#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Kas kam un cik maksā?
, 2010. gada, 28.jūnijs

Kamēr Latvijā tikai gatavojamies debatēm par nākamā gada budžeta projektu, Eiropas Komisija 2011. gada Eiropas Savienības budžeta projektu pieņēma jau aprīļa beigās, bet abas pārējās iesaistītās puses – Eiropas Padome un Eiropas Parlaments – par to lems nākamajos mēnešos.

Kopējais ES budžets sastādīs 142,6 miljardus eiro. Apjoms šķiet milzīgs, taču tie ir mazāk nekā 300 eiro uz vienu iedzīvotāju. Budžets ir politikas prioritāšu tulkojums ciparos. ES finanšu plānošanas un budžeta komisārs Janušs Levandovskis saka: "2011. gada ES budžeta projektam ir vērienīgs mērķis – kopā ar dalībvalstīm turpināt atbalstīt ekonomikas atveseļošanu un pēckrīzes posmā palīdzēt
neaizsargātākajiem." ES budžeta galvenās prioritātes – paātrināt ekonomikas atveseļošanu, investēt Eiropas jauniešos un rītdienas infrastruktūrā.

Aptuveni 87% budžeta nonāk atpakaļ dalībvalstīs, piemēram, ES fondu projektiem – 42,5 miljardi eiro. Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros – tiešmaksājumiem paredzēti 43,7 miljardi eiro. Ar vairāk nekā 1 miljardu eiro tiks finansēti enerģētikas projekti, par aptuveni pusmiljardu eiro īstenos interneta platjoslas projektus lauku apvidos, pētniecības un tehnoloģiju attīstībai – 8,6 miljardi eiro.

ES budžetu veido 27 dalībvalstu iemaksas. Lielākos maksājumus veic Vācija (19,6%), Francija (18%), Itālija (13,9%), Lielbritānija (10,4%) un Spānija (9,6%). Šīs piecas Eiropas lielvalstis kopā iemaksā 71,5% no kopējā budžeta.

Latvija no 2004. līdz 2006. gadam ES budžetā iemaksājusi 552,6 miljonus eiro jeb aptuveni 0,2% no kopējā apjoma, bet saņēmusi 1,605 miljardus eiro. No 2007. līdz 2013. gadam Latvijas iemaksas ir paredzētas 1,63 miljardi eiro, savukārt saņemt tā varētu 6,60 miljardus eiro. Šo summu sastāda ES fondu līdzekļi – 4,62 miljardi eiro – un nauda lauksaimniecībai un lauku attīstībai – 1,988 miljardi eiro.

Tā nav dāvana ātrai notērēšanai, bet gan ieguldījums, lai īstenotu vienu no Eiropas Savienības pamatidejām: radītu ekonomiski stipru Eiropu. To var panākt, ja mazinās attīstības atšķirības starp valstīm. Struktūrfondi ir neatmaksājama palīdzība, kas pieejama tikai ES dalībvalstīm. Piemēram, Īrija kopš pievienošanās ES 1973. gadā līdz 2008. gadam ES budžetā bija iemaksājusi 21,2 miljardus eiro, bet no tā saņēmusi 62 miljardus eiro. Īrijas ekonomiskie rādītāji parāda, ka struktūrfondu palīdzība ir nesusi augļus.

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties