#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Vai Eiropas nauda kalpos Latvijas rītdienai?
, 2010. gada, 12.jūnijs

Kas vērtīgāks ir par visu, par visu laikos šajos? – populārā dziesmiņa teic – protams, vīrietis gados vislabākajos. Citi ir tikpat pārliecināti, ka tā ir Eiropas nauda – it īpaši laikos, kad savas naudas Latvijai pietrūkst.

Kopējais ES finansējuma apjoms, kuru saņem mūsu valsts laikā no 2007. līdz 2013. gadam, ir 4,53 miljardi latu, bet Latvijas līdzfinansējums ir 1,14 miljardi latu jeb ceturtā daļa no "Eiropas naudas". Salīdzinājumam – no ES saņemtā nauda faktiski ir vēl viens Latvijas viena gada kopējais budžets. Eiropas struktūrfondus Latvija apgūst cītīgi: no Kohēzijas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) no katra jau ir saņemti 18,8%. No Eiropas Sociālā fonda – 21,7%. 

Atgādināšu, ka struktūrfondi ir neatmaksājama finanšu palīdzība, kas nāk no ES dalībvalstu kopīgiem līdzekļiem. Fondu izmantošanas
stratēģija balstās uz nacionālo attīstības plānu, kuru sagatavo valdība. Tam jāparāda, kādas nozares, reģionus valsts grib īpaši attīstīt
līdz 2013. gadam, kam nepieciešama īpaša uzmanība un atbalsts.

Arī vienošanās par starptautisko aizdevumu ir īpaši atrunāta fondu apguve, nosakot minimālo apguves līmeni. Tikai 2009. gadā vienošanās paredzēja efektīvu fondu apguvi vismaz 60 miljonu eiro apmērā no ESF, 170 miljonu eiro apmērā no Kohēzijas fonda un 270 miljonu eiro apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Savukārt 2010. gadā Latvijas starpniekinstitūcijas apņēmušās izmaksāt vismaz 66 miljonus EUR no ESF, 185 miljonus EUR no Kohēzijas fonda un 291 miljonu EUR no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Tā ir milzīga nauda. Tā ir sēklas nauda – likt pamatus tam, kas augļus nesīs nākotnē.

Grūti būtu nosaukt nozari vai jomu, kurā Latvija fondu atbalstu nesaņem. Par šo naudu var daudz ko radīt un izveidot, bet tam būs daudz lielāka jēga, ja radītais un izveidotais būs pareizais ķieģelītis Latvijas tautsaimniecības ēkas pareizajā vietā. Nav jēgas jumtam, ja sienas nav drošas, un nevar būt stipras sienas uz ļodzīgiem pamatiem. Vai esam bijuši ne tikai taupīgi un godprātīgi naudas apsaimniekotāji, bet arī gudri saimnieki? Laiks atskatīties un novērtēt ieguldījumu atdevi. Latvijai dota vienreizēja iespēja attīstīt savu tautsaimniecību, lai iedzīvotāju labklājība balstītos reālā, nevis aizņemtā bagātībā. Tieši no šīs perspektīvas jāvērtē jebkurš naudas ieguldījums, jebkurš ES fondu izmantošanas pieteikums.

Dziesmiņa, ar kuras rindām iesāku šīs pārdomas, ir viegla un nenopietna. Naudas lietas vienmēr ir nopietnas, aiz tām stāv cilvēku darbi, līdzcilvēku plāni un cerības. Tās nedrīkst pievilt.

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties