#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Laika skaitīšana
, 2010. gada, 19.jūlijs

Moldovai sākusies laika atskaite, lai iegūtu bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību (ES) – tā uzskata optimisti, jo jūnija vidū Briselē Moldovas premjerministrs Vladimirs Filatoms saņēma no Eiropas Komisijas (EK) savdabīgu „ceļa karti”. Tas ir dokuments, kurā fiksēti tie noteikumi, kas Moldovai jāizpilda, lai iedzīvotāji iegūtu brīvas pārvietošanās tiesības ES.

Lai gan par vēlmi iegūt bezvīzu režīmu Kišiņeva runāja sen, oficiālā Briseles reakcija dokumentā pārtapa tikai 2009.gada 21.decembrī. Pieņemtajā kopējā deklarācijā norādīts, ka puses pieliks visus nepieciešamos pūliņus, lai 2010.gadā uzsāktu dialogu par vīzu režīma anulēšanu. Deklarācijā netika norādīti noteikti termiņi.

Lai virzītos tuvāk bezvīzu režīmam, Moldovas amatpersonas jau pirms pusotra gada uzsāka noteiktas darbības, savukārt, kopš 2009.gada decembra šīs darbības kļuva daudz mērķtiecīgākas. Kišiņeva, izmantojot „ceļa karti” un ES dienvidu Balkānu paraugu, patstāvīgi veica situācijas analīzi un sastādīja darbības plānu, negaidot ES norādījumus.

Kopš 2005.gada oktobra Moldovas robežsargiem, tāpat kā ukraiņu kolēģiem, asistē EUBAM Eiropas eksperti. Tādējādi nozīmīgi pieaugusi drošība uz robežām. Struktūras, kas atbildīgas par drošību uz robežas, izveidoja sadarbību ar INTERPOLU un FRONTEX. 2007.gadā Kišiņevā atvērtais vienotais Eiropas centrs vīzu izsniegšanai kļuva par ļoti veiksmīgu projektu. Ja Ukrainā vēl tikai domā par to, kā izveidot struktūru atpakaļuzņemšanas un patvēruma jomā, tad Moldovā tāda jau darbojas. 2008.gada 1.februārī Informācijas un tehnoloģiju ministrija vienlaikus ar parastām pasēm sāka izsniegt arī biometriskās. Jau kopš nākamā gada 1.janvāra tiks izsniegtas tikai biometriskās pases. 2009.gadā tika atklāts Personisko datu aizsardzības centrs. Lai labāk koordinētu savas darbības, valdība izveidojusi starpministriju grupu, kuru vada ārlietu ministrs Jurijs Ljanke.

Tajā pašā laikā, lai veiktu visas nepieciešamās reformas, ir jāsper vēl stingrāki soļi. Ar to domāts – nacionālās likumdošanas pielīdzināšana Eiropas standartiem. Moldovai jāreformē robežsardze, pilnībā to veidojot pēc kontraktu principiem. Kā uzskata Ārpolitikas asociācijas direktors Viktora Kirile, tad ar EUBAM un FRONTEX palīdzību ir jāizstrādā un jāievieš integrētā robežu menedžmenta nacionālā stratēģija.

Nopietna izrādījās arī nelegālās migrācijas problēma un cīņa ar „dzīvās preces” tirdzniecības ceļiem. ASV valsts departamenta ziņojumā, kas publicēts vēl jūnijā, norādīts, ka Moldovā vēl līdz šim laikam nav saukts pie atbildības neviens cilvēku tirdzniecības shēmās iesaistīts ierēdnis. Moldovas sievietes tiek nelegāli pārvadātas un iesaistītas prostitūcijā, kamēr bērni, kas arī tiek nelegāli pārvadāti, tiek iesaistīti ubagošanā. ASV valsts departamenta ziņojumā Moldova iekļauta trešajā grupā, tas ir, tā tiek pielīdzināta valstīm, kurās valdība kaut ko dara, lai cīnītos ar nelegālo cilvēku pārvadāšanu, taču tas ir nepietiekami, lai sasniegtu rezultātus.
Pat biometriskās pases nepalīdz atrisināt problēmu, jo Kišiņevai ir grūti pārbaudīt Dņestras kreisajā krastā, Piedņestrā, izdotos dokumentus. Piedņestras problēma ieņem īpašu vietu Moldovas centienos integrēties ES, kā arī bezvīzu režīma iegūšanā ar ES valstīm. Vēl pavisam nesen tieši valsts drošību apdraudošais, joprojām neatrisinātais Piedņestras konflikts tika uzskatīts par galveno riska faktoru Moldovas centieniem tuvināties ES. Tomēr šobrīd Kišiņeva cenšas mainīt šīs problēmas paradigmu. Moldovas premjerministrs Vladimirs Filata, tiekoties ar ES ārlietu vadītāju Ketrīnu Eštoni, paziņoja, ka Moldovas valdība saista konflikta noregulēšanas iespēju ar pievilcīgas valsts izveidošanu, kamēr bezvīzu režīma un vienotas tirdzniecības zonas izveide šajā procesā spēlētu izšķirošu lomu. Savukārt ES vairākkārt uzsvērusi, ka ir gatava atbalstīt pasākumus, kas stiprinātu un attīstītu savstarpējo uzticību starp abiem Dņestras krastiem.

Kā uzsver Eudžens Karas, Moldovas ārlietu ministrijas Eirointegrācijas departamenta pārstāvis, tad Briselē labi zina Piedņestras problēmu. „Ja Piedņestras problēma būtu nepārvarams šķērslis, tad nebūtu uzsākts dialogs par bezvīzu režīma ieviešanu,” saka E.Karas. Ļoti svarīgs aspekts ir Krievijas – Vācijas iniciatīva Piedņestras konflikta noregulēšanā.

Ekspertu uzmanība vairāk koncentrēta uz sagaidāmo un nepieciešamo reformu saturu, kas tiek sagaidītas no Moldovas. Savukārt vienkāršie pilsoņi vairāk gaida reālus termiņus, kad iegūs brīvu pieeju Eiropas telpai. Kā uzskata eksperti, ja valdība sekmīgi realizēs nepieciešamās reformas un tiks saglabāta politiskā stabilitāte, tad bezvīzu režīms ar ES valstīm varētu tikt ieviests jau 2-3 gadu perspektīvā. Jau kopš 2007.gada Moldova vienpusēji atcēlusi vīzu režīmu ES pilsoņiem. Līdz ar Rumānijas uzņemšanu ES, moldāvu pārvietošanās iespējas ES teritorijā sašaurinājās. Daudzu valstu vīzas līdz tam varēja iegūt Bukarestē vai Kijevā, jo daudzu ES valstu vēstniecības nav Kišiņevā. Situācija uzlabojās pēc tam, kad Kišiņevā tika atvērts Vienotais Eiropas centrs vīzu izsniegšanai.

Moldovas ārlietu ministrs ir paziņojis, ka 17 no 27 ES valstīm atbalsta bezvīzu attiecību ieviešanu ar Moldovu. Leonīds Litra, biļetena „Vīzu režīma ar ES liberalizācija Moldovā” redaktors, paziņoja, ka Spānija, Beļģija, Holande un Austrija ir pret ES vīzu režīma liberalizāciju ar Moldovu. Šīs valstis baidās no masveida moldāvu migrācijas. Kā uzskata Litra, tad valdībai jāstrādā ar šo valstu politiskajiem spēkiem, lai izskaidrotu Moldovas centienus integrēties ES.

ES pārstāvji vairākkārt ir atkārtojuši, ka vīzu režīma liberalizācija ar Moldovu ir vairāk tehnisks process, ne politisks. Tāpēc, kā uzskata Viktors Kirile, Ārpolitikas nevalstiskās asociācijas vadītājs, tad sagaidāmās ārkārtas parlamenta vēlēšanas nevarētu traucēt Moldovas valdībai izvirzīto paredzēto uzdevumu izpildē. Tajā pašā laikā arī ES nevajadzētu pārāk atlikt jautājuma par bezvīzu režīma ieviešanu izlemšanu, jo tā var palaist garām „veiksmes stāstu”. Fakts ir tāds, ka tikai 2009.gadā rumāņu pases ieguva vairāk kā 30 000 Moldovas iedzīvotāju, savukārt 2010.gadā katru mēnesi pieteikumu pēc Rumānijas pases iesniedz gandrīz 2600 moldāvu, kas ir apmēram 200 000 moldāvu gadā. Iegūstot kaimiņvalsts pasi, Moldovas iedzīvotāji iegūst daudz vairāk iespēju, ne tikai brīvu pārvietošanos ES valstīs.

Foto: freerangestock.com

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties