#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Astroloģija un demokrātija
, 2010. gada, 29.jūnijs

Viena no mulsinošākajām lietām Latvijas iedzīvotāju uzskatu sistēmā laikam ir ar ticību un uzticēšanos saistītie jautājumi. Katrā ziņā, salīdzinot mūsu sabiedrību ar citām, Latvijas sociologiem nereti nākas taisnoties un skaidrot, kāpēc mūsu sabiedrībā tik bieži tic astroloģijai un nākotnes pareģošanai, bet tik maz uzticas valsts pārvaldes institūcijām, kas izveidotas demokrātiskā ceļā.

Jāatzīst, ka aptaujas rezultāti sniedz vielu pārdomām, ne tikai, salīdzinot ar citu valstu datiem: ja garu izsaukšanai un citplanētiešu darbībai uz zemes tic 16% Latvijas iedzīvotāju (salīdzinājumam – pēc SKDS datiem 10.2009. valdībai uzticējās 9%, bet Saeimai – 7%), tad ļaunas acs, burvestību un ekstrasensorikas pastāvēšanai tic vairāk nekā 2/5 Latvijas sabiedrības.

Nav gan ziņu, cik liela daļa sabiedrības ir mēģinājuši izmantot kādu no minētajām aktivitātēm – zīlējuši, izmantojuši astrologa vai ekstrasensa pakalpojumus, lai ietekmētu savu nākotni, un cik pārliecināti iedzīvotāji ir par to efektivitāti, salīdzinot ar politiskās līdzdalības praksēm, bet aptauju dati liecina, ka pārliecība par iespējām ietekmēt politiskos procesus Latvijas sabiedrībā nav ļoti izplatīta – ¾ uzskata, ka iedzīvotājiem nav iespēju kontrolēt politiķu darbību.

Arī citu aptauju dati [1] apliecina, ka iedzīvotāji samērā negribīgi iesaistās sabiedriskās aktivitātēs, bet jāatzīmē, ka attieksme pret tām tiek skaidrota gan ar to [2], par cik jēgpilnām šīs aktivitātes tiek uzskatītas, gan ar resursu (laika, naudas u.c.) pieejamību.
Protams, tas ir politiķu ziņā – apliecināt, ka, pieņemot sabiedrībai nozīmīgus lēmumus, tās intereses tiek ievērotas, bet otrs priekšnoteikums ir – sabiedrībai nepieciešams savas prasības formulēt un darīt zināmas. Zināmā mērā jau sabiedrības vēlmes tiek noskaidrotas ar aptauju palīdzību, par tām informē sabiedriskās organizācijas, informācija parādās arī protesta akcijās, kurās gan biežāk tiek demonstrēts, pret ko, nevis par ko ir iedzīvotāji, kā arī citās aktivitātēs, kuru daudzveidību ir vairojusi tehnoloģiju attīstība.
Runājot par sabiedrības organizēšanos, lai formulētu savas prasības, jāatzīmē pēc Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas iniciatīvas 2009.gadā 12 Latvijas pilsētās notikušais Latvijas Forums, kurā tika diskutēts par prioritārajām rīcības formām un saturu krīzes pārvarēšanai.
2010.gadā ar Eiropas Komisijas atbalstu [3] tika turpinātas Latvijas Foruma tradīcijas – 18.jūnijā 4 Latvijas pilsētās notika diskusijas – Pilsoņu žūrijas - par tādiem sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem kā demogrāfiskā situācija Latvijā (Ventspilī), sabiedrības līdzdalība (Jelgavā), ēnu ekonomika un nodokļi (Daugavpilī), izglītība (Valmierā). Paralēli tām par visiem minētajiem jautājumiem notika ekspertu diskusija Rīgā. Jāatzīmē, ka to norise tika atspoguļota internetā, un to varēja noskatīties un diskusijā iesaistīties ikviens Latvijas iedzīvotājs.
Ar mērķi veicināt sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un uzlabot lēmumu kvalitāti minētā projekta ietvaros kā jauns pilsoniskās līdzdalības formāts tika izveidots arī ietvars ekspertu viedokļa noskaidrošanai – ekspertu Konvents, kas ļauj operatīvi iegūt vērtējumu valstij svarīgos jautājumos [4].
Protams, neatkarīgi no formas, kādā viedokļi tikuši apzināti, vissvarīgākais posms ir to izmantošana. Jāatzīmē, ka gan Pilsoņu žūriju, gan ekspertu viedokļi jau tiek izmantoti domnīcā www.scenariji.lv, viens no kuras mērķiem ir parādīt, kā iedzīvotāju individuālā izvēle ietekmē sabiedrības dzīvi un nākotni kopumā.
Un te nu atkal parādās jautājums, cik lielā mērā iedzīvotāji uzskata, ka viņu pašu lēmumi ietekmē viņu nākotni, bet cik izplatīts ir viedoklis, ka to nosaka kaut kas ārpus viņu kontroles esošs. Kā liecina aptaujas dati [5], vairākums iedzīvotāju neuzskata, ka viņu rīcība un izvēle ietekmē viņu nākotni tādā jomā kā politika.
Tomēr politiskā izvēle ir un paliek pašu pilsoņu rokās. Tāpat kā izvēle, vai ticēt, ka katra iedzīvotāja lēmums var ietekmēt to, kādā valstī dzīvojam, vai paļauties, ka tas viss jau zvaigznēs noteikts [6], un viņa loma ir padevīgi gaidīt, kas notiks – ko izlems tie, kuri darbojas un pauž savu gribu.

[2]




SKDS (07.2008.) „Attieksme pret pilsonisku sabiedrību” (pētījums veikts pēc ĪUMSILS pasūtījuma)

[3] Pasākumu finansē (vai līdzfinansē) no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

[5] SKDS (04.2010.) pētījums veikts projekta "Latvijas sabiedrības Konvents diskusiju ietvara izveidei starp lēmumu pieņēmējiem nacionālā un ES līmenī un pilsonisko sabiedrību” ietvaros, un to finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par ES.
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties