#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Arhitekts: jaunās apbūves dēļ Eiropas pilsētās zūd garīgās dominantes
BNS 
, 2012. gada, 15.oktobris

Daudzās Eiropas pilsētās, kurās pirms kāda laika bija vērojamas ēkas, kas simbolizē garīgumu, tās izzūd starp mūsdienās celtajām, līdz ar to pilsētās sāk zust garīgās dominantes un to ainavās sāk dominēt cilvēku ekonomiskās vajadzības, diskusijā “Konservatīvās vērtības mainīgajā pasaulē”, kas notika Eiropas Savienības (ES) mājā, atzina arhitekts Pēteris Blūms.

Dažādu Eiropas valstu pilsētu, tostarp Rīgas, ainavās redzami baznīcu torņi, kuri būtu jāsaglabā, jo arī pašai tautai laiku pa laikam tie atgādina par garīgajām vērtībām. Vecrīga savu vēsturisko ainavu esot saglabājusi ļoti labi atšķirībā no citām Eiropas pilsētām. Blūms uzskata, ka nedrīkst pieļaut, ka jaunās ēkas tiek celtas pārāk tuvu pilsētas vēsturiskajam centram.

Blūms norādīja, ka Rīgas pils tornis, kas pašlaik esot plakans, būtu jāatjauno tā sākotnējā izskatā un to vajadzētu atkal padarīt spicu, mainot jumta formu. Pilsētas vēsturisko ainavu var izmantot kā zīmolu, ko Rīga un arī vēl citas Eiropas pilsētas veiksmīgi darot.

Diskusijas laikā klātesošie tika iepazīstināti arī ar Latvijas kultūras kanonu, kas pirms pāris gadiem izstrādāts Kultūras ministrijas uzdevumā. Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai, uzsvēra Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Kanona diskurss saistāms ar kultūras atmiņas jēdzienu, kas skaidrojams kā cilvēku grupas, noteiktas kultūras pārstāvju kopējas zināšanas noteiktā brīdī. Tādējādi var teikt, ka kanons ir līdzeklis šādas kopējas kultūras atmiņas radīšanai un izplatīšanai. Kanons savā ziņā ir institucionalizēta kultūras atmiņa. Lāce gan sacīja, ka kultūras kanonu nevajadzētu uztvert kā sastingušu un nemainīgu dogmu. Tas ir process, kam vajadzētu atrasties mainībā un attīstībā.

“SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš savukārt iepazīstināja ar pētījumu, kurā izzinātas Latvijas iedzīvotāju vērtības. Pētījuma dati liecina, ka Latvijas sabiedrībā valda ļoti liela neatbilstība starp iedzīvotāju  priekšstatiem, vai viņu uzskati ir kreisi vai labēji, un viņu faktisko ideoloģisko orientāciju. Vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par labēji noskaņotiem, turklāt 19% sevi uzskata par pilnībā labējiem. Taču no aptaujas secināms, ka faktiski Latvijā ir tikai apmēram 5% labēji domājošu iedzīvotāju, kuri turklāt būtu raksturojami kā drīzāk, nevis pilnībā labēji noskaņoti.

16% iedzīvotāju sevi uzskata par kreisi noskaņotiem un 4% sevi uzskata par pilnībā kreisi noskaņotiem, bet, secinot no citiem aptaujas jautājumiem, faktiski vairāk nekā  puse Latvijas iedzīvotāju būtu jāuzskata par  kreisi orientētiem, turklāt 12% būtu jāuzskata par galēji kreisi noskaņotiem, norādīja eksperts.

Ziņa tapusi sadarbībā ar ziņu aģentūru BNS; pieejama neierobežotai izplatīšanai visiem interesentiem.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties