#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Ko ņemt vērā, uzsākot biznesu Ukrainā
, 2010. gada, 26.augusts

46 miljoni iedzīvotāju, iespēja Eiropas Savienības pilsoņiem uz Ukrainu doties bez vīzas, ģeogrāfiskais tuvums, centieni integrēties ES, kopīgs kultūras mantojums – tas Ukrainas tirgu dara pievilcīgu Latvijas uzņēmējiem. Par Ukrainas biznesa specifiku stāsta ARNIS OZOLS, portāla DELFI Ua direktors, kurš pusotru gadu dzīvo un strādā Kijevā.

- Pirmais, ar ko nākas sastapties Ukrainā, ir nesakārtotā sociālā sfēra. Salīdzinoši ar Latviju, tā ir daudz sliktākā stāvoklī. Kas attiecas uz biznesa vidi, jāņem vērā abu tautu dažādā mentalitāte. Ukraiņi ir ļoti sabiedriski, atvērti, gatavi sarunām un kontaktu veidošanai. Latvijā nav tik viegli sarunāt tikšanos ar svešu cilvēku, bet, ja tomēr tas izdodas, var notikt darījums daudz ātrāk kā Ukrainā. Ukraiņiem no sarunāšanas līdz darījumam var paiet ļoti ilgs laiks. Jautājumu risināšanā vispār ir daudz nekonkrētību. Varbūt tās nav nekonkrētības, bet vajadzība nemitīgi atgādināt dažādas lietas. Piemēram, Rīga ir maza pilsēta, dienas laikā var droši norunāt vairākas tikšanās. Savukārt Kijevā plāni var mainīties bieži, kaut vai mašīnu sastrēgumu dēļ, un visi pret to izturas saprotoši.

Vai birokrātijai ir liela nozīme, uzsākot uzņēmējdarbību?

- Viennozīmīgi ir jāņem vērā valsts birokrātiskais aparāts. Ir daudz sfēru, kurās likumdošana nav tik precīza kā Latvijā. Ja Latvijā ir skaidrs, kādus dokumentus nepieciešams iesniegt, lai saņemtu konkrēto izziņu, tad Ukrainā var gadīties tā, ka jūs savācat visus nepieciešamos dokumentus, bet izrādās, ka kaut kā vēl tomēr pietrūkst.
Pie tam, ja Vācijā, piemēram, nedrīkst nozīmē nedrīkst, tad Ukrainā tā nav – atrisināt var gandrīz ikvienu jautājumu. Un ne vienmēr runa ir par naudu. Liela nozīme ir personiskajām attiecībām, spējai izskaidrot situāciju, sarunāt un vienoties. Ļoti svarīgi ir pazīt īstos cilvēkus konkrētajā sfērā, tad lietas notiek daudz ātrāk.
Ukrainā grāmatvedības sistēma prasa daudz atskaišu, tāpēc pat mazas firmas grāmatvedim ir daudz darba ar dokumentiem. Šobrīd situācija grāmatvežiem Latvijā ir krietni labāka. Elektroniskie norēķini, elektroniskā deklarēšanas sistēma ir pašā attīstības sākumā. Norēķinos Ukrainā bieži izmanto skaidro naudu.

Tas nozīmē, ka bez vietējā jurista un grāmatveža savu biznesu uzsākt nevar?

- Jā. Lai ārzemnieks varētu atvērt un vadīt savu firmu, viņam jāiziet cauri grūtām un sarežģītām procedūrām, kas aizņem daudz laika. Bez vietējo juristu palīdzības visdrīzāk neiztikt.

Kā Ukraina pārdzīvo ekonomisko krīzi?

- Ukrainā ekonomiskā krīze sakrita ar politisko krīzi. Šobrīd situācija normalizējas, jo tagad ir skaidrs, kurš valstī ir prezidents. Agrāk šajā jautājumā valdīja nenoteiktība, bija solījumi aptuveni šādā garā – pagaidīsim vēlēšanu rezultātus un tad paskatīsimies, kas notiks! Šobrīd ļaudis situāciju pieņem tādu, kāda tā ir, un viss kļuvis vienkāršāk un saprotamāk.
Bizness un politika Ukrainā ir cieši saistīti jēdzieni. Vakar es biju Rīgā kinoteātrī un tur redzēju Nilu Ušakovu bez apsardzes. Kijevā kaut kas tāds nav iedomājams. Kad ielās iziet Kijevas mērs Leonīds Černoveckis, viņu pamana visi. Un ne jau politiskās pārliecības dēļ, kijeviešiem ir svarīgi viņa pieņemtie ekonomiskie lēmumi.

Kā ukraiņi izturas pret latviešu partneriem? Vai ir kādi stereotipiski pieņēmumi par latviešiem?

- Visumā latvieša imidžs nav slikts. Baltijas valstis vienmēr Ukrainā tiek uztvertas ar cieņu, tās tiek uzskatītas par eiropeiskākām kā pati Ukraina. Tāpēc attieksme ir tāda – Jūs jau esat tur, kur mēs gribam nokļūt. Konstantīna Meladzes vadītajā ”Zvaigžņu fabrikā”, kas Ukrainas televīzijā ir ļoti iecienīts šovs, uzvarēja pārstāvis no Rīgas Stass Šurins. Arī ”Jaunais vilnis” Jūrmalā katru gadu rada lielu ukraiņu interesi. Baltija ir daļa no reģiona, ar kuru ukraiņiem ir daudz kas kopīgs gan kultūrā, gan ekonomikā, gan vēsturē.

Latviešu biznesmeņus acīmredzot interesē plašais Ukrainas tirgus. Kas viņus sagaida 46 miljonu lielās nācijas valstī?

- Daudzi domā tā: ja reiz 2 miljonu lielajā Latvijā esmu guvis zināmus sasniegumus, tad Ukrainā tie būs vismaz 20 reizes lielāki. Īstenībā tā nenotiek. Konkurence ir liela visās sfērās, jo Ukrainas tirgu cenšas apgūt arī krievi, poļi un citi ārvalstnieki. Svarīgi ir zināt vietējo mentalitāti un vietējos mērogus, un to vislabāk var izprast, dzīvojot šeit uz vietas, Ukrainā. Es zinu daudzus latviešu uzņēmējus, kas guvuši panākumus, iekarojot Ukrainas tirgu, bet aiz viņu panākumiem slēpjas ļoti daudz darba.

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties