#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
9.maija nozīmes
, 2010. gada, 07.maijs

Ieskatoties Vikipēdijā, redzams, ka, jau sākot ar 1457. gadu p.m.ē., 9. maijā risinājušies daudzi ļoti svarīgi notikumi. To vidū saules aptumsums 1012. gadā p.m.ē., Kristofora Kolumba jūrasbrauciens 1502. gadā un pirmā Austrālijas parlamenta sanāksme 1927. gadā. 2010. gadā daudziem cilvēkiem pasaulē tā ir arī tradicionālā Mātes diena.

Taču tai mūsu kontinenta ziemeļu daļai, kuru austrumos apskalo Klusais okeāns, bet rietumos – Atlantijas okeāns, šī diena atgādina par diviem notikumiem, un tie abi tiek svinēti.

Eiropas Savienības dalībvalstīm tā ir Eiropas diena, jo 1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis nāca klajā ar tā dēvēto Šūmaņa deklarāciju, ar kuru aizsākās Eiropas Savienības izveide. Iesākumā to sauca par Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, tās vēsturē ir bijuši arī dažādi citi nosaukumi, tomēr šodien mēs to pazīstam un mīlam kā Eiropas Savienību un tās dzimšanas dienu svinam 9. maijā. Paldies, Robēr Šūmani!

Arī Latvijā, kas Eiropas Savienībā iestājās 2004. gadā, Eiropas diena kļūst aizvien pamanāmāka, jo Rīgas sirdī, Vērmanes dārzā, mēs svinam Eiropas dienas dārza svētkus. Tie piesaista tūkstošiem dalībnieku, kas vēlas vairāk uzzināt par Eiropas Savienību. Eiropas dienu atzīmē visās Eiropas Savienības dalībvalstīs to dara arī Turcijā, lai gan tā vēl tikai gaida iestāšanos.

Kamēr eiropieši 9. maijā svinēs Eiropas dienu, daudzi Krievijā un tās kaimiņvalstīs svinēs Uzvaras dienu. Viņiem šī diena nozīmē Padomju Savienības uzvaru pār nacistisko Vāciju 1945. gada 9. maijā. Tāpat kā Eiropas Savienības pilsoņi svin Eiropas valstu savienības sākotni, Krievijas iedzīvotāji svin Lielā Tēvijas kara beigas.

Latvijā, kur mājas ir gan Eiropas Savienības pilsoņiem, gan krieviem, 9. maiju svin abās nozīmēs. Daži uzskata, ka tas šķeļ sabiedrību, bet tā tam nevajadzētu būt. Abi notikumi ir svinēšanas vērti, neraugoties uz tautību vai pilsonību. Eiropas Savienības izveide devusi Eiropai mieru un tiecas veicināt vienotību. Krievijas Lielā Tēvijas kara beigas izbeidza asiņainu sadursmi, kurā, cīnoties pret nacistisko Vāciju, gāja bojā vairāk nekā 23 miljoni krievu un citu tautību padomju pilsoņu.

Daļa latviešu noraidoši izturas pret Uzvaras dienas atzīmēšanu, jo nacistu iebrukuma beigas nozīmēja padomju okupācijas atjaunošanu Latvijā. Krieviem nav pieņemami, ka latvieši neatzīst viņu ciešanas Lielajā Tēvijas karā. Šis rūgtums rodas no diviem atšķirīgiem skaidrojumiem par vienu un to pašu karu.

Bet ja tas nebija tas pats karš? Ja nu līdztekus noritēja divi dažādi kari?

Skaidrojums ir šāds: Otrais pasaules karš sākās 1939. gada septembrī, nacistiskajai Vācijai un Padomju Savienībai iebrūkot Polijā. Kara gaitā Padomju Savienība Baltijas valstis Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja 1940. gadā, nacistiskā Vācija – 1941. gadā un atkal Padomju Savienība – 1944. gadā. Šī okupācija turpinājās līdz 1991. gadam.

Turpretī Lielais tēvijas karš sākās 1941. gada 22. jūnijā ar operāciju "Barbarossa", nacistiskajai Vācijai iebrūkot Padomju Savienībā un nesot milzīgu postu un ciešanas krievu tautai. Ļeņingradu ielenca blokādē un asiņainas kaujas risinājās no Maskavas līdz Kurskai un līdz Staļingradai. Lielo tēvijas karu izcīnīja pašā Krievijas sirdī un tieši krievu tautai tas prasīja milzīgus upurus.

Katra kara beigas ir vērts svinēt un nav tādu iemeslu, kādēļ latvieši nevarētu kopā ar saviem krievu kaimiņiem svinēt dienu, kad beidzās asiņainais nacistu uzbrukums Krievijai un tās tautai. Traģiski, bet Lielā Tēvijas kara beigas nedarīja galu Baltijas valstu ciešanām, un nav iemesla, kādēļ, atzīstot arī to, krievi nevarētu pievienoties savu baltiešu kaimiņu viedoklim.

Kad vien uzskatīsim konfliktu no 1939. gada līdz 1945. gadam par vienu karu, radīsies neskaitāmi skaidrojumi (un tāpēc – argumenti) par to, kas ir taisnība. Taču, lūkojoties uz to kā uz diviem kariem, ir daudz vieglāk vienoties par vienu kopīgu patiesību.

Patiesībā cietām mēs visi. Dažādu iemeslu dēļ, no dažādām varām, dažādu ideoloģiju vārdā. To visu vairs nav. Esam latvieši, krievi un eiropieši, ir 21. gadsimts, un 9. maijs mums visiem dod iespēju pārdomāt pagātni, cienīt cits cita vēsturi un kopā strādāt, lai nodrošinātu labāku nākotni. Un arī pateikt savām mātēm, cik ļoti viņas mīlam.

Foto: www.wntk.com

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties