#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Laiks piedāvāt
, 2010. gada, 22.maijs

Diskusijas par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) virmojušas vienmēr: pārāk liels ir ES lauksaimniecības budžets un pārāk atšķirīgas ir dažādo ražotāju vai dalībvalstu intereses. Tomēr kompromisi vienmēr tikuši rasti – pierādot teicienu, ka patiess kompromiss ir tāds, ar kuru neviens nav īsti apmierināts.

KLP vēsture iestiepjas pusgadsimta garumā. KLP attiecas ne tikai uz lauksaimnieku, palīdzot kāpināt ražošanu un nodrošinot tam pienācīgu dzīves līmeni. KLP ievēro arī patērētāja intereses, gādājot par saprātīgām cenām un nodrošinot labas pārtikas pietiekamu pieejamību.

Attīstoties zaļajai domāšanai, lielāku nozīmi politikā ieguva lauku vides jautājumi; līdzsvars starp lauksaimniecības industrializāciju un vides prasībām joprojām ir mērķis, uz kuru tiecamies. Ticis mainīts arī KLP atbalsta adresāts – no produkcijas ražošanas uz lauku cilvēku, kurš šo produkciju ražo.

Latvijā KPL piemin ne bez emocijām: fakts, ka platību tiešmaksājumi Latvijas zemniekam ir ievērojami mazāki, tika nepārprotami uztverts kā netaisnība. Skaidrojumi, ka šo naudu no 2004. gada bija iespējams piešķirt desmit jauno dalībvalstu zemniekiem, tikai pārdalot esošo finansējumu, tātad atņemot pārējiem 15 ES valstu zemniekiem, tika uzklausīti bez īpašas sajūsmas. Nu šis periods iet uz beigām: 2013. gads ir pēdējais, kurā vēl darbojas līdzšinējā KLP.

12. aprīlī sākās jaunās KLP tautas apspriešana, priekšlikumus paredzēts vākt līdz 3. jūnijam. Daudzi jau izteikušies, iespēja to darīt ir visiem. No Vācijas, Francijas un Spānijas jau ir gandrīz 600 viedokļi, kamēr no Latvijas tikai 24! Vai tas ir pietiekami, lai mainītu politiku un ietekmētu, piemēram, arī savas valdības nostāju gaidāmajās sarunās starp dalībvalstīm? Parādīsim, ka Latvija var arī Eiropas politiku ietekmēt un mainīt, pasakot, kādu KLP grib nākotnē. Vien vajag daudz, daudz vairāk viedokļu no Latvijas. Tikai tā var cerēt, ka jaunā KLP būs kompromiss, labākais iespējamais līdzsvars starp dalībvalstīm, konkurējošām nozarēm vai tehnoloģijām un vēlmi saglabāt dabu pēc iespējas neskartu un arī mazas un dzīvotspējīgas saimniecības kā šīs ainavas sastāvdaļu.

Vēl pirms 27 ES dalībvalstu zemkopības ministri sāk sarunas par jaunu KLP, tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/agriculture/capdebate vai Eiropas Komisija aicina arī latviešu valodā vai kādā no pārējām 22 oficiālajām ES valodām cilvēkus pateikt, kādā lauku vidē gribam dzīvot un kādu pārtiku gribam ēst pēc 2014. gada. EK uzdevumā viedokļu apkopošanu Latvijā veic arī Valsts Lauku tīkls un "Europe Direct" informācijas centri.

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties