#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Un cik daudz atkritumus saražo Tu?
, 2011. gada, 28.septembris

Latvija ieguvusi otro vietu. Un ne jau kādā patīkamā konkursā, ar kuru varētu lepoties. Saskaņā ar pētījuma centra Eurostat publicēto informāciju Latvijas mājsaimniecību atkritumu saražotais īpatsvars ir otrs lielākais Eiropas Savienībā (44% no kopējā valstī saražotā atkritumu apmēra).

Atkritumu ražošanā mūs apsteidz tikai Kipra ar 48%. Situācijas salīdzināšanai der minēt, ka kaimiņos Lietuvā tas ir 22%, bet Igaunijā - tikai 4%. Eiropas Savienībā vidēji mājsaimniecības saražo 23% no kopējā saražoto atkritumu apmēra.

No viena gala saražo, no otra – šķiro

Nevar noliegt – ir aktivitātes un rezultāti, kas kopējā kontekstā liek justies daudz labāk. Tā piemēram, pēc šīs vasaras Latvijas Zaļā punkta rīkotās šķirošanas kampaņas "Šķiro pa tīro" atkritumu poligonos nenonāca 1420 m3 atkritumu, kurus iedzīvotāji sašķiroja un tādējādi nodeva otrreizējai pārstrādei. Šāds apjoms pielīdzināms aptuveni 24 lielajiem kravas furgoniem, kuru saturs bija PET pudeles, stikla tara, sulu un piena kartona pakas, kā arī nolietotās elektropreces. Apjoma ziņā visvairāk iedzīvotāji sašķirojuši nolietotās elektropreces – 741,26 m3, tām seko PET pudeles – 333,84 m3 un stikla tara – 279,9 m3. Tāpat arvien aktīvāka kļūst dzērienu kartona iepakojumu (t.s. tetra pak iepakojuma) šķirošana – kampaņas laikā sašķiroti 65 m3 šāda iepakojuma. Kopumā akcijā piedalījās vairāk nekā 38 000 iedzīvotāji no 25 Latvijas pilsētām. Visi akcijā savāktie materiāli nonāks pārstrādes rūpnīcās: PET pudeles – rūpnīcā „PET Baltija Jelgavā; sulu un piena kartona pakas – papīrfabrikā „Līgatne”; elektrokrāmi - uzņēmumos "Eko Reverss" un „BAO”, savukārt no sašķirotā stikla taps jaunas burciņas un pudeles rūpnīcā „Warta Glass” Lietuvā.

Personīgā motivācija – lielākais dzinējspēks šķirošanai

Cilvēki Latvijā atzīst, ka atkritumu šķirošanas iespējas mēdz būt ierobežotas. Lielākā daļa gan aizbildinās ar laika trūkumu un nevēlēšanos iedziļināties šķirošanas tematikā. Daudzi savukārt uzsver – es šķirotu, ja tas būtu tikpat vienkārši kā izmest visus atkritumus kopā. “Es saskāros ar to, ka Vecrīgā atkritumus šķirot pie manām mājām nebija iespējams (tā ir problēma lielākajā daļā Rīgas – aut.piezīme). Domāju, ka varētu jau sašķirot un vest maisiņā tramvajā – tomēr tas jau nav īsti ne parocīgi, ne ētiski pret citiem cilvēkiem”, stāsta rīdziniece Dace. Pilsētnieks Mārcis atzīst, ka atkritumus savā dzīvesvietā nešķiro un arī nedomā to darīt – “Es taču negrasos viņus krāt maisiem un pēc tam braukt uz dažādām vietām atstāt!”
Skaidrs, ka par to ir jādomā pašiem iedzīvotājiem – jāgriežas savā pašvaldībā un pie namu apsaimniekotājiem, uzstājot, ka vēlas, lai pie mājām tiktu uzstādīti konteineri šķirošanai. Nereti tam papildus nepieciešama arī parakstu vākšana no māju iedzīvotājiem, jo par jebkuru atkritumu izvešanu, kā zināms, ir jāmaksā.

Tomēr sākotnējais stāsts bija par ko citu – cik daudz atkritumus mēs saražojam, nedomājot par to, cik pēc tam pārstrādājam otrreizēji. Varbūt šeit atkal nepieciešams kārtējais vienkāršais mudinājums – neņem polietilēna maisiņu, lai tur ieliktu vienu gurķi lielveikalā; padomā divreiz pirms nopērc kārtējo lietu, kuru pēc diviem mēnešiem izmetīsi laukā. Ja nu tomēr gribi mest kaut ko ārā – iedomājies, ka kādam šī lieta varbūt var noderēt, dod tai otro dzīvību un atdod labdarībai.
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties