#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Kas kopīgs Santjago ceļam un ES?
, 2010. gada, 15.jūnijs

“Ar ko jums saistās Spānija?” jautā skolotāja Jolanda. Mēs saucam lietas, kas pirmās ienāk prātā, – flamenko, siesta, fiesta, futbols, vīns, tapas, saule, jūra, vēršu cīņas... Lielākā daļa no mums Spānijā nav pirmo reizi, tāpēc vārdi birst viens aiz otra. Klasē ir pensionāru pāris no Beļģijas, muzeja darbiniece no Polijas, informātikas studente no Kipras, ģeogrāfijas profesors no Rumānijas un angļu valodas skolotāja no Somijas. Kopā esam 19 eiropieši no 10 Eiropas Savienības valstīm, kas piedalās Grundtviga darbnīcā.

Šādas darbnīcas no šī gada dod iespēju katram Eiropas Savienības pilsonim, kurš sasniedzis 18 gadus, iepazīties ar citām dalībvalstīm un diskutēt par noteiktām tēmām [1]. Eiropas Savienība apmaksā visus izdevumus, tajā skaitā ceļa naudu. Šajā darbnīcā esam ar mērķi uzlabot spāņu valodas zināšanas un labāk iepazīt Spāniju.

“Bet vai jūs ziniet, kā sauc Galīsijas nacionālās dejas?”, turpina tincināt Jolanda. Nu, ja būšu godīga, es vispār neko daudz par Galīsiju nezināju pirms ierašanās Akoruņjā. Varbūt vienīgi to, ka Galīsijā runā galīsiešu valodā un tur beidzas Santjago ceļš.

Akoruņja ir pilsēta, kuras centrālā daļa atrodas uz pussalas un tāpēc ir mulsinoša tūristiem, kas instinktīvi dodas okeāna virzienā, aizmirstot, ka ūdens te ir gandrīz visās puses. Milzīgā pludmale tieši pilsētas centrā ir vilinoša, bet Atlantijas okeāna ūdens – stindzinoši auksts. No pludmales redzams pilsētas simbols - milzīgais Herkulesa tornis, vecākā bāka Eiropā, kas joprojām darbojas. Tornis bijis arī mākslinieka Pablo Pikaso iedvesmas avots, kad viņš dzīvoja Akoruņjā 19.gs. beigās. Taču pretējā pusē tornim, uzkāpjot Sanpedro kalnā, var redzēt visu pilsētu, okeānu un vēl tālāk zaļākajā Spānijas reģionā.

10 dienas šajā ķeltu pēcteču vietā, kas bagāta ar arhitektūras pieminekļiem un viesmīlīgiem ļaudīm, ļauj iepazīt Galīsiju labāk. Vienu dienu dodamies ekskursijā uz Santjago de Kompostellu. Viduslaikos Santjago bija trešais ievērojamākais svētceļnieku mērķis pēc Romas un Jeruzalemes. Arī šobrīd uz turieni plūst ievērojamas svētceļnieku un tūristu straumes no visām Eiropas malām. Īpaši daudz cilvēku tur ir šogad, jo šogad ir Svētais jeb Jubilejas gads (Xacobeo), jo diena, kad piemin apustuli Jēkabu (25.jūlijs) iekrīt svētdienā.

Pie vietas, kur svētceļniekiem izdod apliecību par svētceļojuma paveikšanu, stāv rinda. Tajā gan kājāmgājēji, gan riteņbraucēji, gan jauni, gan vecāka gadagājuma. Ne velti kāds ir salīdzinājis Santjago ceļu ar Eiropas Savienību. Kopš gadsimtiem Santjago ceļš apvienoja Eiropu. Tagad to dara Eiropas Savienība, kas saliedē visdažādākos cilvēkus, kā to varu piedzīvot šajā darbnīcā.

Santjago katedrāle iedveš bijību ne tikai svētceļniekiem, visapkārt tai stiepjas garas rindas. Pāri laukumam aiztraucas viduslaiku mūzikas ansamblis. Mazās ieliņas pilnas ar suvenīru bodītēm un Galīsijai raksturīgo ēdienu restorāniņiem, kur var nobaudīt ne tikai astoņkājus, jūras vēžus, gliemjus un gliemenes, kalmārus, austeres un visdažādākās zivis, bet arī īpašus sierus un gaļu un, protams, Santjago pīrāgu – sausu kūku ar mandelēm.

Apmeklējam arī Finisterri jeb Pasaules beigas. Tā ir vieta, kur laikos, kad vēl nezināja, ka zeme ir apaļa, uzskatīja, ka pasaule beidzas. Bieži vien vieta ap to tiek saukta arī par Nāves krastu, jo daudzi kuģi pie tās krastiem gāja bojā. Daudzi svētceļnieki no Santjago turpina ceļu līdz šejienei. Nesenāka tradīcija aicina svētceļniekus beigt ceļojumu ar drēbju un citu mantu sadedzināšanu Finisterrē. Mēs iegūstam atļauju uzkāpt bākā, kas atrodas pašās Finisterre raga beigās. Veramies okeānā, aiz kura kādreiz domāja, ka vairs nekā nav. Un patiesi līdz pat horizontam ir tikai zilais ūdens...

Bez ekskursijām, mums ir arī lekcijas par Galīsijas un Spānijas mūziku, literatūru, vēsturi un tradīcijām. Vienu no tām mums lasa Miguel Anxo Prado, ievērojams Spānijas karikatūrists. Viņš stāsta par savu darbu un iedvesmas avotiem Akoruņjā un Santjago. Autora darbu viņš salīdzina ar pudeļu mešanu jūrā. Kad darbs ir pabeigts, tas tiek nodots publikai vai līdzīgi kā pudele iemests jūrā, un autoram vairs nav kontroles pār to. Nevar zināt, kas šīs ziņas atradīs un kā tās tiks saprastas un izmantotas. Vai ar šādiem semināriem nav līdzīgi? Eiropas Savienība dod iespēju iepazīt Eiropu un eiropiešus, paskatīties uz lietām no pilnīgi cita skatu punkta un nojaukt iepriekšējos stereotipus, kā to izmantojam, paliek mūsu ziņā.

Foto: Linda Jākobsone
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties