#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Atbalsta Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas fonda izveidi
, 2010. gada, 01.jūnijs

Šodien valdība uzdeva Finanšu ministrijai (FM) nodrošināt iespēju izmantot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstu Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas fonda izveidei.

Šodien valdība izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izveidotās darba grupas informatīvo ziņojumu "Par nepieciešamo atbalstu jaunu eksportspējīgu produktu radīšanai sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem".

FM piecu mēnešu laikā pēc protokollēmuma apstiprināšanas Ministru kabinetā jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā tiesību aktu projekts inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas fonda izveides nodrošināšanai.

Lai to īstenotu, Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar FM un IZM jāizstrādā fonda darbības kārtība un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji.

"Lai situācija nepāraugtu humānā katastrofā, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) kredīta saņemšanas nākamo trīs gadu periodā jāveic krasa pāreja uz pelnīt un konkurēt spējīgu inovatīvu tautsaimniecību. Tas prasa nestandarta risinājumus un inovatīvu pieeju arī pašas inovācijas atbalsta sistēmas veidošanā, ieskaitot specifisku krīzes menedžmenta instrumentu radīšanu un ieviešanu dzīvē," teikts ziņojumā.

Darba grupa secinājusi, ka Latvijā ir nopietnas problēmas ar uzņēmējdarbības attīstību, jo ir dramatiski zems uzņēmējdarbības motivācijas līmenis, mazs jaundibināto augsto un vidējo tehnoloģiju uzņēmumu skaits, maz zināšanu ietilpīgu projektu, Latvijā nav tehnoloģiju inkubatoru, kas koncentrētos uz strauji augošām kompānijām, augsta riska jaunajiem uzņēmumiem trūkst tirgus sēklas finansējumam.

"Pašreizējai krīzei Latvijā ir strukturālās krīzes pazīmes. Latvijas ekonomikas struktūra nav ilgtspējīga. Tā ir ar zemu rūpniecības īpatsvaru un maz efektīvu valsts pārvaldi, izglītības un veselības sistēmu. Krīzes pārvarēšana un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās nav iespējama bez kardinālām reformām, tādām kā budžeta sabalansēšana, finanšu sektora stabilizācija un tautsaimniecības restrukturizācija," teikts ziņojumā.

Vienīgais veids, kā sabalansēt budžetu vidējā termiņā, ir palielināt ekonomikas konkurētspēju, ceļot produktivitāti un veicinot produkcijas ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas ekonomikā pašlaik dominējošais modelis ir jāmaina no darbietilpīgas uz zināšanām balstītu ekonomiku.

Darba grupa ir secinājusi, ka komersantu un zinātnieku sadarbības veicināšanai ar mērķi izstrādāt un ieviest inovatīvus un konkurētspējīgus produktus un tehnoloģijas Latvijas komercuzņēmumos nepieciešams veikt vairākus pasākumus. Ir jāpanāk valsts atbalsta programmas apakšaktivitātes "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde un ieviešana ražošanā" pieejamība komersantiem, nodrošinot piedāvājamajiem projektiem kvalificētu ekspertīzi, vienlaicīgi nepieļaujot projektu ideju un risinājumu noplūdi, proti, starptautiska ekspertīze šiem projektiem ir paaugstinātas bīstamības faktors un ir nevēlama.

Jāpanāk finansējuma palielinājums IZM "Tirgus orientēto pētījumu programmā", kas uzskatāms kā viens no uzņēmējiem draudzīgākajiem zinātniskā servisa instrumentiem inovatīvu produktu izstrādei.

Pašreizējos finanšu un kreditēšanas nepietiekamības apstākļos fonds būtu veidojams tikai ar valsts budžeta un struktūrfondu finansējumu, atstājot to atvērtu privātā kapitāla līdzdalībai nākotnē. Līdzekļi šim nolūkam būtu meklējami programmās, kas paredzētas ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai dažādās tautsaimniecības nozarēs. Dibinot fondu ar pietiekamu starta kapitālu, tiktu izveidota sistēma, kas būtu spējīga patstāvīgi darboties neierobežotu laiku, kā arī laika gaitā palielināt savu kapacitāti inovācijas veicināšanas un pielietojamās zinātnes atbalsta virzienā. Būtu vēlams arī koordinēt fonda finansējumu ar programmas apakšaktivitātēm, veiksmīgi realizētu projektu gadījumā daļēji dzēšot uzņēmumu kredītsaistības no šīs programmas līdzekļiem.

Fonds varētu izsniegt aizdevumus, mezanīna aizdevumus, kur kombinē pamatkapitāla ieguldījumu un aizdevumu, un investēt pamatkapitālā. Galvenās kompetences šajā gadījumā varētu būt izpratne par tehnoloģijām un inovatīvu produktu un pakalpojumu tirgu, nevis tas, kā pārvaldīt kredītus vai investīcijas. Tam pietiktu pa vienam finanšu speciālistam ar attiecīgajām kompetencēm. Kapitāla atjaunošanas un palielināšanas mehānisms tiktu aprakstīts, izveidojot detalizētus fonda darbības noteikumus. Fonds tiktu nodots apsaimniekošanai optimālā gadījumā kādai "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" meitassabiedrībai.

Aizdevumu saņēmējam vajadzētu pašam piesaistīt vismaz 10%-20% privātā līdzfinansējuma - savi līdzekļi, investoru finansējums vai komercbanku kredīts.

Fonda darbību regulējošie normatīvie akti izstrādājami ar tādu aprēķinu, lai fonds varētu operatīvi pieņemt lēmumus un izsniegt kredītus, jo ir nepieciešams ātrs un efektīvs krīzes laika finanšu instruments, kurš dotu augsto tehnoloģiju sektora uzņēmumiem iespēju riskēt ar mēģinājumu iespiesties specifiskās tirgus nišās, balstoties uz savu unikālo ideju, praktisko pieredzi, augsta līmeņa kompetenci un spēju mobilizēt attiecīgus intelektuālos resursus šī uzdevuma veikšanai.

Šāds fonds, veidojot zinātnē balstītu ražošanu ar īpaši augstu produktivitāti, radīs labi apmaksātas darba vietas un nodokļus maksāt spējīgus uzņēmumus, kā arī ļaus veidot uzkrājumus investīcijām un palielināt fonda kapitālu.

Vienlaikus ir skaidri jāapzinās, ka šāds fonds veidojams tieši visaugstākās raudzes mazo un vidējo uzņēmumu zinātniski tehnoloģisko ideju realizācijai, un tam nevajadzētu deleģēt tradicionālā inovāciju procesa atbalstu, kam nepieciešams cita veida instruments. Fonds būtu izmantojams arī zinātnes tehnoloģiju uzņēmumu menedžeru treniņam labākajos Eiropas Savienības (ES) centros, piemēram, Fraunhofera asociācijas institūtos, kā arī projekta uzrakstīšanai un attīstības grantu pieteikšanai.

Lai šādu fondu izveidotu, tuvāko mēnešu laikā nepieciešams paredzēt 15 miljonus latu no Struktūrfondu līdzekļiem publiskās un privātās partnerības (PPP) instrumenta - augsto tehnoloģiju sektora - riska fonda izveidei. Fonda darbību vēlams sākt ar 10-15 projektu kreditēšanu specifisku tirgus nišu iegūšanai augsto tehnoloģiju sektorā Eiropa un pasaulē, izvēloties kā pretendentus mazo un vidējo uzņēmumu projektu ar augstu zinātniski tehnoloģisko potenciālu, kuru izvēli izdara pēc to atbilstības augsto tehnoloģiju un tirgus potenciāla novērtēšanas kritērijiem.

Vidēja termiņa perspektīvā (6-36 mēneši pēc fonda izveides) varētu sākties fonda papildināšanās no sekmīgo projektu atskaitījumiem par labu fondam. Par sākotnējo pamatu pretendentu aptaujai varētu kalpot ziņojumam pievienotais inovatīvu uzņēmumu saraksts, kas veidots, izmantojot Konkurences padomes sarakstu par līdzdalību ES ietvara programmās, EM inovatīvo uzņēmumu sarakstu, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas sarakstu, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas sarakstu, Latvijas Mākslinieku savienības Dizaina mākslas asociācijas, kā arī darba grupas ieteiktos uzņēmumus.

Ilgtermiņa perspektīvā paredzēts, ka tiek atgūti tie ES vai Latvijas budžetā resursi (struktūrfondu naudas daļa), kuri jau sākotnēji ir bijuši iezīmēti kā atmaksājumi. Tālākā fonda izaugsme saistāma arī ar cita veida izaicinājuma projektiem, piemēram, ierosmes no zinātnes institūtiem ražošanas izaugsmei Latvijā. Paredzams, ka fonda darbības rezultātā izaugs lieli augsto tehnoloģiju sektora uzņēmumi Latvijā un augsto tehnoloģiju produkcijas daļa eksporta struktūrā dubultosies, sasniedzot vismaz 12% no kopējā eksporta apjoma.

Tādējādi, ieguldot aptuveni 15 miljonus latu ES struktūrfondu naudas 10-15 uzņēmumu augsto tehnoloģiju ideju realizācijas projektos, varētu piecos gados iegūt vismaz 800 jaunas darba vietas augsto tehnoloģiju sektorā Latvijā, 35-50 miljonu latu nodokļu ieņēmumu veidā, labas perspektīvas aizņemt augsto tehnoloģiju tirgu pasaulē aptuveni divu miljardu latu apjomā.

Fonds būtu veidojams kā privāto tiesību subjekts tikai ar valsts kapitāla līdzdalību (struktūrfondu finansējums) Latvijā, kas sākotnēji funkcionē kā krīzes menedžmenta rīks ar stratēģisku mērķi pārtapt kritiski svarīgā pašorganizējošā finanšu instrumentā un nodrošina Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pieaugumu pasaulē.

Darba grupa iesaka organizatoriski sasaistīt SIA "Imprimatur Capital Baltic" apsaimniekoto Sēklas kapitāla fondu ar Tehnoloģiju inkubatora darbību Rīgā, vai nu papildinot Biznesa inkubatoru programmas finansējumu, vai arī paplašinot Rīgas Radošo industriju inkubatora darbības jomu virzībā uz jaunu tehnoloģisku komercsabiedrību atbalstīšanu.

Darba grupa rekomendē organizēt projektu iesniegumu pieņemšanu apakšaktivitātē "Kompetences centri" divos posmos, līdz 2010.gada jūlijam veikt projektu sākotnējo izvērtēšanu, pēc kuras projektu vēl var precizēt, savukārt projektu iesniegumu pieņemšanu likumdošanā noteiktajā kārtībā pabeigt līdz 2010.gada oktobrim.

Tāpat tiek ieteikts piemērot nodokļu atlaides komersantiem tām summām, kuras tie iegulda kā līdzfinansējumu publiskajā sektorā.

Izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" īstenošanu, līdz 50% paredzēto līdzekļu vajadzētu novirzīt zinātnes inovatīvās infrastruktūras atjaunošanai un koordinēt to izlietojumu ar apakšaktivitātē "Kompetences centri" paredzētajiem pasākumiem.

Darba grupa iesaka radīt priekšnoteikumus vienotai valsts nostājai par zinātnes infrastruktūras atjaunošanu, veidojot desmit valsts nozīmes pētniecības centrus zinātnes resursu koncentrēšanai Eiropas līmeņa pētījumu kvalitātes nodrošināšanai, kā arī sekmēt valsts un nevalstisko institūciju - "Inovatoru apvienības", "Izgudrotāju biedrības" un citu - inovatīvajā darbībā iesaistīto profesionāļu apvienību sadarbību inovācijas un uzņēmējdarbības optimālas vides radīšanā valstī.

Ziņu aģentūra LETA/ Nozare

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties