#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Tere tulemast Eestisse jeb Esiet sveicināti Igaunijā!
, 2010. gada, 02.jūnijs

Pirms Erasmus studijām Tartu man likās, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalsts ir neinteresanta kā kurmja ala, un vienīgie kaut cik vērā ņemamie apskates objekti ir Tallinas vecpilsēta, Sāremā sala un Munameģis.

Šajā pavasarī manam nelielajam tūrisma maršrutam klāt pievienojās arī burvīgā studentu pilsēta Tartu un milzīgais Peipusa ezers, kura krastā stāvot var pasveicināt otrpus esošo Krieviju, tomēr pagājušās svētdienas ceļojums apkārt Igaunijai manas domas pilnībā izmainīja un tagad esmu pārliecināta, ka Igaunija prot pārsteigt un patiesībā mūsu ziemeļu „māsa” ir lielāka, nekā no ārpuses šķiet.
Igauniju apceļojām piecatā – latviski runājošs igaunis Tauno, kas iejutās gida lomā un izvadāja mūs pa interesantākajām Igaunijas vietām, trīs latviešu meitenes Katrīna, Jolanta un es, kā arī itālis Alberts (patiesībā jau Alberto, vienkārši viņa vārda latviskojums skan jaukāk), kurš mūsu kompānijai piedeva starptautisku nozīmi.

 

Ceļojuma dalībnieki: ekskursijas vadītājs Tauno, galvenās fotogrāfes Jolanta un Katrīna, itālis Alberto un šofera pienākumu izpildītāja Madara
 

 

 

 Ekskursiju sākām pie Peipusa ezera, kas priekš manis ir nozīmīgs ne jau tāpēc, ka ir robežezers starp Igauniju un Krieviju un pat ne tāpēc, ka ir ceturtais lielākais ezers Eiropā, bet gan tāpēc, ka manās atmiņās Peipuss vienmēr paliks tā mistiskā vieta, kas katru ziemu kā milzīgs, 3550 km2 liels magnēts pievelk manu onkuli – „pingvīnu”. Zivju smaka un vārdi: „Es zinu, ko jūs šovakar ēdīsiet vakariņās” no viņa puses ir nemainīgi kā gladiolas 1.septembrī.
Mūsu nākamā pietura bija neliela pilsētiņa Igaunijas ziemeļaustrumos - Jehvi (igauniski – Jõhvi). Lai gan krieviskākā Igaunijas pilsēta ir Narva, arī Jehvi iedzīvotāji ikdienā vairāk izmanto krievu, nevis igauņu valodu. Pat reklāmas un dažādas izkārtnes pilsētā ir abās valodās. Jehvi centrālais laukums ir noklāts ar sarkanu asfaltu, tāpēc vietējie lepojas, ka viņiem ir pašiem savs Sarkanais laukums, tāpat kā Maskavā. Tagad arī mēs draugiem un radiem ar lepnumu varēsim stāstīt, ka pusdienojām Sarkanajā laukumā. Un mums pat vīzu nevajadzēja.
Ja Latvijai jūras robeža ir 498 km garumā, tad Igaunijai tā ir gandrīz divas reizes garāka – 769 km. Tas nozīmē arī divas reizes vairāk ko redzēt, braucot gar jūru. Igaunijai ir ļoti skaista un mainīga jūras piekraste – tā variē no klusām pludmalēm, akmeņainām kāpām, augstiem un bīstamiem stāvkrastiem, kad, braucot gar pašu kraujas malu, pārņem sajūtas kā „National Geographic” filmās, kā arī vairākiem ūdenskritumiem. Tauno mums parādīja gan Igaunijas augstāko ūdenskritumu Valaste (~20 m), gan arī vienu no skaistākajiem ūdenskritumiem Tallinas tuvumā – Keila-Joas, kas īpaši interesanti izskatās aukstās ziemās – ūdens sasalst un veido milzīgas lāsteku ejas.
Igaunijai pieder vairāk nekā 1500 salu. Lielākā daļa no tām ir nelielas klintis jūras vidū, ko apdzīvo ne vairāk kā divi panīkuši koki un pāris garām lidojošas kaijas, tomēr lielākās salas noteikti ir apskates vērtas. Mūsu gids Tauno īpaši ieteica aizkuģot uz folkloras tradīcijām bagāto Hījumā un mežonīgo Muhu salu, kur tuvākais veikals ir pusstundas braucienā ar riteni. Starp citu, lai gan igauņiem jau pieder vidēji viena sala uz 867 iedzīvotājiem, arī Roņu salu – vienīgo salu, kuru Latvijai bija kaut teorētiskas tiesības iegūt savā īpašumā, igauņi „savāca” sev. Igauņi paši joko, ka Roņu salas iedzīvotāji piekrituši īpašumtiesības nodot mūsu ziemeļu kaimiņiem tikai tāpēc, ka viņi atbraukuši ar lielākiem stipro dzērienu tilpumiem. Bet patiesībā jau būtu diezgan neloģiski, ja sala, kur gandrīz visi iedzīvotāji ir igauņi, pēkšņi pārietu Latvijas īpašumā.
Ja braukšana pa Igaunijas gludajiem ceļiem kļūst apnicīga un „koks-koks-žogs-žogs-māja-māja” ainava paliek garlaicīga, iesaku izmēģināt spēli „Atrodi smieklīgu ceļa zīmi” – kad lieta nonāk līdz ceļa zīmju izveidei, igauņi atklāj sevī izgudrotāja talantu. Viņuprāt, viss, kas kustas un par ko vajadzētu brīdināt autovadītājus, ir ceļa zīmes vērts. Mēs redzējām un sasmējāmies par brīdinājuma ceļa zīmēm: „Jātnieks ar zirgu”, „Pīle ar trim pīlēniem”, „Varde” un „Skrituļslidotājs”. Gan jau, ka kreatīvais izgudrotājs Igaunis ir salicis sarkanbaltos trīsstūrus arī par citiem bīstamiem objektiem uz ceļa.
Saka, ka pasaules apceļošana jāsāk ar dzimteni. Kad Latvijā viss jau redzēts, bet Austrālija vai Ķīna vēl šķiet par tālu, iesaku aizbraukt uz kaimiņzemi Igauniju. Lai gan Igaunija, iespējams, nevar sacensties ar karsto Itāliju vai romatisko Franciju, tomēr esmu pārliecināta, arī mūsu ziemeļu kaimiņi spēs pārsteigt un sagādāt neaizmirstamas brīvdienas.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties