#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Kādi būs Latvijas lauki?
, 2010. gada, 16.aprīlis

Desmit gadus pēc Otrā pasaules kara bija kļuvis skaidrs, ka Eiropas valstu cieša sadarbība ne tikai likvidē jauna kara draudus, bet arī ļauj efektīvāk attīstīties tautsaimniecībai.

Līdzās ogļu un tērauda sadarbībai tika domāts arī par kopīgu rīcību lauksaimniecībā. Lai garantētu pārtikas piegādi, toreiz 6 Eiropas valstis, kas izveidoja Eiropas Kopienu, 1957. gadā izstrādāja pamatprincipus kopējā tirgus izveidei lauksaimniecībā un tos nosauca par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Tie savā būtībā palikuši nemainīgi arī šodien un paredz kāpināt ražošanu, nodrošināt lauksaimniekiem pienācīgu dzīves līmeni, bet patērētājiem – saprātīgas cenas.
Tikai 2004. gadā, sākot KLP reformu, politika mainījās uz tirgu orientētas un videi draudzīgas lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības un lauku attīstību, novirzot tiešo ienākumu atbalstu no produkcijas ražošanas uz lauku cilvēku, kurš šo produkciju ražo.
Pēc pusgadsimta Eiropā ir konkurētspējīga lauksaimniecība, kas spēj ne tikai apgādāt sevi, bet kļuvusi arī par otro lielāko eksportētāju pasaulē. Par spīti panākumiem, KLP tikusi kritizēta daudz nesaudzīgāk nekā jebkura cita ES politika. Labi zināt, ka lauksaimniecība ir vienīgais sektors, ko pilnībā finansē no ES budžeta. Tas aizstāj valsts izdevumus. Tas aptuveni ir 53 miljardi eiro gadā un veido 40% no ES kopbudžeta. Svarīgi zināt arī, ka šo naudu pārvalda pašas dalībval-stis, nevis Eiropas Komisija, piemēram, tiešmaksājumi, eksporta kompensācijas vai lauku attīstības pasākumi.
KLP ir dārga. Ir izskanējis daudz kritikas par līdzekļu sadalījumu gan starp valstīm, gan lauksaimniecības nozarēm. Tā īsti neveicina nozares attīstību un attiecīgi konkurētspējas celšanu. Tagad ir iespēja šo kritiku ņemt vērā: sākusies jaunas KLP izstrāde, jo esošās darbība beidzas 2013. gadā. "Mums jāpāršķir jauna KLP lappuse laikam pēc 2013. gada, un mums tas jādara kopā," savā 12. aprīļa uzrunā KLP sabiedriskās apspriešanas atklāšanā saka lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Čološs. Kā nākotnes mērķi tiek ierosināta labāka konkurētspēja un efektivitāte, stabila pārtikas pieejamība, ienākumu pārdale starp turīgajām un lauksaimniecības mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem,
tādu publisko produktu ražošanas veicināšana, kas nodrošinātu labāku pārtikas drošību vai ainavas un augsnes auglības saglabāšanu.
2004. gadā Latvija, iestājoties ES, pievienojās dalībvalstu interešu "spēlei", kura ritēja pilnā gaitā. Šis spēles periods tuvojas beigām, un nākamais periods tiks spēlēts pēc izmainītiem noteikumiem. Kādiem – tas tagad ir arī Latvijas pārstāvju ziņā.

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties