#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Aizstāvot nepavadītus bērnus
Eiropas komisāre Cecilia Malmström 
, 2012. gada, 21.septembris, 2012

Sabiedrību vērtē pēc tā, kā tā izturas pret neaizsargātākajiem locekļiem. Nepavadītie bērni, kas ierodas pie Eiropas robežām, ir visneaizsargātākās personas, kas pakļautas vislielākajam riskam. Tie ceļo bez vecākiem vai aizbildņiem, bieži bēgot no vardarbības un konfliktiem. Kā mēs izturamies pret viņiem? Nebūt ne tik labi, kā vajadzētu. Jauns Eiropas Komisijas ziņojums, ar ko šodien jūs iepazīstinu, parāda, ka varētu darīt daudz vairāk, lai visiem nepavadītajiem bērniem nodrošinātu tādu uzņemšanu, kādu viņi ir pelnījuši.

Eiropā katru gadu ierodas liels skaits nepavadītu bērnu.  Kamēr pasaulē radīsies konflikti un būs sastopama galēja nabadzība, šī tendence turpināsies, un mēs nedrīkstam to ignorēt. Patvēruma meklētāji ir īpaši neaizsargāta grupa, un pagājušajā gadā to vidū bija divpadsmit tūkstoši bērnu. Dažās valstīs to skaits palielinās. Lielākā daļa šo bērnu ir bēguši no kara plosītām valstīm, piemēram, Afganistānas un Somālijas.

Informācija, ko es saņemu no uzņemšanas centriem visā Eiropā, skaidri parāda sistēmas trūkumus. Daudziem bērniem jāiztur briesmīgi pārbaudījumi: tos lielā šaurībā izmitina vienās telpās ar pieaugušajiem patvēruma meklētājiem, interviju laikā tiek ignorētas viņu tiesības vai arī tiem ir grūtības saņemt medicīnisko aprūpi un juridisko palīdzību. Es joprojām atminos kādu afgāņu zēnu Evrosā, Grieķijā, kurš bija ievietots šaurā un netīrā telpā kopā ar apmēram 70 citiem bēgļiem. Ārpusē bija divas tualetes, no kurām viena nedarbojās. Zēns lūdza vienu eiro monētu, lai no taksofona gaiteņa galā varētu piezvanīt savai mātei un beidzot nodotu viņai kādu ziņu pēc pārciestajām grūtībām vairāku mēnešu garumā.

Pirms diviem gadiem ES līmenī tika pieņemts rīcības plāns, lai palīdzētu mums labāk rūpēties par nepavadītiem bērniem. Plāna mērķis ir enerģiski īstenot un uzlabot spēkā esošos ES tiesību aktus, sākot ar bērnu juridiskās pārstāvības nodrošināšanu un beidzot ar viņu ģimenes locekļu aktīvu meklēšanu. Tāpat dalībvalstis tiek aicinātas iecelt aizbildņus, lai nodrošinātu, ka katram bērnam ir kontaktpersona – kāds pieaugušais.

Eiropas Komisijas ziņojums, ar ko jūs šodien iepazīstinu, parāda, ka mums ir vēl tāls ceļš ejams. Uzņemšanas apstākļi daudzviet Eiropā joprojām ir ļoti slikti. Piemēram, patvēruma situācija Grieķijā jau krietnu laiku ir būtiska problēma. Turklāt robežapsardzes darbiniekiem un iestādēm visās ES valstīs ir jānodrošina apmācība, kā iejūtīgi izturēties pret bērniem, kuri izglābušies no kara šausmām. Labā ziņa, kā liecina ziņojums, ir tā, ka vairākās ES valstīs ir sperti būtiski soļi uzņemšanas apstākļu uzlabošanai. ES valstīm tagad vajadzētu apmainīties ar šādu pieredzi un mācīties vienai no otras.

Daudzās valstīs, piemēram, Spānijā, uzņemtie bērni pirmām kārtam nevis meklē patvērumu, bet gan ir devušies labākas dzīves meklējumos. Bieži viņi ir spiesti sākt darba gaitas ekonomikas pelēkajā zonā, tāpēc ir vēl svarīgāk nodrošināt, ka viņi nekļūst par cilvēku tirgotāju vai apšaubāmu darba devēju upuriem. Palīdzības organizācijas, kam bieži ir nozīmīga pieredze šajā jomā, būtu jāaicina uzņemties svarīgāku lomu. 

Tajā pašā laikā mēs pārāk maz zinām par šo visneaizsargātāko migrantu grupu. Piemēram, mēs nezinām, cik daudzi no viņiem ir cilvēku tirdzniecības upuri vai cik daudzi vispār nepieprasa patvērumu. Un, kaut arī mēs zinām, ka Eiropā ierodas daudz vairāk zēnu nekā meiteņu, precīzu skaitļu mūsu rīcībā nav. Viss iepriekš teiktais mudina uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp ES valstīm. Sadarbība ir jāuzlabo arī valsts līmenī, jo atbildība par nepavadītiem nepilngadīgiem bieži ir sadalīta starp daudzām dažādām iestādēm. Šajā jomā jau ir īstenoti centieni kā daļa no ES rīcības plāna, tomēr dalībvalstīm ir jāuzņemas lielāka atbildība.

Otrs uzdevums ir nepavadītu bērnu vecuma noteikšana. Neatkarīgi no tā, kura metode tiek izmantota – kaulu struktūras, zobu un plaukstas locītavas pārbaude vai pārrunas – šīs procedūras bērnam var būt smags pārdzīvojums. Eiropas valstis ir sākušas apmainīties ar pieredzi un labāko praksi, veicinot bērniem draudzīgas metodes, bet var un vajadzētu veikt arī citus pasākumus.

Varbūt lielākā problēma, ar ko būtu jāsāk, ir novērst cēloņus, kas liek bērniem atstāt savas mājas un zemi. Mums jāpastiprina centieni novērst konfliktus un demokrātijas trūkumu valstīs, no kurām šie bērni ir izceļojuši. Tam nepieciešama saskaņota ilgtermiņa politika, lai cīnītos pret apspiešanu, nabadzību un brīvības trūkumu.

Šeit uz vietas jau šoziem var panākt uzlabojumus, ja dalībvalstis izpildīs savus solījumus un īstenos uzlabotu Kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Norit noslēguma sarunas starp Ministru padomi un Eiropas Parlamentu. Eiropas Komisijas priekšlikumi ietver pasākumus, lai nodrošinātu bērniem labāku aprūpi un aizsardzību, tostarp stingrākas prasības ar mērķi atkalapvienot bērnus ar viņu tuviniekiem, un rīkoties, ievērojot bērna intereses.

Ar Latvijas atbalstu mēs varam spert lielus soļus pareizajā virzienā, lai nodrošinātu, ka šos bērnus pie Eiropas Savienības robežām sagaida cienīga attieksme.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties