#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Pēdējā laika klikšķi Erasmusā
, 2009. gada, 09.decembris

Saņēmu sesijas grafiku, un notika klikšķis. Pēc dusmām par to, ka mani janvāra plāni nav savienojami ar eksāmenu sarakstu, radās skumjas. Tāda sajūta, it kā man šeit būtu draugi un dzīve, kuru nāksies zaudēt pēc pēdējā uzrakstītā pārbaudījuma.




Ikdienas steigā pie sevis biju īgņojusies, ka te nav tādu cilvēku, ko saukt par „savējiem”. Bet jo īpaši tāpēc šī jaunā sajūta, kas vieno prieku par šeit satiktajiem un tālāk paredzamās skumjas par to zaudēšanu, lika pārdomāt šeit pavadīto laiku.
 
Pēdējo nedēļu kaislīgākais notikums bija ārvalstu sadarbības augstskolu un valstu prezentāciju diena. Ikviens apmaiņas students bija aicināts prezentēt savu valsti un mājas universitāti. Daudzi bija sašutuši, ka mums, apmaiņas studentiem, jāstrādā bez atlīdzības. Prezentāciju dienā bija jāstrādā 7 stundas, bet visu iepriekšējo gatavošanos nemaz nevar iekļaut laika rāmī, jo, lai sagādātu tradicionālās pārstāvētās valsts uzdokas ne tikai jāizskrien pilsētas specializētie veikali, bet viss vēl arī jāpagatavo. Es šai prezentācijai pievērsos nopietni, jo šī, manuprāt, bija viena no iespējām realizēt Erasmus programmas noteikto mērķu sasniegšanu. Latvijas stends vienīgais izcēlās ar interaktīvu, uz liela ekrāna projecētu vairāku video prezentāciju. Viesus cienāju ar pumpermiķeļiem, sklandu raušiem un cepumiem no manas ģimenes recepšu grāmatas. Jāteic paldies arī Latvijas vēstsniecībai Beļģijā, jo biju nodrošinājusies ar lielu apjomu izdales materiālu. Pašai bija gandarījums par tp, ka šejienes universitātes vadība priecājās, ka no Latvijas atbraukusi tik atraktīva meitene un cerēja, ka varbūt tieši šogad būs kāds vietējais students, kurš interesēsies par savas apmaiņas laika pavadīšanu Latvijā. Ieinteresēju arī vienu lektoru, kurš šobrīd jau kontaktējas ar LU Ārlietu departamentu un, iespējams, kļūs par vieslektoru LU. Ceru, ka Erasmus programmas līgumā iesaistītās personas būs apmierinātas ar manu sniegumu.
 
Kādā nedēļas nogalē ciemojos pie draudzenes Haaselt (pilsētā, kas atrodas stundas braucienā ar vilcienu no Briseles), lai paraudzītos, kā Erasmus izpaužas citur. Teikšu tā, man tās bija 2 bellītēm, jautrības un draudzīgiem cilvēkiem bagātas dienas. Haaselt mītošajiem studentiem tādas ir visas dienas. Tāda veida apmaiņai ir gan savi plusi, gan mīnusi tāpēc, ka zināšanu apmaiņa tur nenotiek augstā līmenī , jo lielai daļai studējošo pēc ballītēm vairs nepietiek kapacitātes piedalīties lekcijās. Toties novēroju daudz ciešāku draudzību jauniešu starpā. Briselē mēs tomēr esam izjukuši pa visu pilsētu un viens otru nemaz tik labi nepazīstam. Haaseltieši bija ļoti atvērti arī pret mani kā viesi, un domāju, ka pēc studēšanas Beļģijā viņi būs daudz ieguvuši savu personību attīstīšanā. Viņu domāšana un redzesloks noteikti sniegsies tālāk par pārējo studentu domāšanu. Tikai nav skaidrs, vai šis laiks viņiem būs bijis lietderīgs profesionālo zināšanu attīstīšanā.
 
Dzīvojot ārpus Tēvuzemes bieži rodas izdevība satikt tautiešus, jo tālienē tiek meklēta kopienas sajūta. Arī Latviešu biedrība šeit ir pat aktīvāka par tādu lielvalsti kā Vācija, no kuras nāk mana dzīvokļa biedrene, kas vienmēr brīnās, kad saku, ka dodos uz satikšanos ar latviešiem. Vācieši šeit noteikti esot vairāk, bet neesot tik aktīvi uz tikšanās vakaru rīkošanu. Ir gadījies satikt gan šeit strādājošos privātajā vai ES institūciju sektorā, šeit studējošos un praktikantus. Katram savs stāsts un savs uzskats par to, kas ir īsts latvietis un vai pārējie šejienes latvieši ir tā vārda cienīgi, vai nav. Domas dalās. Vieni uzskata, ka latviešiem neraskturīgā vaigu bučošana sasveicinoties ir savas valsts nodevības paraugs. Citi uzskata, ka, šeit strādājot, var vēl vairāk palīdzēt savai valstij, bet vēl citi par to nedomā un bauda ES sniegtās iespējas. Lai nu katra viedoklis paliek viņa pārziņā, tomēr domāju, ka K.Kazāka koncertā izskanējusī atbilde, ka šeit dzīvot esot sūri un grūti, kad mākslinieks jautāja par to, kā klājas, bija stipri vien pārspīlēta. Pat man ar stipendiju, kas mazāka par šejienes minimālo algu, klājas labi. Ir arī izcili patriotisma piemēri. Tā Andris, kurš šeit strādā par tulku, bija izkārtojis Jazz Mirage Orchestra iespēju spēlēt vienā no solīdajiem Briseles džeza klubiem/restorāniem The Music Village. Orķestris toreiz Briselē viesojās vēstniecības norīkojumā, bet pirms uzstāšanās vēstniecībā paguva sniegt lielisku divu stundu garu koncertu.
 
Pēc sava eksāmenu grafika saņemšanas, un mana Erasmus pēdējā datuma noskaidrošanas, galvā ik pa laikam iešaujas domas par to, kā tad īsti būs atgriezties mājās. Nezinu, vai cilvēki, kuri bija mana ikdiena pirms aizbraukšanas, vēl mani gaida atpakaļ un vai es valstij vēl esmu vajadzīga. Bet par to droši vien jāraksta citā bloga ierakstā, kad domas, tuvojoties beigu datumiem, būs spilgtākas.
 
 

 

 
 

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties