā Grieķijā, sapulcēt sabiedrību Agorā un pieņemt lēmumus kopā, vai nebija interneta viedokļa komunicēšanai ar e-pastiem vai forumiem. Tātad nekā no vecās sistēmas! Ko var izveidot tad, ņemot par pamatu kaut vai visiem zināmās funkcijas draugiem.lv vai facebook un twitterī? Un ņemot par palīdzību yahoo vai google piedāvātos bezmaksas instrumentus? Ko var izveidot ņemot par pamatu web2.0 principus un interneta lietotāju uzvedību?

Var izveidot sistēmu tuvu ideālam, kur ar visiem zināmiem spēles noteikumiem, dot iespēju katram jomas interesentam vai ekspertam ievietot savus komentārus un redzējumu par kādu risināmu problēmu, tādējādi radot nestandarta risinājumus un iegūstot tiem sabiedrības atbalstu internetā. Par tamlīdzīgu sistēmu Breda pilsētā Holandē jau minēju iepriekšējos blogos.  Sapņu portāls visiem, kam rūp Breda, kur ievietotie “ sapņi” jeb projekti tiek diskutēti, vērtēti un virzīti īstenošanai un galā sabiedrības sapulcē tiek nolemts labākais risinājuma plāns.

Var arī pilnīgi savādāk iegūt sabiedrības atgriezenisko saiti un izmantot to lēmumos, jautājot Twitterī saviem sekotajiem reaģēt ar vienu vienīgu vārdu, parādot viedokli uz kādu uzstādījumu. Šādas metodes izmanto konferencēs, lai sajustu zāles viedokli par diskusiju un arī Baraka Obamas birojs Twitterī.

Sabiedrībā aktīvi cilvēki pauž savu viedokli un ietekmē procesus caur dažādiem sociālajiem tīkliem. Un atliek tikai visas šīs diskusijas apkopot piemēram yahoo pipes un tādejādi apvienojot vienuviet konkrētas jomas diskusijas un līdzīgi domājošos. Pipes palīdz apvienot vienuviet twitter, Flikr, Ziņu protālu, forumu un citas diskusijas, kurās piedalās pipes autors tādejādi mobilizējot domu, tā teikt.

Ar visiem šiem un citiem instrumentiem var mobilizēt sabiedrību un arī iegūt kvalitatīvu dialogu (protams, piemeklējot PAREIZOS instrumentus). Tādejādi var vienā 2 miljonu sabiedrībā daudzus stratēģiskos jautājumus un arī krīzes situācijas ( vai tie ir plūdi vai pēkšņs bezdarbs vai kas tamlīdzīgs) arī risināt, vienmēr balstoties uz reālo informāciju, ko sniedz un labo cilvēki no “vietām” un kur nav nepieciešama “ premjera viesošanās”, lai jautājumu atrisinātu, lai viens otram palīdzētu, lai skaidri paziņotu par savu vajadzību pēc palīdzības. Pašreiz šādas reformas ievieš Obama birojs ASV. Bet vai mums jāgaida uz sabiedrības līdzdalības modeli, ko ieviesīs 300 miljonu sabiedrībā, ja mēs varam daudz efektīvāk to ieviest 2 miljonu sabiedrībā?

Tā manuprāt ir reālā pārvaldība, īpaši tik nelielā sabiedrībā kā Latvija un kāpēc ne tagad? Mums ir politika.lv, mums ir knl.lv mums ir citi diskusiju portāli katrs pa sevi. Tagad mums ir iespēja ar līdzekļu ekonomiju veidot savu politiku internetā, iesaistīt tos, kas fiziski nevar būt Latvijā demonstrācijās vai sanāksmēs. 

Un kas to visu ieviesīs?  Mana atbilde ir - mēs? Tie, kas uzdod šādu jautājumu bieži vien iedomājas, ka jābūt kādam citam, kas idejas īstenos, bet ir taču tā, ka mēs visi esam kādos amatos un visi savu amatu ietvaros mainām un darām. Tieši uz šādiem principiem darbojas

www.breda-moregen.nl, kur portāla dalībnieki diskutē uz vienādiem noteikumiem, gan politiķi, gan direktori, gan skolotājas utml, un pēcāk katrs pēc savām spējām ideju arī īsteno. Vēl viens princips, ka ir jāaizmirst no pastāvošās politikas un noteikti nav jāpārnes uz virtuālo līdzdalību: neviens nav pārāks par citiem lēmuma pieņemšanā, sabiedrība balsojot un vērtējot nosaka vajadzīgos projektus vai idejas.

Bet ko darīt ar pastāvošajām partijām un koalīcijām? Pašreiz droši vien neko, līdz interneta sabiedrība nebūs pietiekoši liela, lai iesniegtu grozījumus Saeimai par valsts pārvaldes instrumentiem un atbildībām. Bet varbūt jaunās paaudzes politiķi pieslēgsies interneta sabiedrības viedokļa veidotājiem un tādejādi integrēs sabiedrības idejas un viedokli ar esošo lēmuma pieņemšanas mehānismu. Pēdējais risinājums būtu vienīgais veids, kā attālināt novecojušās politisko partiju sistēmas “pēdējo stundiņu “, kas nav aiz kalniem pēc visiem krīžu un sabiedrības neuzticības “ infarktiem”.  Ko jūs par šo ideju domājiet? Varbūt variet minēt kādas organizācijas Latvijā, no kuras šāda virtuālā politikas veidošana un lielas sabiedrības daļas iesaistīšana varētu sākties?

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties