#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Laba pārvaldība - cilvēku līdzdalība lēmumu pieņemšanā
, 2009. gada, 19.novembris

Sestdien piedalījos apspriedē, kurā Latvijas pilsoņi sprieda, kā viņi vēlētos piedalīties ES lēmumu pieņemšanā. Tāpat tika meklētas atbildes uz jautājumu, kas varētu motivēt iedzīvotājus iesaistīties ES lēmumu pieņemšanā un kādu reakciju iedzīvotāji sagaida no ES institūcijām.

Laba politika 21. gadsimta izpratnē nenozīmē, ka vieds valdnieks – vai politiskā elite – pieņem lēmumus, un tad pasludina tos tautai. Eiropas valstu pieredze liecina, ka kvalitatīva politika nav iedomājama bez sabiedrības iesaistes politikas veidošanā, uzklausot sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas, zinātniekus un, visbeidzot, pilsoņus forumos – tādā, kā šis. 

Eiropas Komisija konsekventi ievēro šo principu. Iedzīvotāji tiek iesaistīti ES politikas veidošanā jau agrīnā stadijā. Sagatavotie likumprojekti tiek saskaņoti ar sociālos partnerus pārstāvošo Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komiteju un pašvaldības pārstāvošo Reģionu komiteju, kurā darbojas arī Latvijas pārstāvji: septiņi - Reģionu komitejā un septiņi  - Ekonomikas un Sociālo lietu komitejā. Cik daudzus pazīstat vaigā?
 
Tomēr Eiropas Komisija nevar un tai nevajag aizvietot nacionālās valdības dialogu ar saviem iedzīvotājiem. Būtiskākie politikas instrumenti - nodokļi, veselības aprūpe, pensijas u.c. – ir katras dalībvalsts pārziņā joprojām kopš ES izveides piecdesmit gadus atpakaļ. Neko dalībvalstis šajā atbildību sadalījumā nevēlējās mainīt arī pēc lielās ES paplašināšanās 2004. gadā.Tiek uzskatīts par pašsaprotamu, ka ES dalībvalstīs demokrātijas līmenis ir pietiekami augsts, ko sasniegt var tikai pilnvērtīgi iesaistot sabiedrību politikas veidošanā. Cik veiksmīgi tas paveikts, rāda visobjektīvākā pārvaldības kvalitātes mēraukla – labklājības līmenis katrā no dalībvalstīm. No dalībvalsts uz dalībvalsti tie joprojām atšķiras, jo atšķiras nacionālo politiku kvalitāte.
 
Šogad Latvija atzīmēja 5. gadskārtu kopš pievienošanās ES. Pievienošanās ES bija kā biedra karte elitārā klubā, kas nozīmēja vēl nepiedzīvotas ekonomiskās iespējas, ko nodrošināja gan dalības garantētā investoru uzticība, gan vienotā tirgus sniegtās iespējas, gan struktūrfondi. Lai arī tās ir lielas iespējas, tās ir tikai iespējas ,kuru izmantošana atkal ir pašu nacionālo valdību pārziņā. Lielas iespējas nozīmē arī lielu atbildību. Ir teiciens: "muļķis pat baznīcā dabūs pērienu". Piemērojot mūsdienu situācijai, varētu sacīt: "valsts bez labas pārvaldības pat Eiropas Savienībā pamanīsies bankrotēt".
 
Viens no labas pārvaldības pamatprincipiem ir to cilvēku līdzdalība lēmumu pieņemšanā, uz kuriem šie lēmumi attieksies. Latvijas līdzšinējā prakse bija vairāk vienpusēja: lēmumi tika pieņemti „augšā”, tad novadīti „apakšām” izpildei. Pamazām notiek pavērsiens, un tas nevar neatstāt labvēlīgu iespaidu gan uz valsts pārvaldes kvalitāti, gan ekonomiku.
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties