#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Ko Jūs darījāt 20.septembrī?
, 2010. gada, 21.septembris

Pēdējās trijās nedēļas nogalēs esmu piedalījusies nu jau piecās diskusijās „Es, Latvija un ES”. Katrā no tām diskusiju sākumā ar dalībniekiem mēģinām pārrunāt, vai viņi atceras 2003.gada 20.septembri, ko viņi tajā dienā darīja, vai piedalījās referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, kā balsoja un kāpēc. Es ļoti labi atceros šo dienu un varu salīdzināt tā brīža gaidas un šī mēneša diskusiju rezultātus.

20.septembrī jau ļoti agri biju Rīgas Kongresu namā, kur savu balsi par Latvijas dalību Eiropas Savienībā nodeva arī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Kad tajā pašā iecirknī biju nodevusi arī savu balsi, devos mājās gulēt. Iepriekšējais pusgads bija pagājis vienos darbos, strādājot valsts pārvaldē pie referenduma priekšdarbiem. Vakarā atgriezos Kongresu namā, kur atradās referenduma preses centrs, lai sagaidītu rezultātus. Tad vēlreiz varēju satikt valsts prezidenti, nu jau griežot torti par godu Latvijas gaidāmajai dalībai Eiropas Savienībā.

Iepriekšējo mēnešu laikā pirms referenduma biju izbraukājusi Latviju krustu šķērsu ar tā sauktajiem eirobusiņiem. Atšķirībā no vēlākā Latvijas Televīzijas raidījuma, īstenībā nekāda busiņa nebija. Mēs pārvietojāmies ar jebkuru mašīnu, kuru tajā dienā norīkoja kāda valsts pārvaldes iestāde. Braukšanai tika sakomplektētas komandas, kas sastāvēja no ierēdņiem, kas darbojas ar Latvijas integrācijas ES jautājumiem, un nevalstiskajām organizācijām. Katru otro nedēļu braucienos pa Latviju vienlaicīgi devās vairāki busiņi, dienas laikā apmeklējot līdz pat 8 apdzīvotām vietām. Mēģinājām atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem pēc labākās sirdsapziņas, uzklausīdami gan padomus, gan bargus pārmetumus. Galvenās bažas tajā laikā bija – lauksaimniecības iznīdēšana, identitātes zaudēšana, mūsu ekonomikas attīstība un sociālās garantijas it īpaši pensionāriem.

Diskusijās „Es, Latvija un ES” Kurzemē (Tukumā, Liepājā, Saldū, Ventspilī un Talsos) pēdējās nedēļās, izvērtējot pirmos sešus Latvijas dalības ES gadus, daudzi no šiem jautājumiem joprojām parādās kā iespējamie draudi. Kaut arī iedzīvotāji norāda uz ieguvumiem (it īpaši uzsverot brīvas robežas, mācību un darba iespējas, finansējumu infrastruktūrai, līdzfinansējumu projektiem, dalību demokrātiskā kopienā u.c.), joprojām aktuālākās tēmas ir sociālās garantijas un veselības apdrošināšana, ekonomikas attīstība, identitātes saglabāšana un vienādas subsīdijas lauksaimniekiem.

Būtiskākā atšķirība starp toreiz un tagad ir tas, ka tagad mums ir reālā dalības pieredze. Tagad mēs no Eiropas Savienības iekšpuses varam paskatīties, kas mums ir izdevies, varam sniegt nu jau pavisam konkrētu priekšlikumus šajās un arī citās jomās (piemēram, vides aizsardzībā, izglītībā, ekonomikas un augstākās izglītības sasaistē, cīņā pret korupciju). Tagad varam izvērtēt, kur iestāšanās sarunās neesam bijuši aktīvi, kur nav sniegta pilnīga informācija, kur savas nezināšanas vai negribēšanas dēļ esam pielaiduši kļūdas. Bet varam arī novērtēt vienoto valūtu gan norēķinos, gan ceļojumos, iespēju piedalīties visdažādākajos projektos, braucot pāri Latvijai skaitīt plakātus, kur uzlabota ūdens saimniecība, kur skolā izvietots dabas zinātņu kabinets, kur ceļš sakārtots, pateicoties tam, ka esam Eiropas Savienības dalībvalsts.

Varu novērot, ka tāpat kā pirms septiņiem gadiem arī tagad galvenie diskutētāji par Eiropas Savienību ir dalāmi divās grupās – jaunieši un vecāka gadagājuma cilvēki. No vienas puses dzīves pieredze, no otras vēlme izzināt un piedzīvot ko jaunu. Gan vieni, gan otri priecājas par starppaaudžu diskusijām. Taču vai šie ir īstie lēmumu veidotāji un vēlāk realizētāji? Varu saprast, ka ikdienas rūpes un ražas novākšana nedod daudz laika papildu diskusijām, bet pilnvērtīgai diskusijai tas ir būtisks zaudējums.

Lasu ziņās, ka eirobusiņš no šī gada septembra atgriežas televīzijas ekrānos, lai stāstītu par Eiropas finansējuma izmantošanu. Un ceru, ka varbūt kādreiz atkal tiks izmantota arī sākotnējā eirobusiņa ideja, kad ierēdņi dodas uz visattālākajiem Latvijas stūriem, lai runātu par to, kas cilvēkiem ir aktuāls un atbildētu uz jautājumiem gan par padarīto, gan par kļūdām. Lai uzklausītu, informētu un sarunātos, jo tā nekad nevar būt par daudz, lai attīstītu Latvijas labklājību, par ko nodevu arī savu balsi 20.septembrī nu jau 7 gadus atpakaļ.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties