#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Vai Eiropai ambiciozi mērķi tikai uz papīra?
, 2010. gada, 14.marts

Marta sākumā tika prezentēta ES jaunā stratēģijā Eiropa 2020, kuras mērķis ir krīzes pārvarēšana un ES ekonomikas izaugsmes sekmēšana tuvākajā desmitgadē







Stratēģija Eiropa 2020 nomainīs Lisabonas stratēģiju, kuru EK apstiprināja 2000.gadā un kuras mērķis bija līdz 2010.gadam padarīt ES par konkurētspējīgāko, dinamiskāko, uz zināšanām balstīto reģionu pasaulē. 

Šis Lisabonas stratēģijas mērķis diemžēl netika sasniegts, turklāt finanšu un ekonomiskā krīze būtiski iedragājusi Eiropas pozīcijas globālajā tirgū. Krīze tikai apstiprinājusi bažas par to, ka ES ir daudz Ahileja papēžu un steidzami jārīkojas, lai novērstu šo ES ievainojamību. Top jauna stratēģija un atkal tiek izvirzīti ambiciozi mērķi, bet kā būs ar realizāciju un vai EK rīcībā būs pietiekami daudz sviru, lai mobilizētu dalībvalstis kopējo mērķu sasniegšanai?

Stratēģijā Eiropa 2020 uzsvars tiek likts uz nodarbinātību, izglītību un „zaļāku” ekonomiku. Tas gan nav nekas jauns, jo arī Lisabonas stratēģijā bija par inovācijām, investīcijām izglītībā un apmācībā, nodarbinātības veicināšanu. Jaunajā stratēģijā tiek ierosināts noteikt piecus skaitliskos mērķus, piemēram, paaugstināt 20-64 gadus veco iedzīvotāju nodarbinātību līdz vismaz 75% (patlaban 69%), pētniecībai un attīstībai atvēlēt 3% no iekšzemes kopprodukta, samazināt nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu par 20 miljoniem jeb 25%. Tāpat šajā stratēģijā iekļauts ES mērķis klimata pārmaiņu jomā, t.s. 20/20/20, kas paredz samazināt energoresursu patēriņu, savukārt piektais mērķis saistīts ar izglītību - skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvaram būtu jābūt mazākam nekā 10% (pašlaik 15%) un 40% jaunākās paaudzes cilvēku būtu jāiegūst augstāko izglītību (pašlaik 31%). Attiecībā uz izglītību jāsaka, ka šis mērķis ir tīri kvantitatīvs un rada risku, ka šī mērķa sasniegšanai var tikt upurēta kvalitāte. Latvijā ir liels studējošo skaits, tomēr tajā pašā laikā izglītības līmenis nebūt nav augsts – kāda tad jēga no kvantitātes? Savukārt nodarbinātības palielināšana un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju riska samazināšana iespējama tikai, ja ES valstu ekonomikas spēj uzrādīt pietiekami strauju izaugsmi, bet šādu izaugsmi var gaidīt, ja dalībvalstis spēs veikt kardinālas, uz nākotni vērstas, publiskā sektora reformas, kas nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Sākotnēji gan jārēķinās, ka budžeta deficīta samazināšanas pasākumi vārgas ekonomiskās izaugsmes apstākļos tikai palielinās nabadzīgo iedzīvotāju skaitu un bremzēs jaunu darba vietu radīšanu. Ņemot vērā daudzu ES valstu problēmas ar budžeta deficītu un ārējo parādu, izbrīna, ka šajā stratēģijā tik maz uzmanība pievērsti šiem jautājumiem. Lai arī EK plāno sekot līdzi sasniegtajam un izteiks brīdinājumus, ja panākumi nebūs pietiekami, tomēr EK rīcībā nav pietiekami daudz „pātagu” jeb likumīgu ieroču attiecībā uz daudzām svarīgām sfērām (piemēram, pensiju sistēmu, izglītības sistēmu).

Daudzas ilgtermiņa stratēģijas ļoti skaisti izskatās uz papīra, bet prakse rāda, ka ar to īstenošanu rodas problēmas un mērķi netiek sasniegti. Ir liels risks, ka Eiropa 2020 var piemeklēt līdzīgs liktenis - desmit ilgtspējīgas izaugsmes gadu vietā, kuru laikā ekonomikas izaugsmes tempi pārsniegtu pirmskrīzes pieauguma līmeni, būtiski uzlabotos situācija nodarbinātībā un ES valstu konkurētspēja, būs atkal zaudētā desmitgade, kurus laikā ES ekonomikas attīstības jomā atpaliks no citu reģionu (ASV, Āzijas) izaugsmes.

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties