#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Ragavas (sociālo mediju sistēmu ārkārtas gadījumiem) taisa vasarā, bet ratus.....
, 2010. gada, 16.aprīlis

Ziema ir garām! Par to liecina kaut vai tas, ka ārā zaļo koki un tamdēļ tās bedres nav tik spoži redzamas. Pavasarī domājam par vasaru, bet vasarā, kā māca senči, laiks domāt par ragavām. Tādēļ rakstu un sāku diskusiju par to, kā web2.0 instrumentus izmantojam informācijas nodošanai par dabas kāzusiem un ārkārtas rīcības plāniem.

Latviešu teiciens gan vēsta, ka Latvijā ir 4 lieli dabas kāzusi: ziema, pavasaris, vasara un rudens, un visi pienāk negaidīti. Twitter.com vai facebook.com organizācijas profils lieti noderētu arī citos gadalaikos.
Nopietni runājot, blogs nav par vainīgo meklēšanu, izmantojot interneta aptauju, bet gan par to, kā web2.0 (twitteris, facebook, draugiem.lv kopā ar pašvaldības uzņēmumu mājaslapām) palīdz sniegt vislabāko pakalpojumu apmierinātam pilsētas iedzīvotājam.
Lielbritānijas izpētes firma Socitim Insight veikusi pētījumu par to, kā pašvaldības izmantoja sociālos medijus pagājušajā ziemā, lai informētu iedzīvotājus par ārkārtas risinājumiem sniega laikā. Šogad taču bija baiga ziema un skaidrs, ka tāda nav pēdējā. Vai mēs katrs nelādējāmies, kādu brīdi stāvot tramvaja pieturā un konstatējot, ka tramvajs nebūs? Pašvaldības Lielbritānijā aktīvi izmantoja sociālos bezmaksas medijus! Pētījums liecina, ka no apzinātajām 121 pašvaldībām ceturtdaļa izmantoja twiteri, lai informētu par darbiem, kas padarīti uz ceļiem un kur ir kādi grozījumi transportiem. Pašvaldības ar twitera starpniecību nosūtija saites uz mājaslapas ziņām. 13 pašvaldības izmantoja facebook profilu, lai informētu un komunicētu ar iedzīvotājiem par dabas kāzusiem. Vajag priekšzīmīgu piemēru no kā mācīties? Socitm Insight ir atzinis Koventrijas pilsētas domi kā pašvaldību, kas vislaicīgāk sniegusi svaigāko informāciju. Procenti nav lieli, bet pieaugums kopš citiem gadiem ir ievērojams, kas, manuprāt, apliecina divas lietas:
1) cilvēks, lai uzzinātu jaunāko informāciju, vispirms ieiet internet;
2) sabiedriskās organizācijas pamazām notic interneta pozitīvajām pusēm un iespējai ietaupīt līdzekļus kā arī laiku.
Piemēram, Anglijā pēc ekspertu aprēķiniem pašvaldībai (tas nozīmē nodokļu maksātājiem) interneta komunikācija (mājaslapas vai sociālo mediju izmantošana komunikācijā) izmaksā £0.27, telefona komunikācija £3.22 un tikšanās klātienē £6.56. Šķiet fantastiska starpība un iespēja ietaupīt? Tieši tā, bet, lai iegūtu kvalitatīvu interneta komunikāciju, ir jāiegulda labas un efektīvas mājaslapas izveidošanā un uzturēšanā. Patiesībā es teiktu, ka formula ir šāda: laimīgs nodokļu maksātājs = efektīva mājaslapa + sociālie mediji, kurus visvairāk izmanto nodokļu maksātājs.
Kas ir efektīva mājaslapa? Vai atcerieties, kā invalīdu biedrība Latvijā sarīkoja kampaņu, kur kopā ar žurnālistiem mēģināja iekļūt dažādās valsts un privātajās iestādēs? Nu apmēram tā varam arī mēs pārbaudīt pašreizējās pašvaldību mājas lapas un twitera profilus un iesniegt pārskatu, cik grūti vai viegli bija iegūt informāciju. Varbūt arī žurnālistus šāds eksperiments ieinteresētu? Ne jau krāsām un izkārtojumam ir nozīme, bet cik labi iedzīvotājs var iegūt atbildi uz savu jautājumu NEizmantojot mājaslapā norādīto telefonu vai epastu.
Piemēram, pašvaldības komunikācijas personāls informē par jaunākajiem notikumiem caur twitera profilu, kuram seko līdzi radio didžeji, autobraucēji, atbildīgie dienesti un visi saņem atjaunotu informāciju par notīrītajiem ceļiem Rīgā 140 zīmēs. Draugiem.lv vai flikr.com katrs braucējs var ievietot telefonā uzņemtās fotogrāfijas ar jaunām nekārtībām, visa informācija satek vienā mājaslapas vietnē, kur ar saitēm savienoti saistošie noteikumi, grozījumi, lēmumi. Tie, iespējams, ir savienoti ar pilsētas karti. Kartē savienotas zonas, uz kurām lēmumi attiecas. Šāds papildus risinājums var palīdzēt saprast situāciju un sniegt ierosinājumus. Šī nav utopija, bet gan viens no ierosinājumiem sociālo mediju pārdomātai sistēmai ārkārtes gadījumiem.
Varbūt Jums ir vēl citi labas prakses piemēri?

Foto: freerangestock.com
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties