#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Neticam iedzīvotāju līdzdalībai?
, 2010. gada, 13.septembris

Lai diskusiju „Es, Latvija un ES” sestdien, 11.septembrī, varētu sākt laicīgi, no Rīgas uz Daugavpili braucam piektdienas vakarā. Iebraucam pilsētā vakara tumsā, bet tik un tā jau saprotam, ka nedēļas nogalē šeit gaidāms vēl viens liels notikums – Latvijas un Polijas prezidentu vizīte. Tā arī izskaidrojams policistu bažīgais skats, kad domājam novietot mašīnu pie galvenās viesnīcas – nevar, jo rīt te būs prezidenti.

Varbūt arī prezidentu dēļ mūs diskusijā satiekam tikai 16 dalībniekus, lai gan gaidījām un solījušies bija 31. Laikam šie ir tie, kuriem nav uzkritusi kāda neveiksme – vai nu saaukstēšanās vai ķibele ar auto. Laikam šie ir tie, kuriem nav kādas neatliekamas saistības, piemēram, mazbērnu auklēšana. Laikam šie ir tie apņēmīgākie, jo tiešām vēlas diskutēt un vērtēt Latvijas dalību ES.

Bet mani kā diskusijas organizatoram, protams, tirdī jautājums – kāpēc atsaucība ir tik zema? Es zinu, cik daudz centības un laika esam ieguldījuši, lai ielūgtu dalībniekus pēc nejaušās atlases principa. Jāatzīst, ka Daugavpils bija viena no grūtākajām pilsētām šajā ziņā, galvenokārt, valodas dēļ. Daudzi būtu gatavi piedalīties, bet nespēj izteikties latviešu valodā. Tas nav brīnums pilsētā, kur aptuveni 80% iedzīvotāju dzimtā valoda nav valsts valoda. Bet, zinot dalībnieku atlasē ieguldīto darbu, es tomēr gaidīju, cerēju, ka priekšlikumus tālākajai dzīvei ES izstrādāsim plašākā lokā.

Droši vien, ka prezidentu vizīte ir aizvilinājusi dažus potenciālos diskutētājus. Varbūt, ka cilvēki ir arī noguruši no priekšvēlēšanu laika pasākumiem. Bet varbūt, ka galvenais iemesls ir neticība, ka no dalības diskusijās kaut kas var mainīties. Varbūt, ka daudzi arī līdz galam nesaprot, ka neviens cits viņu vietā viņu viedokli diskusijās nevarēs izteikt. Kā teica kāda dalībniece Daugavpilī – piedalīties jau es varu, bet „liela jēga no tā nebūs”. Neticība sev, saviem spēkiem, un tam, ka ar līdzdalības palīdzību varam ietekmēt lēmumus un uzlabot situāciju Daugavpilī, Latvijā un arī ES.

Ar līdzīgām domām sākas arī svētdienas rīts Preiļos. Tur gaidījām 30 dalībniekus, atnāca 17. Protams, bija saulaina diena un daļa, visticamāk, bija dārza darbos, lasīja kartupeļus. Citi varbūt bija apslimuši, jo rudens vīrusi pa pasauli klejo (arī daļa organizatoru staigāja ar kabatlakatiņiem). Bet neticība iedzīvotāju līdzdalībai bija jūtama arī Preiļos, piemēram, vietējās žurnālistes jautājumā par to, ko tad diskusijas dalībnieki var ierosināt, ja vienā grupā strādā gan ierēdne, gan tā saucamais „simtlatnieks” (simts latu stipendijas saņēmējs no Eiropas Sociālā Fonda), un viņu zināšanas par Eiropas Savienību varētu būt nesalīdzināmas? Mana atbilde ir skaidra. Pirmkārt, mēs uz diskusiju neaicinām dalībniekus, kas ir ES lietu eksperti, tāpēc mūs neinteresē, vai dalībniekiem ir kādas priekšzināšanas kādā jomā. Viņiem ir sava pieredze, savs vērtējums par Latvijas dalību ES, un savas domas par to, ko būtu vissvarīgāk uzlabot vai darīt citādāk. Katrs dalībnieks ir vērtīgs ar savu unikālo pieredzi un neviens viņu vietā viņu viedokli izteikt nevar! Otrkārt, mūsu diskusiju metodes burvība slēpjas tajā, ka lielākais darbs tiek padarīts, strādājot grupās, kurās ir pārstāvēti dažādi viedokļi – Preiļu gadījumā gan ierēdnes, gan tā sauktā „simtlatnieka” viedoklis – bet diskusiju gaitā šajā viedokļu daudzveidībā ir jārod kompromiss: dalībniekiem ir jāvienojas par saviem priekšlikumiem. Galvenais kompromisa virzītājs ir grupas moderators, kurš diskusijās iesaista ikvienu, neļaujot runātīgākiem dalībniekiem uzstāties ar gariem monologiem, un atraisot klusākos vai kautrīgākos diskutētājus. Bet kopsaucējs tiek panākts arī, balsojot par izstrādātajām idejām – tikai tās, kas iegūst vairākuma atbalstu, tiek virzītas tālāk.

Protams, ka neticība pašu vērtībai, zems pašnovērtējums ir saistīts arī ar neticību iedzīvotāju līdzdalības jēgai kā tādai. Kā teica kāds dalībnieks Preiļos – ko dod tas, ka mēs te izstrādājam priekšlikumus, ja tajos neviens neklausās? No savas puses varu vēlreiz solīt, ka mēs visus iedzīvotāju priekšlikumus apkoposim un nodosim gan Eiropas Komisijas pārstāvniecībai Latvijā, gan Saeimas un Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas, gan ministriju pārstāvjiem – lai tie, kas pieņem lēmumus, var atbildēt uz iedzīvotāju idejām, un sāk to darīt jau 6.oktobrī, kad Eiropas mājā prezentēsim diskusiju cikla „Es, Latvija un ES” rezultātus (pasākums tiks translēts tiešraidē ) Bet pirmās reakcijas no politiķiem par saviem priekšlikumiem iedzīvotāji saņem jau diskusijas beigās, kad iedzīvotājiem pievienojas Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību deputāti. Piemēram, vakardienas diskusijā Preiļos izskanēja ierosinājums atgriezties pie linu audzēšanas Latgalē, uz ko kāds deputāts atbildēja, ka linu audzēšanai Latgalē nav optimālie laika apstākļi, tāpēc labāk būtu koncentrēties uz kartupeļu un kaņepju audzēšanu - lai iegūtu biodegvielu un citas vērtīgas lietas. Kad kāds deputāts solīja izstrādāt Latgales attīstības plānu, cits atgādināja, ka tādi solījumi parādās pirms katrām vēlēšanām, bet darīts nekas netiekot.

Es ticu iedzīvotāju līdzdalības spēkam un ceru, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotājos pamazām dzimst vēlme līdzdarboties un aktīvi praktizēt savu atbildību par to, kas notiek mūsu valstī. Kā Preiļos teica Latvijas Zemnieku federācijas eksperte Silvija Dreijere - tikai tādā veidā, darbojoties un izstāstot savu ideju, mēs varam arī kaut ko izmainīt, jo mūsu vietā neviens neizmainīs neko manā pagalmā, ciematā, valstī, ja es pats nepateikšu, kas man ir svarīgi.”

Paldies visiem tiem, kas jau piedalījušies diskusijās „Es, Latvija un ES” Ogrē, Tukumā, Daugavpilī, Preiļos, Saldū un Liepājā, un uz tikšanos Valmierā, Alūksnē, Talsos, Ventspilī, Jēkabpilī un Jelgavā!

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties