#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Vai ir jābaidās no ĢMO kartupeļiem?
, 2010. gada, 22.marts

Ģenētiski modificētie organismi (ĢMO) bieži tiek saistīti ar Frankenšteina vārdu, lai tā radītu asociācijas ar baisu, cilvēka radītu monstru. Tie nedaudzie, kas lasījuši Mērijas Šellijas romānu, savukārt zina – Frankenšteins bija zinātnieks, nevis viņa radītā būtne.

Līdzīgi ir arī ar pašiem ĢMO. Lai arī tikai retais zina, kas īsti ir gēni, viedokļu par ĢMO ir ļoti daudz. Netrūkst ne slavinošu, ne absolūti noliedzošu viedokļu. Līdzīgi daudzi iestājas pret antibiotikām, taču aizmirst, ka tās ļāvušas uzvarēt mēri – slimību, kas Viduslaikos nopļāva trešo daļu Eiropas iedzīvotāju.

Tā ir taisnība, ka pētījumu process ir bezgalīgs. Bet noteikti nav taisnība, ka ĢMO iespējamā negatīvā ietekme uz cilvēka veselību nebūtu pētīta pietiekami. Pēc 7 gadu zinātniskas izpētes gan Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, gan Eiropas Zāļu aģentūra un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs devuši atzinumus par kartupeļu šķirnes "Amflora" nekaitīgumu. Eiropas Komisija nupat atļāvusi šīs šķirnes kartupeļu audzēšanu rūpnieciskiem mērķiem un izmantošanu dzīvnieku barībā. Komisija gatavojas nākt klajā ar priekšlikumu, pašām dalībvalstīm atļaut vai aizliegt audzēt ģenētiski modificētus augus valsts teritorijā. Tas ļautu apvienot zinātniski pamatotu ĢMO izvērtēšanu Eiropas līmenī, tajā pašā laikā lēmumu par (ne)audzēšanu atstājot katrai valstij. Latvijai par "Amflora" kartupeļu audzēšanu nav iemesla satraukties, jo Alojā ražo pārtikas cieti, kam ĢM šķirnes izmantot aizliegts. "Amfloru" šosezon plāno audzēt Zviedrijā, Vācijā un Čehijā.

Visu atļauju priekšnosacījums bija ļoti rūpīgas pārbaudes, kuras veica Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Tā ir neatkarīga un nav pakļauta ne Eiropas Komisijai, ne kādai no dalībvalstīm. Pārbaužu uzdevums bija pilnībā novērst visas bažas, kas saistītas ar marķiergēniem, kas noturīgi pret antibiotikām. Pārbaudēs tika apstiprināts, ka marķiergēnu nokļūšana baktērijās no augiem ir maz ticama. Labi ir arī zināt, ka pret noteiktajām antibiotikām noturīgas baktērijas jau tāpat ir atrodamas cilvēku un dzīvnieku zarnās. Tika arī secināts, ka ĢM kartupeļi nevar ietekmēt citas augu sugas, jo tiem nav savvaļas partneru, ar kuriem tie varētu savstarpēji apputeksnēties.

Apziņa, ka zinātnieki manipulē ar augu gēniem, lai padarītu tos izturīgākus pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai slimībām, var nepatikt . Bet nākotnē var izrādīties, ka tā atrisinās pārtikas trūkuma problēmu pasaulē. Novilkt robežu starp "labi" un "slikti" ne vienmēr ir vienkārši.

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties