#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Zaļāka pārvietošanās
BNS 
, 2012. gada, 12.aprīlis

Lai pārvietošanos Rīgas pilsētas ielās padarītu videi draudzīgāku, “Rīgas satiksmes” (RS) autobusus varētu aprīkot ar gāzes iekārtām, Eiropas Savienības Mājas diskusijā “Zaļā pārvietošanās” atzina vairāki dalībnieki.

Šāda iecere, viņuprāt, būtu ne tikai videi draudzīgāka kā degvielas izmantošana, bet arī lētāka, jo gāze izmaksā mazāk nekā degviela.

RS pārstāvis Viktors Zaķis atzina, ka šāda iespēja pastāv, taču, lai to īstenotu, būtu nepieciešami lieli līdzekļi. “Gāzes iekārtas autobusiem izmaksā vairākus tūkstošus latu, turklāt jādomā par infrastruktūru, jo gāzes iekārtas būs arī jāuzpilda un jāveic tehniskā apkope,” paskaidroja Zaķis.

Tāpat, spriežot par izmaksām, RS pārstāvis norādīja, ka tramvaju izmantošana ir lētāka nekā trolejbusu vai autobusu ekspluatācija, taču, lai izveidotu jaunu maršrutu, tramvaji prasa visvairāk līdzekļu.

Zaķis informēja – lai izveidotu jaunu tramvaju maršrutu, tas ne tikai jānodrošina ar elektrības piegādi, bet arī jāizveido jaunas sliedes. Savukārt jaunu autobusu maršrutu izveide ir vislētākā – tajā nav jāiegulda daudz līdzekļu.

Savukārt Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs klātesošajiem atgādināja, ka Latvijā, kā arī Eiropas Savienības valstīs un citviet pasaulē, lai saudzētu vidi, arvien plašāk tiek izmantots transports, kuru darbina elektrība, turklāt Eiropas Savienība ir paudusi apņēmību  vairāk pūļu veltīt tam, lai transports, kas darbojas videi draudzīgi, ļoti plaši tiktu izmantots jau 2050. gadā.

“Lai arī iesākumā varētu šķist, ka Latvijā neizmanto elektroautomobiļus, tā nav – tos izmanto, piemēram, tūristu vadāšanai, kā arī iedzīvotāji personīgām vajadzībām,” teica Bergs. Viņš paskaidroja, ka iedzīvotāji, kuri izvēlējušies videi draudzīgu transportu, Latvijā pagaidām lielākoties izmanto velosipēdus, kas aprīkoti ar elektrodzinējiem, taču viņš pauda cerību, ka laika gaitā iedzīvotāji arvien vairāk izvēlēsies arī automobiļus, kuri darbojas ar elektroenerģiju.

Diskusijas apmeklētāji atzina, ka būtu gatavi izmantot zaļākus pārvietošanās līdzekļus, taču vienlaikus norādīja, ka, piemēram, auto, kas darbojas ar elektroenerģiju, ir nesamērīgi dārgs. Arī Bergs piekrita, ka videi draudzīgi transporta līdzekļi ir dārgāki nekā parastie, taču pamatoja, ka elektroautomobiļi ir izturīgāki un tiem nav nepieciešama tik bieža detaļu nomaiņa, līdz ar to cenā ir iekļauta arī summa, kas iedzīvotājam būtu jātērē par remontu, ja viņš būtu izvēlējies auto ar tradicionālo – iekšdedzes – dzinēju.

Spriežot par to, kas kavē iedzīvotājus un arī valsts institūcijas daudz vairāk savām vajadzībām izmantot videi draudzīgus auto, vairāki diskusijas dalībnieki izteica minējumu, ka pie tā varētu vainot uzņēmumus, kuri ražo degvielu, jo, iedzīvotājiem sākot izmantot videi draudzīgus pārvietošanās līdzekļus, šādi uzņēmumi ciestu milzu zaudējumus. Taču Bergs nepiekrita šim apgalvojumam un norādīja, ka pie tā, ka iedzīvotāji nevēlas izmantot videi draudzīgus auto, ir vainojama pati sabiedrība, tāpēc tā vairāk jāizglīto par ieguvumiem, ko tā gūs, izmantojot, piemēram, elektromobiļus. To varētu panākt, iedzīvotājiem plašāk demonstrējot iespējas, kuras sniedz videi draudzīgi auto.

Diskusijas dalībnieki tika iepazīstināti arī ar Latvijā pirmo lielāko ūdeņraža auto ŪMO-HYMO (“Ūdeņraža MObilis – HYdrogen MObile”), ar kuru var pārvietoties viens cilvēks un kurš pašu spēkiem kopā salikts 2008. gada septembrī. Darbi tika veikti Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Ūdeņraža un gāzu sensoru laboratorijā, piedaloties Rīgas Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta pētniekiem un studentiem Oskara Krieva vadībā.

ŪMO-HYMO auto, sākot braukt un paātrinot gaitu, strāvu ņem no superkondensatora, bet, esot nemainīgai slodzei, barojas no kurināmā šūnas. Daļu no strāvas degšūna tērē superkondensatora lādēšanai. Kondensatori tiek lādēti arī bremzējot, kad elektromotors darbojas kā ģenerators.

Ar nominālu slodzi degšūna tērē 10 litrus ūdeņraža gāzes minūtē. Degvielas bāka ŪMO-HYMO ir 10 litru, tajā atrodas ūdeņradis saspiestā viedā. Ūdeņraža gāzes balons satur 2000 litru gāzes normālos apstākļos. Ar tādu ūdeņraža daudzumu var nodrošināt strāvu motoram nedaudz vairāk kā trīs stundas. Mašīnas braukšanas ātrums ir 15 līdz 22 km/h. Tāpat auto aprīkots ar saules baterijas jumtu, kas nodrošina pagriezienu un bremžu lampu barošanu.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties