#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Vai lēmumus pieņem Brisele?
, 2010. gada, 08.maijs

1950. gads Latvijā. Pirms gada vairāk nekā 43 tūkstoši iedzīvotāju, pārsvarā zemnieki, lopu vagonos izvesti uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem. Mērķis – "masveida kolektivizācija" – ir sasniegts, palikušie "brīvprātīgi" sastājušies kolhozos. Rīgā tiek uzsliets Ļeņina piemineklis.

Latvijas PSR Augstākā Padome pasludina, ka "sociālisma pamati" ir ielikti. Tā paša gada 9. maijā Parīzē Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans aicina apvienot valstu ogļu un tērauda ražošanu. Tas kļūst par izlīguma un miera simbolu. Grūtajā pēckara politiskajā situācijā Eiropā bija valstsvīri, kuri spēja paskatīties tālāk uz priekšu un kuri saprata, ka pieturēšanās pie lieliem mērķiem un sadarbība ir atslēga uz pārticību un ilgu mieru. Kamēr PSRS pieauga centrbēdze, Eiropas Savienībā valdīja centrtiece. PSRS konstitūcija paredzēja valstu tiesības izstāties no PSRS, bet valstu centieni atbrīvoties no PSRS totālās kontroles beidzās ar traģēdijām. ES pamatlīgumos līdz pat jaunajam Lisabonas līgumam tiesības izstāties speciāli nebija atrunātas. Joprojām ES iestāties vēlas jaunas un jaunas valstis, arī Turcija, Īslande, Horvātija, Maķedonija. Totalitārajā režīmā PSRS bijām pieradināti, ka lēmumus pieņem ārēja vara, kuras vienīgais centrs atradās PSRS galvaspilsētā Maskavā. Eiropas Savienība ir 27 Eiropas valstu demokrātiskas sadarbības modelis. Lēmumus valstis pieņem Briselē, tos nepieņem Brisele. Mēģinājumi vienādot PSRS totalitārās pārvaldības metodes ar ES valstu demokrātisko sadarbības modeli ir pamatos kļūdaini. Piemēram, kas kopējs var būt izvarošanai un laulībām? Nepiedodami, ja amatpersona, nemācēdama aizstāvēt nacionālo nostāju starp 27 citām valstīm, cilvēkiem melo, ka Brisele uzspiedusi, vai draudoši paziņo, ka Brisele prasa. Tikai piešķirtais aizdevums ļāva Latvijai izvairīties no finansiāla kraha, kurā to bija novedusi kļūdainā saimnieciskā politika. Tāpēc neparasti ir vērot dažu centienus Latvijas nelaimēs vainot to, kas no nelaimes paglābis. Atbildot uz zemnieku kritiku par tiešmaksājumu sadali, ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Čološs aicināja protestēšanas vietā līdzdarboties jaunās kopējās lauksaimniecības politikas izveidē. Līdz 3. jūnijam katram ir iespēja pateikt savu viedokli EK tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/agriculture/capdebate) vai 9. maijā, atnākot uz ES māju Eiropas dārza svētkos Vērmanes dārzā. Mans aicinājums cilvēkiem Latvijā – piedalīties, tādējādi dodot ziņu arī savai valdībai, kādu lauksaimniecības politiku vēlamies redzēt pēc 2013. gada! Latvija var ne tikai hokejā vai koru cīņās, bet arī labākas politikas veidošanā. Pilieni veido jūru!

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties