#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Vai bankrots?
, 2010. gada, 24.maijs

Esmu dzirdējis apgalvojumu, ka ikvienam kārtīgam uzņēmējam kaut reizi dzīvē jāpārdzīvo bankrots. Nezinu, īsti nepiekrītu šim apgalvojumam, lai gan, pilnīgi iespējams, ka biznesa krahs ļauj sapurināties un atdzimt jaunā kvalitātē.

Iepriekšējā blogā pavisam īsi aprakstīju, kā „tiku pie sava uzņēmuma”. Tas nebūs īsti hronoloģiski, taču, pirms tika nopirkta ražošanas mašīna, rūpīgi izpētīju potenciālos tirgus, konkurentus, analizēju viņu stiprās un vājās puses. Izveidoju biznesa plānu, lai strukturētu savu rīcību. Iepirku masveidā dažādus līdzīgus izstrādājumus, kurus vien varēju atrast Eiropas valstu veikalos. Pirmais, ko izdarīju, sastādīju produkcijas izgatavošanai nepieciešamo sastāvdaļu piegādātājus (Vācijā, Dānijā, Nīderlandē u.c. valstīs), pēc tam sastādīju potenciālo klientu sarakstu (atradu potenciāli iespējamos klientus gan Turcijā, gan Apvienotajos Arābu Emirātos, gan Francijā, Spānijā, Zviedrijā, vārdu sakot - ģeogrāfija plaša un ar vērienu). Sarakste ar piedāvājumiem gan vieniem, gan otriem sākās vēl pirms reālās ražošanas uzsākšanas, jo, pirmkārt, lai ražotu, nepieciešama kvalitatīvi izejmateriāli, pietiekamā daudzumā un paredzamos laika periodos, otrkārt, lai ražotu, nepieciešams potenciāls pasūtījums, kuram atbilstoši ražot produkciju. Kā jau teicu, pirmie pasūtītāji - kāda liela Krievijas kompānija, kurai pirmo piegādi nodrošinājām visai ekstremālos apstākļos. Pērc tam izdevās vienoties ar kādu Lietuvas kompāniju. Taču ar to nepietika. Nolēmu, testa rezultāti pierādīja, ka mana uzņēmuma saražotā produkcija ne ar ko neatšķiras no konkurentu produkcijas (kvalitātes ziņā). Jāsaka, ka tādas rūpnīcas kā manējā (arī ģimenes uzņēmumi) – viena ir Zviedrijā, divas Lielbritānijā, viena - Spānijā un varbūt vēl kādas 3 Eiropā.
Nolēmu, ka esmu konkurētspējīgs, jo kvalitāte atbilstoša, produkcijas apjoms- ļoti fleksibls, taču ražošanas izmaksas zemākas kā attīstītajās ES valstīs. Tātad- mana priekšrocība- zemāka cena, līdzvērtīga kvalitāte, elastīgas piegādes.
Sagatavoju paraugus, nosūtu kopā ar pavadvēstuli vairāk kā 200 adresātiem. Sanāca lieli pasta izdevumi, taču vēstulei jāuzrunā. Vienlaikus internetā pētu, kas šajā nozarē notiek Eiropā, Āzijā un Amerikā. Nolemju pieteikties izstādei Vācijā. Nolemts, darīts! Visa komunikācija elektroniski. Piesakos ar e - pasta vēstuli. Apstiprinājums - atkal e - pasta vēstule. Rēķins – atkal - e-pasta vēstule, un tā viss elektroniski. Vispār esmu sapratis, ka, veidojot starptautiskos kontaktus, vissvarīgākā elektroniskā komunikācija, kā arī svarīgi izstādēs un darba tikšanās reizēs iepazīties vaigu vaigā ar sadarbības partneri. Ticiet vai neticiet, taču visu darbības laiku man nav neviena līguma ne ar piegādātājiem, ne ar pakalpojuma saņēmējiem, jo viss notiek pēc principa - „mutiska vienošanās arī ir līgums”, klāt pie visa, ja mani piekrāps, vai es kādu piekrāpšu, tad ir skaidrs, ka tiks zaudēts sadarbības partneris.
Lūk, Vācijā izstāde izsauca lielu ažiotāžu, jo mēs sevi pieteicām kā jaunu tirgus spēlēju Eiropā. Tā kā jau līdz tam biju apzinājis potenciālos sadarbības partnerus, tad daudzi nāca ar mums iepazīties un mūsu stends bija viens no apmeklētākajiem. Pat līdz tādam kuriozam, kad ieradās kāds spāņu pāris, kuri runāja tikai spāņu valodā, bet gribēja zināt, kādas varētu būt sadarbības perspektīvas ar mūsu uzņēmumu. Izstāde bija reti veiksmīga - tikšanās ar lielāko Norvēģu mūsu produkcijas izplatītāju, lielas Amerikas kompānijas pārstāvjiem, itāļiem, spāņiem, pat ukraiņiem. Vienīgi zviedri mums met līkumu, jo esam tiešie konkurenti...Viss likās ļoti daudzsološi. Līdz brīdim, kad pēc izstādes, atkal sarakstoties ar potenciālajiem klientiem, uzzinu, ka iepriekš veiktajā tiešā pasta sūtījumā sagatavotajos paraugos esmu izmantojis neatbilstošu materiālu, tas pats par sevi kvalitatīvs, taču neatbilst izstrādājuma prasībām- tiešos saules staros kūst. Tātad- mans produkts (tieši izsūtītā partija) neiztur kvalitātes kritērijus. Līdz ar to, sajūsminātā atbalsta vietā, saņemu pieklājīgu noraidījumu, ar aptuvenu tekstu: „Uzlabojiet kvalitāti, tad nākamgad padomāsim par sadarbību”. Kur bija kļūda? Atklāju. Ieguvu mācību „Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara”. Ko darīt tālāk? Jāpārliecina visi par pretējo, par to, ka man var uzticēties. Man uzņēmums vienas manas kļūdas dēļ „karājas mata galā”. Joprojām viens pasūtītājs - Krievijas kompānija un Lietuvas kompānija uz jau pārbaudītiem izstrādājumiem. Uz diviem klientiem nevar būvēt ilglaicīgu stratēģiju. Ir jādabū pasūtījumi Eiropā!
Uzskatīsim, ka bankrota vietā esmu ticis cauri ar izbīli. Taču tik un tā jāmeklē, kā iekļūt Eiropā! Par to -nākamajā blogā.

Jānis

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties