#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Pēc Ogres
, 2010. gada, 08.septembris

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji sestdienu pavadīja vai nu lasot kartupeļus vai sēņojot, 24 cilvēki no Ogres un tās tuvākās apkārtnes savu dienu veltīja, vērtējot Latvijas dalību Eiropas Savienībā, un domājot, ko darīt labāk nākotnē. Tas notika diskusijā „Es, Latvija un ES”, ko rīkoja Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi un ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu.

Protams, ka daļa no vērtējumiem bija agrāk dzirdēti – piemēram, iegūtā brīvā personu kustība, studiju un darba iespējas citās ES valstīs, ES fondi, vai zemie tiešie maksājumi lauksaimniekiem un cukura ražošanas beigas, pārāk lielā birokrātija. Taču tika izteiktas arī dažas svaigas atziņas par to, kas mainījies līdz ar Latvijas dalību ES – piemēram, ka ES ir laba pārvaldes forma, un demokrātija dod iespējas runāt, vai, ka mums nav pietiekami praktiskas iemaņas, lai strādātu ES, un mēs neiedziļināmies ES direktīvās.

Jautājums par zaudējumiem un ieguvumiem bija diskusijas ievada, iesildošajā daļā. Tajā arī nācās secināt, ka neviens no dalībniekiem pats nav zemnieks (radinieki neskaitījās), un tāpēc nevarēs runāt no savas personīgās pieredzes, vērtējot situāciju lauksaimniecībā. Bet vēl interesantāks bija atklājums, ka vismaz divi no dalībniekiem 2003.gada 23.septembrī referendumā par Latvijas iestāšanos ES bija balsojuši pret – ne tāpēc, ka ir pret Latvijas dalību ES un vērtē to negatīvi, bet gan tāpēc, ka protestēja pret procesa saturu, kvalitātes trūkumu. Viņuprāt, iestāšanās ES bija pašmērķis, kas bija jāsasniedz jo ātrāk, jo labāk tāpēc, ka kādam kaut kas bija jāpierāda, atstājot novārtā kvalitāti vai dialogu ar sabiedrību par gaidāmo pēc iestāšanās. Tā rezultātā, kā teica viena dalībniece, mēs nezinājām no kā baidījāmies, bet baidījāmies.

Arī šodien, sešus gadus kopš Latvija ir ES dalībvalsts, daļa sabiedrības baidās par savu nākotni, baidās no ES birokrātijas, nevienlīdzīgās attieksmes un atšķirīgajām ekonomiskajām situācijām, identitātes zaudējuma, nespējas pastāvēt par nacionālajām interesēm. Bet es esmu pārliecināta, ka iesaistoties procesā – līdzdarbojoties valsts un ES attīstībā – ir iespējams panākt, ka šīs bailes pazūd. Tas ir iespējams, kad iedzīvotāji izsaka savas bažas un iesaka risinājumus, un seko līdz, kas notiek ar viņu ierosinājumiem, pieprasot atskaitīšanos no lēmumu pieņēmējiem un ieviesējiem.

Ogres diskusijas dalībnieki rosināja vairāk domāt par izglītību, veselības aprūpi un sociālajām garantijām, kā arī ražošanu. Taču viens priekšlikums uzrunā bažu par nepietiekamu nacionālo interešu pārstāvniecību ES, aicinot izveidot neatkarīgu institūciju, kas lobētu Latvijas intereses un sniegtu ierosinājumus ES lēmumiem, izvērtējot Latvijas situāciju. Acīmredzot, tādējādi diskusijas dalībnieki ir devuši savu vērtējumu vai nu līdzšinējam valsts institūciju darbam, pārstāvot Latvijas intereses, vai arī šo institūciju komunikācijai ar sabiedrību par to, kādā veidā mēs dodam savu ieguldījumu ES kopīgajos lēmumus, un kā panākam, ka tie tiek pieņemti, izvērtējot arī Latvijas situāciju.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties