#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Tartu latvieši
, 2010. gada, 21.jūnijs

Man patīk kārtot, grupēt un sistematizēt lietas, piemēram, krūzītes vienmēr salieku pēc krāsām, šķīvjus pēc lieluma, bet drēbes skapī – pēc vilkšanas biežuma. Arī Tartu iepazītos latviešus esmu sakārtojusi vairākās grupās – „Erasmus” latvieši, „Pastāvīgi studējošie latvieši”, „Strādājošie latvieši” un „Ieprecētās latvietes”.

Erasmus latvieši

Tā kā pati esmu Erasmus latviete, šo grupu pagājušā pusgada laikā iepazinu vislabāk. Kā vienu no pirmajām satiku Agnesi no Latvijas Universitātes (LU) Sabiedrisko attiecību programmas. Daži kursi mums notika kopā un šajā laikā viņa ar savu centību, vienmēr laicīgi nodotajiem skolas darbiem un rūpīgi sagatavotajām prezentācijām pilnībā mainīja manī izveidojušos stereotipus par to, ka LU studenti nav tie apzinīgākie studenti pasaulē un lielākoties iziet cauri uz masu, tas ir – „mūsu tik daudz, ka mani gan jau pat nepamanīs”. LU Tartu pārstāvēja arī Alda un Kārlis. Šogad viņi absolvē LU ķīmiķus un Tartu Universitāti (TU) izvēlējās gan tāpēc, ka tā ir viena no 10 labākajām universitātēm Eiropā, gan arī tāpēc, ka Tartu ir salīdzinoši tuvu mājām. Aldas un Kārļa attiecības ar Tartu, ko Alda raksturo kā „mazu, draudzīgu pilsēteli, kurā viss grozās ap vienīgo universitāti”, turpināsies ilgāk nekā pārējiem Erasmus studentiem – viņi jau ir pieņemti TU Zinātņu un tehnoloģiju fakultātē Ķīmijas institūtā maģistros budžeta grupā.

Pavasara semestra sākumā Zane – Sabiedrisko attiecību studente no Latvijas Kristīgās akadēmijas – bija „priviliģētāka” par pārējiem Erasmus latviešiem – viņa Tartu studēja arī rudens semestrī, tāpēc priekš mums sākumā bija arī kā Informācijas krātuve – kur lētāk paēst, kuri klubi ir vislabākie, kur atrodas Loosi iela – Zane jau bija iepazinusi visu. Es Zani vienmēr atcerēšos kā cilvēku, kas apbrīnojamā veidā spēj tikt galā ar visiem tiem tūkstoš pienākumiem un darbiņiem, ko pati uzņēmusies. Viņa dara visu – labi dzied, dejo, šuj drēbes, brauc rallijā, garšīgi gatavo, organizē pasākumus, fotografē un vakara noslēgumā, ja nejūtas, ka pa dienu būtu pietiekami „noskrējusies”, vēl aiziet paskriet. Šāda veida cilvēkus apbrīnoju un dēvēju par homo-hiperactivis. :)

Lai gan pēc izskata Jolantai varētu dot ne vairāk kā 18, pašlaik viņa mācās Bioloģijas doktorantūrā – oriģināli Daugavpils Universitātē, bet šajā pusgadā – Tartu. Jolantā uzreiz sajutu radniecīgu dvēseli. Pirmkārt, jau tāpēc, ka viņa arī ir no Preiļu rajona un, otrkārt, tāpēc, ka arī Jolanta beigusi Preiļu Valsts ģimnāziju. Mums vienmēr bija par ko parunāt un salīdzināt „toreiz un tagad”, kā arī varējām atrast ļoti daudz kopīgu paziņu.

Īpašas attiecības Tartu izveidojās trīsstūra M-V-K starpā. :) „M” esmu es, „V” ir Vita, bet „K” – Katrīna. Mēs visas nākam no Vidzemes Augstskolas, kur mācāmies vienā – Sociālo Zinātņu fakultātē, tikai dažādās programmās – es studēju Medijus un žurnālistiku, bet viņas – Komunikāciju un sabiedriskās attiecības. Pirms Erasmus kāda pazīstama meitene izstāstīja, ka viņai nepaticis Erasmus-ā pavadītais laiks, jo viņa aizbraukusi kopā ar divām citām meitenēm, kuras Erasmus-ā pamazām izslēgušas viņu no savas kompānijas, tāpēc viņa jutusies nepieņemta un pamesta. Sākumā domāju, ka tā notiks arī ar mani. Vita un Katrīna bija sarunājušas, ka Tartu kopmītnēs dzīvos kopā, viņām bija vienāds lekciju grafiks un pat igauņu valodas kursos viņas tika vienā grupā, kamēr es biju viena un jau paspēju sadomāties, ka atkārtošu tās meitenes vēsturi... Tomēr viss izrādījās daudz jaukāk, nekā biju iedomājusies – viņas mani pieņēma savā topošo PR kompānijā! Mēs kopā taisījām ēst, kopā mācījāmies, kopā ballējāmies un kopā smējāmies par un ar citiem. Katrā ziņā pēc šī pusgada savā „Jauko cilvēku uzskaites grāmatā” lieliem, drukātiem burtiem viņas abas esmu ierakstījusi un kādreiz, pēc daudziem, daudziem gadiem ieradīšos pie viņam ar Tiramisu kūku, lai stundām ilgi kavētos atmiņās par lielisko pusgadu Tartu. :)

Pastāvīgi studējošie latvieši

Šī grupa, atšķirībā no „Erasmus latviešiem”, Tartu studē pastāvīgi – nevis vienu semestri vai gadu kā mēs, bet visas bakalaura vai maģistra studiju programmas garumā. TU darbinieces reiz stāstīja, ka Tartu mācās vairāki desmiti latviešu, es gan esmu satikusi tikai dažus no viņiem. Piemēram, Tomu satiku Igauņu valodas lekcijās un sākumā nemaz nezināju, ka viņš ir latvietis – kā nekā „Toms” ir diezgan internacionāls vārds, savukārt lekcijās mēs vienmēr runājam vai nu igauniski vai angliski, tāpēc noteikt viņa oriģinālo izcelšanos bija grūti. Tomēr visu laiku likās, ka viņā ir kaut kas no latvieša, arī viņa igauņu valodas izrunā bija jūtams latviešu akcents, tāpēc reiz pirms lekcijas saņēmos un sāku runāt ar viņu latviski – izrādījās kā nebiju kļūdījusies un „Sorry?” vai „What?” vietā saņēmu atbildi skaidrā latviešu valodā.

Strādājošie latvieši

Pazīstu vairākas meitenes, kas strādā Tartu, tomēr stāsts, kā viņas nokļuvušas Tartu, katrai ir savādāks. Piemēram, Inese Tartu darbojas ES projektā, kas veido Latvijas-Igaunijas attiecības un atbalsta dažādus pārrobežu projektus. Viņa strādā gan ar latviešiem, gan ar igauņiem un no malas izskatās, ka Inesei savs darbs ļoti patīk. Inese dzīvo Tartu augstākajā mājā, no kā jumta var redzēt pilsētu uz visām debess pusēm. Reizēm arī mēs izmantojām Ineses viesmīlību, lai vakaros pasēdētu viņas jaukajā dzīvoklī un parunātos par dzīvi vai viņas lielajā televizorā skatītos, kā Latvijas hokejisti uzvarēja Itāliju vai Aisha zaudēja Eirovīzijā.

Ilzes stāsts Tartu sākās pirms sešiem gadiem, kad viņa atbrauca mācīties igauņu valodu. Pašlaik Ilze ne tikai pastāvīgi dzīvo Tartu un audzina kaķi Miu, bet arī strādā TU, kur igauņiem māca latviešu valodu. Viņai ir vairāki jautri atgadījumi iz skolotājas dzīves, piemēram, par vārdiem, kam latviešu valodā ir vairākas nozīmes: „Vārds „saar” latviski nozīmē gan „sala”, gan „osis”, tomēr vārdnīcā nav rakstīts, kas ir kas, tāpēc igauņi domā, ka tie ir sinonīmi un raksta „Igaunijā ir divi lieli oši” vai arī – vārds „reis”, kas latviski ir gan „ceļojums”, gan „ciska”, tāpēc kādam latviešu valodas nemācējam reizēm sanāk uzrakstīt: „Man bija forša ciska”, nevis „ceļojums””.

Ieprecētās latvietes

Lai gan personīgi nepazīstu nevienu latvieti, kas apprecējusies un tad pārcēlusies uz Tartu, par šo grupu daudz esmu dzirdējusi no Ilzes - viņa pašlaik raksta maģistra darbu, kurā salīdzina divas latviešu sieviešu paaudzes Tartu. Ilzes galvenais secinājums par Tartu ieprecētajām latvietēm ir tāds: „Jo ilgāk dzīvo, jo vairāk sievietes asimilējas, tādā veidā attālinoties no savas kultūras, lai gan īstenībā vajadzētu tikai integrēties. Savukārt jaunākās meitenes atkal vairāk uztur savu kultūru, tāpēc viņām ir grūtāk integrēties.” Ilze uzskata, ka vissvarīgākais, lai integrētos jaunajā kultūrā, ir valoda un cilvēka individuālā vēlme iekļauties – ja visu mūžu nodzīvosi savā alā un pat neiznāksi Tartu ielās, būs grūti satikt vietējos cilvēkus un izprast viņu kultūru.

P.S.

Atsevišķs stāsts pienākas Tauno – viņš ir igauņu puisis, kas pirms daudziem gadiem pašmācības ceļā, izmantojot latviešu valodas mācību grāmatu krieviski, iemācījās mūsu valodu. Pēc tam viņš atbrauca apmaiņas programmā studēt uz Rīgu, kur savas valodas zināšanas papildināja un šobrīd jāsaka, ka nezinātājam ir gandrīz neiespējami pateikt, ka Tauno patiesībā nemaz nav latvietis. Lai atsvaidzinātu valodas zināšanas, Tauno uztur kontaktus ar daudziem latviešiem, bieži brauc pie Latvijas draugiem un ir kā krusttēvs Tartu Erasmus latviešiem – viņš palīdz tiem, kas mācās igauņu valodu, ir piestrādājis par gidu un izvadājis mūs neaizmirstamā ekskursijā pa Igauniju, bet pirms Zanes aizbraukšanas bija uztaisījis ļoooti garšīgu Selgas cepumu kūku.
 

Foto1: Sanākot kopā, par godu 4.maijam
Foto2: Madara, Katrīna un Zane Muzeju Naktī
Foto3: M-V-K jeb šajā gadījumā Vita-Katrīna-Madara Tallinā pēc baleta apmeklējuma
Foto4: Pankūku vakars Tauno dzīvoklī

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties