#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Neuzbāzīgs eksperts mūzikas jomā - Latviešu radio
, 2010. gada, 20.jūlijs

Arvien biežāk dzirdu, ka Latviešu radio ir kļuvis par mīļāko radio daudziem latviešiem. Bez īpašas reklāmas, klusi, bet pārliecinoši. Latviešu radio ir Latvijas vēsturē pirmā komerciālā radiostacija, kuras programmā skan tikai latviešu dziesmas, un tā galvenā persona ir IVO BAUMANIS (40). Ar viņu šī saruna.

 


- Kā jums radās ideja par Latviešu radio?

- Latvijā ir ierobežotas iespējas veidot savu radio. Elektronisko masu mediju tirgu nosaka frekvenču daudzums, kas ir starptautiski koordinēts Ženēvā. Šo frekvenču resursu izmantošanu pārrauga Nacionālā radio un televīzijas padome, konkursa kārtībā izsniedzot licences. 2006.gadā notika konkurss uz trim frekvencēm Rīgā, un es iesniedzu savu pieteikumu. Latviešu radio formāta izvēle bija tīri matemātiska - izanalizējot situāciju tirgū, pārskatot esošo piedāvājumu un pēc reitingiem izskaitļojot, cik apmierinātas ir attiecīgās mērķa grupas, sapratu, ka trūkst piedāvājuma, kas aptvertu tieši latviešu populāro mūsdienu mūziku. Vienīgi subsidētais valsts kanāls LR2 spēlē šlāgeriska tipa mūziku pārsvarā klausītājiem vecuma grupā pēc 40. Bet ko klausīties jaunajiem? Mazliet Radio SWH nodarbojas ar jaunāko latviešu mūziku, bet ar to noteikti ir par maz. Piemēram, kad piedalījos konkursā 2006. gadā Rīgā bija piecas stacijas, kas raidīja krievu auditorijai, bet tad, kad Latviešu Radio uzsāka apraidi 2008. gadā, jau deviņas. Tai pašā laikā latviešu staciju skaits nepieaug, un zināmā mērā arī tāpēc radās koncepts par Latviešu radio. Pie tam formāta izvēle arī lieliski saskanēja ar maniem uzskatiem par nacionālu preci. Mūzika, tāpat kā sports un māksla, ir viens no veidiem, kā tauta var rezonēt uz viena viļņa. Radio ir uztverams FM diapozonā, gandrīz visā Latvijā. Vēl neesam sasniedzami Latgalē, tas ir mūsu nākotnes plānos.
Cik plaša ir Latviešu radio auditorija?
Pēc Latvijā vadošās pētījumu kompānijas TNS datiem šobrīd mūs klausās jau ap 120 000 klausītāju. Vēl pavisam nesen iepriekšējā pētījumu periodā bija ap 73 000, vēl pirms tam bija ap 50 000 – dinamika ir acīmredzama. Savukārt globālajā tīmeklī ik dienas mūs klausās 600 līdz 700 klausītāju, no kuriem ap 50 klausās ārpus Latvijas.
Programmas muzikālā daļa sastāv tikai no Latvijā tapušās mūzikas. Šīs radiostacijas galvenais mērķis ir sekmēt Latvijas populārās mūzikas konkurētspēju un identitāti Eiropas Savienībā, veicināt latviešu aktuālās mūzikas popularitāti. Tiem Latvijas populārās mūzikas izpildītājiem, kuri pretendē uz dalību Eiropas Savienības mūzikas tirgū, ir nepieciešams stabils vietējo elektronisko mediju atbalsts. Tādēļ Latviešu Radio rūpējas par to, lai pēc iespējas lielākam jauno mūziķu skaitam būtu iespēja mēģināt iekarot Latvijas klausītāju atzinību. Radio savu darbību uzsāka krīzes sākumā, un tam ir savi plusi – krīzes laikā ir uzlabojusies attieksme pret vietējo preci. Arī jaunu apraides vietu izbūve krīzes laikā ir lētāka – ļoti ātrā tempā – nepilna gada laikā esam uzbūvējuši tīklu ar 11 apraides vietām.
Vienlaikus tā ir latviešu mūzikas vēstures rakstīšana. Ja dziesma skan, tā atstāj tautā nospiedumu. Dziesmas vērtē klausītāji, nevis speciālisti. Es negribu nevienam savu viedokli uzspiest kā visvērtīgāko, kā to agrāk darīja citās radioorganizācijās. Piemēram, katru nedeļu mēs savā ēterā testējam 5-7 jaunas dziesmas un šobrīd caur mūsu sietu jau ir izsijātas 425 dziesmas, no kurām 251 ir palikusi ēterā un regulāri tiek atskaņota.
Vai ikviens var iesniegt savu dziesmu latviešu valodā?
- Mēs ņemam pretī visas dziesmas, protams, atbilstošas tehniskajiem standartiem. Nevaram atskaņot garažā pie mikrofona ierakstītu dziesmu, tai tomēr ir jābūt ierakstītai mūzikas studijā. Pretī neņemam arī dziesmas ar necenzētiem vārdiem. Tā jau publiskajā telpā par daudz ir rupjību, ķengāšanos un nejēdzību, tās mēs negribam popularizēt. Svarīgi arī ir īstajā laikā palaist dziesmu ēterā. Piemēram, jūlijā atskaņota Ziemassvētku dziesma varētu izklausīties dīvaini un nesaprotami, bet par to jārūpējas pašiem dziesmu iesniedzējiem. Cik ilgi dziesma būs ēterā, nosaka klausītāji, balsojot par to.
Tagad bieži var dzirdēt LNT projekta Okartes akadēmija jauno izpildītāju dziesmas.
- Jo vairāk būs šādu projektu, jo vairāk zelta graudi izbirs! Ir jāsijā zelta graudi arī jauno izpildītāju konkursos, tas tikai uzlabo kopējo latviešu mūzikas izpildītāju situāciju.
Vai arī finansiāli Latviešu radio var saukt par veiksmes stāstu?
- Spriežot pēc straujā klausītāju skaita pieauguma un izaugsmes dinamikas - jā. Taču cīņa par reklāmas līdzekļiem vēl ir tikai priekšā. Finasiāli projekts joprojām tiek atbalstīts no privātajiem līdzekļiem. Taču man ir pārliecība, ka arī šajā jautājumā viss būs kārtībā, jo klausītāju skaita straujais pieaugums liecina, ka esam uz pareizā ceļa. Manuprāt, dzīvē vispār nav lielas jēgas ieciklēties uz naudu kā uz rezultātu. Primāri ir jādomā par to, ko tu dari un kāpēc tu to dari. Svarīgi ir dzīvē veidot pareizos uzstādījumus – ja darbosies pareizi, kā rezultāts parādīsies arī atzinība, nauda un viss pārējais. Cilvēki pamazām sāk saprast, ka liela nauda negarantē lielu laimi. Es, piemēram, braucu ar parastu vidusmēra auto, man nav jahtas un citu greznību, jo no tā es nepalikšu ne skaistāks, ne gudrāks; arī sieva, bērni mani vairāk nemīlēs un necienīs. Lietām neapšaubāmi ir jābūt kvalitatīvām, taču primāri noteikti funkcionālām. Mūsu filozofija ir ar minimāliem līdzekļiem un minimālu darbību skaitu panākt pēc iespējas augstākus rezultātus. Nav māksla atrisināt problēmu par naudu; māksla ir atrisināt problēmu bez naudas vai par ļoti mazu naudu. Tāpēc arī risinājumus veidojam pēc principa, lai to apkalpošana prasītu pēc iespējas mazākus laika un naudas resursus. Pateicoties stingrai optimizācijai un noteiktām zināšanām, mums ir zemas ražošanas izmaksas. Mēs esam produkts vietējam tirgum ar vietējiem finanšu un ideju resursiem.
Otrs cilvēks, pateicoties kuram skan Latviešu Radio, ir Roberts Lejasmeijers?
- Jā, viņš ir Latviešu Radio programmu direktors. Roberts jau vairāk kā 10 gadus ir mūzikas producents, kā arī bijis Latvijas Radio 2 dažādu programmu vadītājs un joprojām Eiropas Hitu radio raidījumu vadītājs – cilvēks, kurš nāk no mūzikas nozares vides, tādēļ arī labi pārzina tās specifiku, stiprās un vājās vietas, problēmas.
Jūs pats arī radio jomā neesat iesācējs…
- Radio nozarē esmu jau 19 gadus. Sākumā strādāju Latvijas valsts radio. Mūzika un tehnoloģijas vienmēr bijuši mani jājamzirdziņi. Skolā rīkoju disenes, pats lodēju pastiprinātājus, gaismenes. Desmit gadu vecumā iestājos Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu korī, vēlāk bērnu mūzikas skolā apguvu klaviespēli un trompeti. 1987. gadā aizgāju dienēt Padomju armijā, biju Zvaigznītē skaņu režisors un tehniķis. Biju klāt pie Radio Skonto un radio Bizness un Baltija dibināšanas. Esmu bijis šo radiostaciju vadītājs, kā arī konsultējis un izstrādājis AS Super FM reģionālos projektus. Pēc tam biju Eiropas Hitu radio Baltijas tīkla izpilddirektors un 2005.gadā kandidēju uz Latvijas Radio ģenerāldirektora amatu. Es daru to, ko daru, un cenšos to darīt pēc iespējas labāk. Visticamāk, es nevēlos, lai par Ivo Baumani raksta vēstures grāmatās, bet jutīšos gandarīts, ja Latviešu radio tiks minēts kā labs piemērs. Cilvēki arvien skeptiskāk raugās uz globalizāciju un tās sekām. Spriežot pēc dziesmu svētkiem, interese par latviešu mūziku un kultūru ar katru gadu pieaug. Tas ir labi, ka cilvēki saprot savas saknes, izcelsmi un pienācīgi to novērtē.
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties