#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Vai dalībai ES ir reāla alternatīva?
, 2009. gada, 08.novembris

...Ja Latvija izstāsies no ES, mēs varēsim palikt EEZ (Eiropas Ekonomikas Zona) un iestāties EBTA (Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociāciju), kas pastāv jau vairāk nekā 40 gadus un ir jaunām dalībvalstīm atvērta organizācija....

„Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs aktivizēsies cilvēki, kuri rosinās valstīm izstāties no savienības,” 6. novembrī apgalvo portāls „Apollo”.
Turpat publiskoti Sorosa fonda darbinieka Pētera Viņķeļa izteikumi izstāšanās sakarā. Piemēram:„Jautāts, vai Latvijā neizskanēs rosinājums izstāties no ES, Viņķelis atbildēja apstiprinoši: viņš valstī zina vismaz divus cilvēkus, kuri šo jautājumu ik palaikam aktualizēs, viens no tiem ir eiroskeptiķis Normunds Grostiņš.”
Neviens nezina, ko rīt no rīta paziņos premjers, finanšu ministrs, vēl kādi varas pārstāvji. Tāpēc paldies Viņķeļa kungam, kurš jau tagad spēj izteikt pieņēmumus par to, ko Normunds Grostiņš nākotnē aktualizēs. Paldies pirmkārt par komplimentu, jo Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, protams, ir patīkami pārstāvēt stabilu, prognozējamu politiskās domas virzienu, ko 2004. gada referendumā atbalstīja vairāk nekā 300 000 Latvijas pilsoņu.
„Protams, ja šajā valstī ir nafta, tad var mierīgi izstāties”, raksta Apollo. Un turpina: «Ja Čehijā pēkšņi atrastu naftu, tā varētu izstāties,» ironiski ... sacīja eksperts.” Latvijā, kā zināms, nafta ir atrasta.
Kā tagad Latvijai, arī Norvēģijai savulaik apgalvoja, ka naftas esot ļoti maz un tāpēc viss jāatdod privātiem investoriem. Šajā Skandināvijas valstī sabiedrībai pietika prāta dabūt naftas resursus valsts kontrolē. Norvēģijā un Venecuēlā, kas samērā vienlaicīgi uzsāka naftas ieguvi, sabiedrības labklājības līmenis jūtami atšķiras. Venecuēlā pie naftas tika privātie investori.
„Izstāšanās no ES valstij nozīmētu pilnīgu ekonomisko pašnāvību,” apgalvo Viņķeļa kungs. Par šo derētu padiskutēt. Iesākumam noskaidrojot, vai dalībai ES ir alternatīva.
Kā zināms, 2004. gada 1. maijā reizē ar ES dalības līgumu stājās spēkā vēl viens – līgums par Latvijas dalību Eiropas Ekonomiskajā Zonā (EEZ). Izstājoties no ES, Latvija avarētu tur palikt, jo EEZ piedalās gan ES valstis, gan, piemēram, Lihtenšteina, Norvēģija, Islande, kas nav pievienojušās ES, bet ir izveidojušas Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociāciju (EBTA). EEZ līgums aptver sekojošās jomas:
brīvā preču, pakalpojumu, kapitāla un personu kustība;
konkurences un citi kopējie nosacījumi;
horizontālā politika, kas ietver sociālo, patērētāju tiesību aizsardzības, vides, statistikas un uzņēmējdarbības likumdošanu.

Ja Latvija izstāsies no ES, mēs varēsim palikt EEZ un iestāties EBTA, kas pastāv jau vairāk nekā 40 gadus un ir jaunām dalībvalstīm atvērta organizācija.
Valsts, kas atrodas ārpus ES, daudz lielākā mērā pati lemj par savu ekonomisko attīstību. Tās parlamentam un valdībai ir daudz labākas pozīcijas, lai izlemtu, kāda valsts ekonomiskā politika ir labvēlīgāka pilsoņiem un uzņēmumiem. Neatkarīga valsts var, piemēram, pati lemt savu muitas vai lauksaimniecības politiku. Kā zināms, pēc pievienošanās ES, 75 % no muitas, kas iekasēta uz Latvijas robežas (miljoni latu), jāatdod Savienības budžetam. ES politika būtiski palielina ES pilsoņu un uzņēmumu izdevumus, jo ES muitas un lauksaimniecības politika lielā mērā ir vērsta pret trešās pasaules valstu iespējām importēt ES savas, lētākās preces.
Protams, neatkarīga valsts varēs arī turpmāk tirgoties ar ES. EBTA valstis Norvēģija un Šveice tagad eksportē uz ES tikpat, cik savienības dalībvalsts Dānija. Piemēram, Norvēģijas pilsoņi var brīvi dzīvot un strādāt visās ES dalībvalstīs tāpat kā šo valstu pilsoņi Norvēģijā. Norvēģu studenti var studēt ES un ES valstu studenti var studēt Norvēģijā. Attiecīgu līgumu ar ES ir noslēgusi arī Šveice.
Pastāv vairākas atšķirības starp dalību ES un EBTA, kas pēdējo padara Latvijai izdevīgāku nekā dalību ES. Minēšu vairākas šādas priekšrocības.
Pirmā no tām ir veto tiesības. Proti, EBTA valsts var izmantot veto pret visiem ES likumiem, direktīvām un taml. Veto gadījumā tie nav spēkā šajā konkrētajā valstī (EBTA līguma 102. punkts).
Dalība EBTA ļauj pielietot izņēmumus no kopējā tirgus. EBTA līgums tikai minimāli skar tādas jomas kā lauksaimniecība un zvejniecība. Tas pats attiecas uz nodokļu politiku. Tātad Latvijai, piemēram, nebūtu jāpalielina privātpersonu izdevumi par apkuri un medikamentiem, pievienojot tiem PVN, kā tas notika, iestājoties ES.
EBTA valsts ir brīva no ES kopējās ārpolitikas un var saskaņā ar savām interesēm sadarboties ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām. Arī ietekmēt globālos procesus. Norvēģija, piemēram, sekmīgi pretojās ES piedāvātajām izmaiņām Bāzeles konvencijā par bīstamu atkritumu izvešanu uz trešās pasaules valstīm.
EBTA neietver iekšlietu, tieslietu un drošības politiku. Tātad EBTA valsts var, piemēram, lielākā mērā ierobežot imigrāciju, un tai var būt daudz stingrāka imigrācijas politika nekā ES.
EBTA valstis ir ārpus ES muitas savienības. Tās pašas izvēlas un nosaka savas muitas apmēru un neatdod 75 % iekasētās muitas naudas ES kopbudžetā.
EBTA valstis nepiedalās Eiropas monetārajā savienībā un neievieš eiro. Eiro ieviešana nozīmē ļoti plašus ierobežojumus patstāvīgai monetārai un fiskālai politikai. Debates, kas notika Zviedrijā pirms referenduma par pievienošanos eiro arī Latvijai ir nopietnas analīzes vērtas. Starp citu, Zviedrija referendumā neatteicās no kronas par labu eiro.
EBTA dalībmaksa ir daudz mazāka nekā ES dalības maksa.
EBTA valsts var brīvi izstāties no EBTA līguma. Līguma 127. punkts paredz, ka par to tikai 12 mēnešus iepriekš jābrīdina pārējās dalībvalstis. Izstāšanās no ES noteikti būs daudz dārgāka, garāka un sarežģītāka birokrātiska procedūra nekā izstāšanās no EBTA.
EBTA valsts var ieviest izņēmumus no brīvās tirdzniecības līguma, piemēram, attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem un tamlīdzīgi (līguma 74. punkts).
Dalība EBTA un EEZ paver mums lielākas politiskā un ekonomiskā manevra iespējas, lielākas iespējas aizstāvēt tieši savas, Latvijas valsts intereses, pašiem izmantot Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli. Tātad tā ir visnotaļ reāla un Latvijas valstij izdevīga alternatīva dalībai ES.
Savukārt tiem, kuri domā baidīt naivāko Latvijas sabiedrības daļu ar Latvijas nonākšanu Krievijas sastāvā, jāatgādina, ka neviena NATO valsts nekad nav nonākusi ne tikai Krievijas, bet arī vismaz divkārt spēcīgākās Padomju Savienības sastāvā. Un pat “izolācijā” ne.
Protams, arī dalībai NATO ir visai nopietni mīnusi, īpaši mūsu valsti pārstāvējušo sarunvedēju izvēlētajā formā – ar iespēju izvietot mūsu teritorijā ārzemju karaspēku un atomieročus, ko savā teritorijā neļauj, piemēram, Dānija un Norvēģija. Tomēr ES diskusijas kontekstā būtiski ir tas, ka nonākšana Krievijas sastāvā vai “izolācijā” ir viltus argumenti.
Alternatīva Eiropas Savienībai ir Latvija kā neatkarīga valsts - Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas un Eiropas Ekonomiskās Zonas dalībvalsts
.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties