#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Nauda veselībai
, 2010. gada, 15.maijs

Par naudu veselību nenopirksi. Tad, kad veselība sašķobījusies, tās atgūšana maksā dārgi – arī naudas izteiksmē. Ārstu un māsiņu darbs, aprīkojums, zāles, ārstniecības iestāžu uzturēšana kopā maksā miljonus. Eiropas valstīs katrā pieņemta
sava kārtība, kādā tiek finansēta medicīniskā aprūpe – apdrošināšana, obligātas vai brīvprātīgas iemaksas, nodokļi...

Nonākot nopietnās finanšu grūtībās, arī Latvijai bija jāpārskata savs veselības aizsardzības budžets. Bet vai tika pārskatīts politikas modelis? Tika pieņemti sāpīgi lēmumi. Iedzīvotāju mēģinājumi pasargāt savas slimnīcas no slēgšanas atdūrās pret vienu un to pašu jautājumu: kurš maksās par to uzturēšanu? Slimnīcas vēl aizvien tērē lielāko daļu no valsts veselības aprūpes samērā
nelielā finansējuma.

Valstu prakse medicīniskās aprūpes nodrošināšanā atšķiras. Arī pēc veida, kādā tas tiek izlietots. Saskaņā ar 2009. gada kopīgo ziņojumu par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju Latvijā, lai arī samazinās, joprojām ir liels hospitalizēto skaits vai vidējais slimnīcā pavadīto dienu skaits. Uz 100 000 iedzīvotāju ir ļoti augsts gultasvietu skaits. Zviedrijā, kura ir pasaulē atzīta paraugvalsts savu iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā, tas ir gandrīz trīs reizes mazāks. Vai Zviedrija kļūdās, nepalielinot gultu skaitu slimnīcās, tajā pašā laikā medicīniskajai aprūpei tērējot vairāk nekā 10 reižu lielāku naudu uz cilvēku? Vai ļaundabīga audzēja ārstēšanā par iespēju gulēt slimnīcā daudz efektīvāka nebūtu slimību profilakse un atklāšana to agrīnajās stadijās? Vai tas, ka pietrūkst naudas stacionārai veselības aprūpei, tomēr nav sekas trūkumiem ambulatorajā ārstēšanā?

Kopš esam ES, medicīnas attīstībai plaši izmantoti ES fondi: no 2004. līdz 2006. gadam par vairāk nekā 23 miljoniem latu no ES un Latvijas līdzfinansētas naudas uzlabotas 11 reģionālās slimnīcas, iegādāti 20 operatīvie transportlīdzekļi, uzlabotas 9 primārās veselības aprūpes iestādes.

Pēc plāna, kā valsts vēlas izlietot ES fondu finansējumu, var spriest par veselības sektora modeli Latvijā nākotnē. Ne tikai krīzes ap-stākļos tā ir ļoti liela nauda, tāpēc jācer, ka tā tiks izmantota vislietderīgākā veidā. 2007. – 2013. gada periodā veselības nozarei pieejams ES fondu finansējums no Eiropas Sociālā fonda un ERAF – ambulatorai aprūpei nedaudz vairāk kā 26 miljoni, neatliekamajai palīdzībai – gandrīz 11 miljoni un stacionārai aprūpei – gandrīz 207 miljoni eiro. Visi projekti apstiprināti saskaņā ar veselības nozares reformu plāniem, saka Veselības ministrijā. Vai sanāk, ka arī nākotnē mūsu veselības aprūpes galvenais stūrakmens būs slimnīcas?

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties