#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
"Šausmīgi daudz taisnību, nojukt var, ja nav savējās"
, 2009. gada, 12.jūnijs

Tieši pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātu publicēšanas, devos uz radio studiju, lai skaļi domātu BBC raidījumā "Europe Today". Pa ceļam uz radio studiju, galvā plaiksnīja dažādas domas. Atcerējos rezultātu tabulas, partiju grupām liktenīgos skaitļus , sarunas ar vecākiem, kursabiedriem un internetā lasītos komentārus zem nedaudz šabloniskajiem rakstiem, kuros stāstīts par Eiropas Savienības (ES) demokrātiju un līdzdalību. Centos sakoncentrēt visu vienā kamolā, šķetinot dažādus personīgos novērojumus un likumsakarību pavedienus. Domās uzbūru visu novērojumu kopsavilkumu. Domāju, kas mani pārsteidz un uzrunā nesagatavotu.

Mans pirmais pārsteigums bija par statistikas līkni, kas skaidri norādīja sadalījumu - cik sieviešu un vīriešu balsojuši EP vēlēšanās ES. Dominē krietns vīriešu kārtas pārstāvju pārsvars. Attiecība 69% vīriešu pret 29% sieviešu. Pārsteidzošākais ir tas, ka 2009.gada vēlēšanās piedalījies procentuāli vislielākais sieviešu skaits, salīdzinot ar citiem EP vēlēšanu gadiem. Jāatzīst, ka aplūkojot sieviešu/vīriešu aktivitāti atsevišķi pa ES dalībvalstīm, parādās diezgan raibi skaitļi. Procentuāli Francijā proporcija ir 56/44; Lietuvā 75/25; Somijā 28/62 u.t.t. Būtu interesanti aplūkot atsevišķi EP reklāmas kampaņas katrā no valstīm un paanalizēt, vai tās vairāk uzrunājušas sieviešu vai vīriešu auditoriju. Iespējams, ka Igaunijas kampaņu, kurā balsojums bija 50/50 vīriešu un sieviešu varētu mēģināt nākamajās EP vēlēšanās izmantot kā paraugu visā ES. Reklāmas kampaņa, popularizējot EP vēlēšanas gan noteikti ir tikai viens no apstākļiem viena vai otra dzimuma balsojuma skaitam valstī. Taču noteikti ir vērts par to padomāt.



Mans otrais pārsteigums rotaļīgi nāk klajā BBC tiešraidē, kad Spānijas sarunu kolēģis paziņo, ka nav gājis balsot EP vēlēšanās, jo neesot bijis nekādas informācijas. Pēc manas piebildes, ka pat es Rīgā esmu informēta par Spānijas aktivitātēm, viņš piebilst, ka debates laikam ir bijušas gan... Taču to saturu veidojuši tikai skandalozi apvainojumi kandidātu vidū, nevis saruna par darbiem ES. Jāpiekrīt, jo arī mums Latvijā, gan vairāk vērojot to pašvaldību vēlēšanu publiskajās diskusijās, notiek skatīšanās pagātnē, nevis skatīšanās uz priekšu. Taču savā draugu un paziņu lokā redzu, ka cilvēki strikti raugās tikai nākotnē un izvēli par labu izdarījuši tiem, kas spētu izlobēt, panākt, nevis dižoties ar pagātnes darbiem. Droši vien tā notiek visā Ziemeļu, Rietumu, Austrumu un Dienvidu Eiropā, kur vienā dienā cilvēki pie urnām izdara savu izvēli par taisnību, kurai tic vairāk. Balso vai nu par pagātnes atskatu vai nu par nākotnes vīziju, vai nu par abiem kopā.



Mans trešais pārsteigums ir par diskusijas dalībnieku teikto stundu ilgajā sarunā, joprojām turpat – BBC tiešraidē. Notiek sazvanīšanās ar topošajiem EP deputātiem, kuru vidū ir gan radikālie nacionālisti, Eiropas projekta nicinātāji, gan Zviedrijas pirātu partija, gan tipiskie demokrātijas sludinātāji. Viens apgalvo, ka ir gatavs no Ungārijas un Lielbritānijas izskaust viesstrādniekus, otrs – atļaut pirātisku interneta vides iekarošanu. Trešais apgalvo, ka centrā jābūt drošībai. Ceturtais sūdzas, ka bez kreiso partiju plašas pārstāvniecības apsīks cilvēciskuma faktors. Karikatūrists no kāda ietekmīga Lielbritānijas laikraksta fonā smejas par visiem un sola uzzīmēt nākamos EP kandidātus pie Berluskoni vasarnīcas baseina – tā nodrošinot viņu popularitāti. Pa vidu joprojām runā nenobalsojušais spānis, pieminot virzības trūkumu. Ik pa mirklim sarunai pievienojas vēl citi runātāji, kuri pauž katrs savu patiesību, attieksmi un redzējumu. Uz papīra lapas sev priekšā ieskicēju katra teikto un redzu, ka gan uz lapas, gan galvā milzt haoss. Ideju miljards, Eiropa viena! Kā to visu līdzsvarot, lai nākamajos 5 gados kopīgi kā vienota Eiropas telpa virzītos uz intelektuālo, zinātnisko, ekonomisko, utt., utjp. augšupeju? Te nu man galvā atskan Imanta Ziedoņa balss un viņa teiktais: „Šausmīgi daudz taisnību, nojukt var, ja nav savējās”. Uz savas lapas uzzīmēju treknu punktu un tiešraides noslēgumā plati smaidot saku, ka ir vērts nākamreiz sarakstos likt daudz jaunu cilvēku, kuriem ir jaunas taisnības un redzējums.



Soļojot mājup vēl paspēju nodomāt: Krāšņi. Daudzveidīgi. Pārliecināti. Forši, ka esam tik daudz un ar tik dažādām taisnībām. Tās mūs virza, attīsta, liek domāt un pilnveido. Vienoti dažādībā.

/>/>/>
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties