#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Par medijiem, „Dienu” un Eiropas Savienību!
, 2009. gada, 26.oktobris, 2009

Igauņi jau ir publiski pauduši viedokli, ka latvieši ir negodīgi. Skaidrs! Apkārt vieni vienīgi meli un šmaukšanās. Tāds ir mūsu valsts tēls. Mūsu valsts tēls, ko komunicē politiķi un amatpersonas, nav eiropeisks, tikpat margināls ir mesidžs, ko sūtām katrs individuāli.





Esmu no apdomīgajiem latviešiem. Lēmumus pieņemu lēnām, tādēļ nu jau vairākas nedēļu uzmanīgi vērtēju tā saukto jauno „Dienu”. Protams, ka vairāk nekā desmit vadošo žurnālistu aiziešana nevar palikt bez pēdām, bet tomēr ja nu?
Nekāds - ja nu - nesanāca. Diena kļuvusi fragmentāra un galvenais zaudējusi uzticību. Komentāru sadaļu vairs nav vērts lasīt, jo teksti ir plakātiski, zudusi ironija. Arī informācijas apjoms laikrakstā ir neliels. Skumji. No nākamā gada Dienu vairs neabonēšu!
Toties „Dienas” pēdējo nedēļu rūpīgāka lasīšana ļāvusi atrast dažas vērtīgas atziņas. Pirmkārt, simtprocentīgi piekrītu filosofam Artim Svecem, kurš savā komentārā pašreizējo finansējuma samazinājumu izglītībai salīdzina ar situāciju, kad cilvēkam tiek grieztas nost ausis, kājas un durtas acis, bet viņu mierina, ka tas ir pagaidu pasākums, lai vēlāk varētu attīstīties. Kur attīstīties?...
Otra atziņa pēc arhitektes Ievas Zībārtes teiktā (23.10.2009), ka mūsu valsts tēls pašreiz ir katastrofāls. Paši ik uz soļa gānam politiķus, kaimiņus un arī sabiedrību. Savu daļu bezcerībai pielej masu mēdiji. Nav brīnums, ka dzīves vide ir disharmoniska un šodien, kā saka arhitekte, valstij būtu jāiziet kolektīvais atkopšanās kurss psihologa kabinetā. Var pilnībā piekrist.

Un visbeidzot dziesminieks Haralds Sīmanis uzstājoties „Bildēs” saka: „Man teica, ka jums te ir krīze, pie mums mežā gan viss pa vecam...”. Sīmanis secina, ka krīze skārusi arī politiķus. „Pasaulē vecākā profesija pārdod savu miesu, bet mūsu politiķi, kuri kā surikāti gaida pavēles no malas, pārdos visu valsti!” (Diena 24.10.2009)

Turpat pie Haralda Sīmaņa domām nu jau pēdējā laikā bīstama un progresējoša tendence vainīgos Latvijas ekonomikas ķibelēs meklēt ārpusē, īpaši Briselē. „Neredzu atšķirību starp to savienību, kas beidzās deviņdesmito beigās un to, kurā esam iestājušies pašlaik”, secina mūziķis.

Lai šādas idejas atspēkotu Eiropas Komisijas un Eiroparlamenta pārstāvjiem Rīgā būtu nopietni jāpasvīst. Savukārt, Latvijas eirodeputātiem ieteikums Eiropas parlamentam izskatīšanai iesniegt likumprojektu, kurš noteiktu, ka visās Eiropas valstīs obligāti jāatklāj saimnieki tiem mēdijiem, kuri strādā visas valsts mērogā. Būtu darbiņš, kas veicinātu uzticību mēdijiem un informācijai, ko saņem sabiedrība.

Igauņi jau ir publiski pauduši viedokli, ka latvieši ir negodīgi. Skaidrs! Apkārt vieni vienīgi meli un šmaukšanās. Tāds ir mūsu valsts tēls. Mūsu valsts tēls, ko komunicē politiķi un amatpersonas, nav eiropeisks, tikpat margināls ir mesidžs, ko sūtām katrs individuāli. Ir skaidrs, ka pēc visiem ārējiem parametriem komunicējam tēlu krietni zem attīstīto valstu vidusšķiras imidža. Gēla nagi un blaugznaini pleci, komiski uzvalki un švakas zināšanas par etiķeti, nelasītas grāmatas un avīzes. Valsts tēlu diemžēl veido arī televīzija, kurā par to tik bieži runā. Vai tie būtu jaunie "sarkano līniju" raidījumi vai kultūras šovs, televīzijas ekrāna estētika ir kā skābe acīs. Latvijas vide ir tik disharmoniska, ka valstij jāiziet kolektīvais atkopšanās kurss psihologa kabinetā, jo, kā zināms, — kāda vide, tāda dvēsele un tāds tēls.
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties