#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Rūgto zāļu laiks
, 2009. gada, 03.novembris

Apgalvojums, ka Latvija pēc starptautiskā aizdevuma saņemšanas ir ceļā uz suverenitātes zaudēšanu, ir aplams pašos pamatos.

Savā ziņā krīze ir valsts infarkts. No tā var izķepuroties, taču tikai ar pareizām zālēm jeb reformām un lēmumiem. Lai atgrieztu Latviju uz veselām un stabilām kājām, šai valdībai pašlaik nav citu iespēju, kā vien pieņemt sāpīgus un nepopulārus lēmumus. Citiem vārdiem – tagad palīdz tikai ļoti stipras zāles. "Rūgto zāļu" deva ir arī nākamā gada budžets, ko finanšu ministrs Einars Repše jau nosaucis par grūtāko valsts vēsturē un par kuru drīzumā lems Saeima.

Vietā būtu jautāt, kādēļ Latvijai aizdevums vispār ir vajadzīgs? Līdz 2004.gadam bija problēma, jo… nebija naudas. Izrādās, pēc pievienošanās ES, kad Latvija guva ES dalībvalstu un citu ārvalstu uzticību, dalībvalstu bankas Latvijā investēja kapitālu , atkal radās problēma, jo nu naudas izrādījās… par daudz. Latvija jau vairāk nekā piecus gadus ir Eiropas Savienības dalībvalsts un dāsni baudījusi ES solidaritāti, saņemot neatmaksājamu finanšu palīdzību no ES fondiem vairāk nekā miljarda eiro apmērā – naudu, ko Latvija pati apņēmās ieguldīt nozarēs, kas nestu Latvijas reģioniem un cilvēkiem ilgtspējīgu labklājību un tā veicinātu arī ES kopīgo mērķu sasniegšanu. Maldīgi ir uzskatīt, ka EK izvirza šaurus nosacījumus naudas izlietojumam – katra valsts pati izlemj, kas tai visvairāk vajadzīgs. EK uzticas dalībvalstu kompetencei un stingri ievēro subsidiaritātes principu, kas ļauj dalībvalstīm pašām pieņemt lēmumus. Tādējādi katra valsts pati var vai nu lepoties gan ar veiksmes stāstiem, vai arī justies atbildīga par ne tik veiksmīgu ES naudas izlietojumu.

Brisele nav Maskava, kura bija PSRS vienīgā galvaspilsēta un diktēja vienu politiku visiem. Eiropas Savienība ir Latvija un vēl 26 Eiropas valstis. Taisnības labad gan jāsaka, ka joprojām gadās: 27 ES dalībvalstu ministri dodas uz Briseli un pieņem lēmumus, savukārt, atgriezušies mājās, stāsta, ka Brisele diktējusi savus. Īpaši, ja runa ir par lēmumiem, kuri 3-5 gadu laikā dos stabilizējošu efektu, bet īstermiņā var būt politiski nepopulāri.

Sfēras, kas tagad Latvijā piedzīvo sāpīgākās reformas – sociālā politika, izglītība, veselības aprūpe - ES dalībvalstis jau vairāk nekā 50 gadus, kopš izveidota ES, patur 100% pašu pārziņā, turpretī dzīvnieku veselības aizsardzību vai muitas politiku nolēmušas nodot kopīgai  ES pārvaldīšanai. Tādējādi, ir viena kopēja ES dzīvnieku labklājības politika, bet 27  veselības vai sociālās politikas – katrai dalībvalstij sava . Cilvēku nākotne ir atkarīga no pašu valdību lēmumu kvalitātes. ES dalībvalstis kopīgi nosprauž veselības politikas mērķus, kuriem pakāpeniski un atbildīgi apņemas tuvināt nacionālās politikas. Un no ES budžeta saņem neatmaksājamu finansējumu, lai tos sasniegtu. Tā ir ES nodokļu maksātāju nauda, un vietā ir atgādināt, ka Latvija saņem trīsreiz vairāk no ES budžeta nekā iemaksā tajā. Tā ir reāla ES solidaritāte, jeb pienākums stiprākajam palīdzēt vājākajam.

Piemēri valsts pašas atbildībai un lomai nav jāmeklē aiz kalniem – pietiek paskatīties pāris simtus kilometru uz ziemeļiem no Rīgas. Zinu, ka Latvijā salīdzinājumi ar igauņiem reizēm šķiet kaitinoši, un tomēr – Igaunija ne tikai nav lūgusi palīdzību starptautiskajiem aizdevējiem, bet pati gatava aizdot Latvijai, bet starptautiskā prese uzteic ziemeļu kaimiņu apņēmību jau 2011.gadā ieviest eiro. Kā Latvija, tā Igaunija ES pievienojās 2004.gadā – ja viss atkarīgs no Briseles, tad kā nākas, ka abas valstis tagad ir tik atšķirīgās pozīcijās?

Igaunija jau vairākus gadus budžetu veido ar pārpalikumu, un septembrī, salīdzinot ar augustu, valsts rezerves pat pieauga, sasniedzot 647 miljonus latu.

Lai panāktu pašas nosprausto mērķi – eiro ieviešanu – Igaunija, samazinājusi budžeta izdevumus (arī ārstu algas!) neviena nepiespiesta, vienojoties ar sociālajiem partneriem. Vienlaikus kaimiņi veicina jaunu darba vietu radīšanu. Igaunijas Sociālo lietu ministrija šonedēļ sāk pieņemt dotāciju pieprasījumus jaunu darba vietu radīšanai deviņus miljonus latu apmērā. Tur šogad jau īstenoti 119 uzņēmumu pieprasījumi par 29 miljoniem latu.

Arī ES struktūrfondu apgūšanā Latvija iepaliek. No naudas, kas Latvijai atvēlēta līdz 2013.gadam, pašlaik ir apgūti 3,3%, salīdzinājumā – Lietuva jau apguvusi 7,9%, bet Igaunija – 4,8%.

Lai izvairītos no Latvijas "rūgtās kūres", Lietuva visiem spēkiem cenšas iztikt bez starptautisko aizdevēju palīdzības un pagaidām budžeta iztrūkumu par miljardu latu izdevies nosegt ar valsts obligāciju pārdošanu.

Nepopulāri lēmumi šajā brīdī ir neizbēgami. Jācer, ka pēc atlabšanas rūgto zāļu kūre paliks atmiņā un ļaus izvairīties no līdzīgas saslimšanas nākotnē.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties