#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Māstrihtas kritēriji – klupšanas akmens ne tikai Latvijai
, 2009. gada, 23.novembris

Lai ieviestu eiro, jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm jāspēj izpildīt pieci ekonomiskās stabilitātes kritēriji, kas pazīstami kā Māstrihtas kritēriji. Latvijai iepriekšējos gados galvassāpes sagādāja inflācijas rādītājs, kas bija būtiski lielāks nekā vairumā ES valstu.

Šobrīd un nākamo pāris gadu šķērslis numur vien ir pārlieku lielais valsts budžeta deficīts (Māstrihtas kritērijos pieļaujamais ir 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), savukārt tuvākā vai tālākā nākotnē arī valsts ārējā parāda apjoms pietuvosies kritiskajai robežai (60% no IKP)

Lai ievērotu Māstrihtas kritērijus, Latvijai būtiski jāsamazina budžeta deficīts, turklāt jāspēj nodrošināt arī tautsaimniecības atgriešanās uz ekonomiskās izaugsmes ceļa - šajā gadījumā Latvijai pavērtos izredzes ieviest eiro ātrākais 2014.gadā.

Eiropas Savienības institūciju amatpersonas joprojām pauž viedokli, ka eiro ieviešana iespējama tikai strikti ievērojot Māstrihtas kritērijus un sparīgi turas pretim jebkādiem ierosinājumiem uzņemt Baltijas valstis eirozonā uz atvieglotiem nosacījumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās krīzes iespaidā daudzām ES dalībvalstīm (arī eirozonas valstīm) ir problēmas ar budžeta deficīta kritēriju ievērošanu, un arī valdības parāda apmērs daļai valstu pārsniedz Māstrihtas kritērijos noteikto. 2009.gadā ES valstu vidējais budžeta deficīts sasniegs 6,9% no IKP, 2010.gadā – 7,5% no IKP. Lielākā daļa ES valstu nespēj ievērot budžeta deficīta apmērus, līderpozīcijās atrodoties Grieķijai ar 13% un Īrijai ar 11% plānoto budžeta deficītu. Eiropas Komisija budžeta deficīta sabalansēšanai Itālijai un Beļģijai devusi laiku līdz 2012.gadam, Vācijai, Francijai, Spānijai, Austrijai, Nīderlandei, Čehijai, Slovākijai, Slovēnijai un Portugālei - līdz 2013.gadam, Īrijai - līdz 2014. gadam, bet Lielbritānijai līdz 2014.-2015. nodokļu gadam. Šīm dalībvalstīm būs jātiek galā ar savām finansēm un pakāpeniski jāsamazina budžeta deficītus līdz 3% no IKP, kas situācijā, kad eirozonas ekonomikā vērojamas pavisam vājas izaugsmes vēsmas, būs liels izaicinājums. Daļa valstu ar šo izaicinājumu varētu netikt galā, līdz ar to tām nebūs pa spēkam Māstrihtas kritēriju izpilde attiecībā uz budžetu un valdības parādu, kas savukārt nozīmē diskrimināciju attiecībā pret tām valstīm, kuras vēlas ieviest eiro, tomēr mainīt spēles noteikumus attiecībā uz eiro ieviešanu Latvijai ir gandrīz neiespējami.

Viennozīmīgi, ka ES dalībvalstīs ar pārāk lielu budžeta deficītu būs nepieciešama budžeta konsolidācija, līdzīgi kā patlaban vērojams Latvijā, kas nozīmē izdevumu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu. Būtiski budžeta griezieni un izdevumu samazināšana vairumā ES valstu varētu būtiski bremzēt ekonomikas atveseļošanos eirozonā, turklāt pieaugošie budžeta deficīti palielinājuši šo valstu valdību kopējo parādu. Tādējādi ES dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, katru gadu nāksies arvien lielākas summas tērēt šo parādu apkalpošanai, kas nozīmē, ka gan Latvijā, gan citās ES valstīs pašreizējās ekonomiskās krīzes sekas būs jūtamas vēl ilgi un ES ekonomiskā izaugsme būs vājāka salīdzinājumā ar citiem reģioniem.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties