#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Pamats atspērienam
, 2010. gada, 11.marts

„Dodiet man atbalsta punktu un es izkustināšu zemeslodi,”- šo Arhimedam piedēvēto teicienu parasti atgādina skolotājs fizikas stundā mācot par sviru. Grūtos brīžos katrs meklē atbalstu – viens ģimenē, otrs baznīcā, bet vēl kāds – pudelē.









Tagad diskusijas notiek galvenokārt par to, kur meklēt atspēriena punktu, atbalstu ekonomikas virziena maiņai – no „lejup” uz „augšup”. 

Nevienam nav šaubu, ka nauda tagad jānopelna – gaisa pārdošanas laiks nu beidzies,- turklāt jānopelna būs gan dzīvei, gan uzkrāto parādu atdošanai. Un skaidrs, ka pelnītāji var būt tikai tie, kas kaut ko ražo – preces, pakalpojumus, bet skolotāju, ārstu, aktieru un daudzu citu profesiju pārstāvju labklājība būs tieši atkarīga no tā, cik veiksmīgi būs ražotāji.

Savukārt ražotājiem Latvijā nekad nav bijis viegli: ienākt un izdzīvot bangojošajā brīvā tirgus okeānā saviem spēkiem, bez efektīva valsts atbalsta ir bijis pārbaudījums, kuru daudziem izturēt nav izdevies. Iestāšanās Eiropas Savienībā atviegloja eksporta iespējas, vienlaikus palielinot konkurenci pašu mājās. Pozitīvais ir arī tas, ka Eiropā par ražotāju ir ticis domāts. Eiropai ir skaidrs, ka sabiedrības labklājība lielā mērā balstās ne tikai uz tādiem gigantiem kā „Nokia” vai Volkswagen, bet arī uz desmitiem tūkstošiem nelielu uzņēmumu – sākot ar advokātu birojiem, beidzot ar ģimenes uzņēmumu, kas piegādā smalkmaizītes citam ģimenes uzņēmumam – restorānam.

Pēc statistikas 91% Latvijas uzņēmumu ir mikrouzņēmumi –ar darbinieku skaitu līdz pieciem un gada apgrozījumu līdz 70 000 latu. Apgrozāmo līdzekļu trūkums ir viens no nopietnākajiem šķēršļiem to attīstībai. Ne velti viens no visbiežāk bankām uzdotajiem jautājumiem ir par kreditēšanas atsākšanu. Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros EK 2009.gada vidū  piedāvāja Mikrokreditēšanas instrumentu „Progress”, ar ko ir plānots piešķirt caurmērā 11 000 EUR kredītu katram mikrouzņēmējam. Pavasarī jāsāk izsniegt aizdevumus un piešķirt riska kapitāla investīcijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem no Eiropas Investīciju fonda, kas noslēdzis līgumus ar  četrām finanšu starpniekinstitūcijām ar "BaltCapManagementLatvia" par riska kapitāla fondu 30 miljonu Eiro apmēra un ar ,,Imprimatur capital Baltics" par "sēklas" un uzsākšanas kapitāla fondu 20.4 miljoni eiro. Savukārt ar SEBbanka un Swedbanka ir noslēgti līgumi par aizdevumu kapitāla pārvaldīšanu attiecīgi par 60 un 44 miljoniem eiro.

Ir arī vairākas citas programmas, no kurām nozīmīgākās ir divas:  MVU mikrokreditēšanas programma ar kopējo budžetu 565 tūkstoši latu, un programma „Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai”, 23 miljonus no ESF līdzekļiem apsaimnieko Hipotēku un Zemes Banka. No programmas uzsākšanas līdz 2009.gada decembrim bija apstiprināti tikai 11 projekti par kopējo summu aptuveni 200 tūkst. LVL. Tas rāda, ka šis resurss pagaidām tiek vāji izmantots. Dot informāciju un pamatu atspērienam uzņēmējiem ir viens no svarīgākajiem šībrīža uzdevumiem.    

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties