#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Vai Eiropu veido mūsu stāsti?
, 2010. gada, 08.aprīlis

Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā viens no galvenajiem argumentiem par labu dalībai bija – Eiropas Savienība ir mūsu bērniem, viņi varēs mācīties un strādāt Eiropā. Arī tagad, nu jau gandrīz 6 gadus pēc iestāšanās, liekas, ka Eiropas Savienība ir domāta jauniešiem, uzņēmējiem un aktīviem ļaudīm nevalstiskajā sektorā. Bet vai arī vecāka gadagājuma cilvēki var izmantot tā sauktās Eiropas programmas, braukt pieredzes apmaiņās, veidot savu Eiropas kopības sajūtu, mācīties un nodot savas zināšanas citiem? Kādi ir viņu Eiropas stāsti un kāda tiem ir nozīme?




Atbildi uz šo jautājumu meklēju pagājušā gada decembrī Amajuelas de Abaho, Palensijā (Amayuelas de Abajo, Palencia), Spānijā, kur piedalījos semināra “Eiropas lauki pirms un pēc Berlīnes mūra krišanas” rīkošanā. Seminārā piedalījās 30 galvenokārt vecāka gadagājuma dalībnieki no Latvijas, Dānijas un Spānijas un brīvprātīgie, kuri nodrošināja tulkošanu no spāņu, latviešu un dāņu valodām.


Tā bija neaizmirstama nedēļa ar jautriem un skumjiem, jocīgiem un aizraujošiem, pārsteidzošiem un neparastiem stāstiem un atmiņām par dzīvi Dānijā, Spānijā un Latvijā pēdējo 70 gadu laikā -  pēc Otrā pasaules kara, pirms Berlīnes mūra krišanas, pēc tās un dzīvi, kāda tā ir šobrīd.

Kāda dāņu dalībniece stāstīja par diviem žurnālistiem, kuri 1989.gada 9.novembrī bija Berlīnē un piedzīvoja savu lielāko karjeras neveiksmi, neticēdami ziņai, ka mūris var krist, un  aizgājuši gulēt! Kādai citai dānietei tēvs bijis kaislīgs komunists, bet pēc Berlīnes mūra krišanas uzzinājis par dzīvi aiz tā, vienkārši sabrucis un aizgājis mūžībā. Marija no Spānijas stāsta, ka no 7 gadu vecuma viņa gājusi ganos un tikai 26 gados viņas mājā ievilkta elektrība, bet neskatoties uz trūkumu bērnībā un jaunībā, viņa ir saglabājusi neizsmeļamu dzīvesprieku. Manuela atceras, kā raudājusi skatoties uz pelēkajām Austrumberlīnes ielām TV ziņās pēc mūra krišanas, bet Laimdota skaidro, kāpēc, precējusies ar kolhoza priekšnieku un būdama skolotāja, nevarēja svinēt Ziemassvētkus pat ne aiz aiztaisītiem aizkariem.

Seminārā no Spānijas piedalījās kāda ģimene, no kuras bija ieradusies gan vecmāmiņa, gan vectētiņš, gan meita ar vīru, gan 2 mazmeitiņas. Pasākums līdz ar to bija īpašs ar to, ka vecākajai dalībniecei no Latvijas bija 82 gadi, bet jaunākajai no Spānijas tikai 3! Šī apmaiņa starp tik dažādām paaudzēm bieži iztrūkst diskusijās Latvijā, kur katra paaudze darbojas gandrīz vai autonomi. Latvijas dalībnieki atzina, ka šīs ir viens no faktiem, kas viņus pārsteidzis visvairāk – kopīga ģimenes dažādu paaudžu dalība seminārā.

Pasākumā nebija lektoru un lekciju. Tas tika veidots, izmantojot dalībnieku zināšanas un pieredzi par dzīvi, saliekot Eiropas vēsturi kopā pa gabaliņiem. Viens no semināra mērķiem bija parādīt, ka Eiropas diskusija var norisināties arī starp dalībniekiem, kuri ir vecāka gada gājuma, kuriem nav angļu valodas zināšanas un plašas pieredzes interneta izmantošanā, toties ir plaša pieredze semināra tēmā un motivācija par to stāstīt citiem.

Dalībniekiem no Latvijas šādu metodi pieņemt bija grūti. It kā sagaidām, ka kāds cits zina labāk par mums, nenovērtējam paši savas zināšanas. Kurš gan vislabāk zina mūsu pašu dzīvi, ja ne mēs paši? Tā Spānijas dalībnieki uzzināja, kā dzīve mainījās Latvijā pēc Berlīnes mūra krišanas, kaut bija domājuši, ka tas galveno iespaidu atstāja tikai uz Vāciju. Latvijas dalībnieki brīnījās par to, cik ļoti Berlīnes mūra krišana bija skārusi dāņus un ka lielākai daļai dalībnieku bija līdzi kāds Berlīnes mūra gabaliņš. Bet dāņi ar interesi sekoja līdz stāstiem par Franko režīma krišanu un jaunā karaļa Karlosa nākšanu pie varas.

Papildus tam semināra dalībnieki iepazinās ar vairākiem lauku attīstības projektiem Spānijā, dzīvojot  Spānijas lauku ciematā, kurā palikuši vien 17 iedzīvotāji, bet par Eiropas Savienības līdzekļiem uzbūvēta ūdens attīrīšanas iekārta un pēc pašu iniciatīvas izveidota sēklu banka, lai saglabātu vietējās kultūras. un mājas apsilda ar saules baterijām. Tas veicināja domāt, kā dzīvi laukos vērtējam, kā to mainīt, kas ir līdzīgs, kas atšķirīgs. 

Tāda, manuprāt, ir patiesa Eiropas diskusija, kur cilvēki iepazīst viens otru un padara Eiropu sev tuvāku. Tā vairs nav tikai Latvijas diskusija par Eiropu, bet gan pašu eiropiešu domu apmaiņa par to, kāda ir dzīve Engurē, Orhusā un Amajuelas, lai varētu gūt jaunas idejas un arī kritiski paskatīties uz savu ikdienu.

Lai pastāstītu arī citiem par šiem stāstiem un mūsu kopīgo pieredzi, tika izveidota īsfilma, kuru var noskatīties angļu, dāņu, latviešu un spāņu valodās šeit.

Projekta rīkotājs bija ACC Tautskolas Eiropai. Projekts notika ar Eiropas Komisijas programmas “Eiropa pilsoņiem” atbalstu.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties