#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Baldone – Latvijā, pasaulē un pat kosmosā
, 2010. gada, 28.jūlijs

Latvijas Universitātes Baldones astrofizikas observatorija ir 12. lielākā Eiropā, tajā atrodas Latvijā lielākais – Šmita teleskops. Nesen uzstādītā lādiņsaites matrica – jauna, progresīva tehnoloģija – ļauj iespiesties tālāk un atklāt jaunus objektus.

  Līdz šim Baldones observatorijā varēja novērot debess ķermeņus, kas atrodas 20 000 gaismas gadu attālumā, kam bija nepieciešama divu stundu ekspozīcija. Ar tagadējo tehnoloģiju, izmantojot maksimālo ekspozīciju – 720 sekundes, ir iespēja ieraudzīt objektus, kas atrodas 10 000 gaismas gadu tālāk nekā līdz šim. Tas viss, pateicoties Eiropas Savienības dāsnajiem līdzekļiem. Šobrīd telpās tiek veikts remonts – tas gan par pašu observatorijas darbinieku līdzekļiem un ekskursantu ziedojumiem. Gada laikā šeit viesojas apmēram 1000 interesentu. Daļai no viņiem ir iespēja raudzīties teleskopā, kaut paši zinātnieki gan veras datora ekrānā.

Ar "debesu lielgabalu" caur gaismas gadiem

"Mēs nokļūstam uz mūsu galaktikas perifērijas, kurā sekmīgi darbojas mūsu teleskops. Pateicoties lādiņsaites matricai, ir pavēries plašs pētījumu lauks oglekļa secības zvaigžņu izpētē. Citas observatorijas maz nodarbojas ar šo zvaigžņu pētniecību," stāsta astrofizikas observatorijas vadītājs, fizikas zinātņu doktors Ilgmārs Eglītis. Par lielo ieguldījumu šo zvaigžņu pētniecībā Baldones observatorijas zinātniekiem Starptautiskā astronomu savienība uzticēja sastādīt oglekļa secības zvaigžņu katalogu, kurā šobrīd var atrast vispilnīgāko informāciju par šiem debess ķermeņiem.

Analizējot zvaigznes spektru, var noteikt tās ķīmisko sastāvu. Kad tas ir zināms, zvaigzne tiek uzskatīta par atklātu. Zvaigžņu kartēs ir norādīti visi objekti, bet, kamēr par konkrēto zvaigzni nav ziņu, tā skaitās neatklāta. Darbības lauks ir plašs, jo mūsu galaktikas kopizmērs ir 120 000 gaismas gadu.

Jautāts par vārda došanu zvaigznēm, astronoms smejas: "Mūsu galaktikā ir divsimt miljardi zvaigžņu, būtu liels juceklis, ja tām visām tiktu doti vārdi. Zvaigznes vārds ir tās koordinātas zvaigžņu kartē." Toties asteroīdiem gan tiek doti vārdi un viens no tiem drīzumā nesīs Baldones vārdu. Interesanti, ka pasaulē nekur nesaka "Latvijas Šmita teleskops", bet astronomu aprindās ļoti labi pazīstams Baldones Šmita teleskops. Tā mazā novada vārds ir iznests pasaules zinātnes kontekstā, un tas ir liels gods.

Astronomija – tautsaimniecībai

Oglekļa secības zvaigznes ir viegli atšķirt citu no citas, pateicoties to spektrā redzamajām oglekļa absorbcijas joslām. Citu zvaigžņuspektrus veido šauras metāla līnijas vai visbiežāk skābekļa molekulāro savienojumu joslas. Uz Saules ūdeņradis pārdeg hēlijā, bet oglekļa secības zvaigznēs hēlijs pārdeg skābeklī un ogleklī. Tā atkarībā no zvaigznes masas veidojas oglekļa un skābekļa secības zvaigznes, tāda ir arī Saules nākotne. Ja zvaigznes masa ir no vienas līdz piecām Saules masām, parasti veidojas oglekļa secības zvaigzne. No lielākām zvaigznēm veidojas skābekļa secības zvaigznes. Oglekļa secības zvaigznēm kodolsintēzes reakcija notiek lavīnveidā, rodoties urānam. Kodolsintēzes reakcijas pētniecības rezultātā franču zinātniekiem radās ideja uzbūvēt kodolsintēzes reaktoru. Šajā reaktorā, no ūdeņraža sintezējot hēliju, tautsaimniecības vajadzībām ar laiku tiks ražots gandrīz tikpat daudz enerģijas, cik izdala Saule. Reaktora iekšpusē ir jānodrošina ļoti augsta temperatūra – aptuveni 10 miljoni grādu un apmēram miljons paskālu liels spiediens. Šādai stacijai ir divas priekšrocības: izdalās liela enerģija un tā ir videi draudzīga. "Nevar neko jaunu uzbūvēt, ja pētījumi nebalstās fundamentālajā zinātnē, apstājas tehnoloģiskā attīstība un civilizācija iet bojā. Ja mēs neieguldīsim līdzekļus savā attīstībā, būsim nolemti iznīcībai," paskaidro I. Eglītis, taču astronomijas attīstībai Latvijā tiek iedalīts ļoti maz līdzekļu. Līdz ar to samazinās interese par astronomiju, tāpēc šī zinātnes nozare Latvijā balstās lielā mērā uz entuziastu grupas iniciatīvas.

Dzīvība kosmosā – kāpēc gan ne?

Ap oglekļa secības zvaigznēm sastopams ogleklis, kas ir dzīvības pamatelements. Pagaidām nesekmīgi tiek meklēta dzīvība mūsu galaktikā. Ir vairāki lokatori, kas cenšas uztvert signālus, kuri liecina par dzīvību kosmosā. Līdz šim nav uztverts neviens signāls no citas civilizācijas. "Augstāk attīstītām civilizācijām mēs neesam interesanti, gan tāpēc ka esam agresīvi, gan pārāk primitīvi. Uzskatu, ka dzīvība jāmeklē oglekļa secības zvaigžņu tuvumā. Ir nožēlojama augstprātība iedomāties, ka mēs esam vienīgās dzīvās būtnes izplatījumā," bilst I. Eglītis. Ar jauno iekārtu ir iespējams veikt nepārtrauktus novērojumus, kaut līdz šim vasara bija "tukšais laiks". Arī gaišajā Jāņu naktī un dienas laikā tagad var vērot zvaigznes, jo jaunā matrica rada "akas efektu". Interesanti, ka, nokāpjot akā, no tās dibena pat dienā var redzēt tobrīd pie debesīm esošu spožu zvaigzni, kaut, stāvot klajumā, tā nav saskatāma. Novērojuma lauks no akas dibena ir tik mazs, ka izkliedētā gaisma netraucē novērošanu.

Komētas tik drīz mūs neapciemos

"Mēs esam ļoti lutināti ar iespēju redzēt komētas, bet nu ilgāku laiku atkal zemes tuvumā neviena komēta neparādīsies," par krāšņāko debess ķermeņu "plāniem" informē I. Eglītis.

Ejot bojā komētām, rodas meteorīti, kuri rada zvaigžņu lietu parādību. Mūsu pašu radīto kosmisko aparātu atlūzas ir sakrājušās tik daudz, ka tās traucē mākslīgo Zemes pavadoņu lidojumus, kuri bieži iet bojā sadursmēs ar šīm atlūzām. Kosmiskie pētījumi ir interesanti tāpēc, ka tur valda ekstremāli apstākļi – liels spiediens, absolūts tukšums, spēcīga gravitācija, ļoti zema (absolūtās nulles temperatūra – 270 grādi pēc Celsija skalas) un ļoti augsta temperatūra zvaigžņu iekšienē – vairāki miljoni grādu.

2029. gads – pasaules gals?

Zemei tuvojas milzīgs asteroīds, kas nelielā attālumā paies garām mūsu planētai 2029. gadā. NASA gatavojas šim notikumam. Iespējams, ka to ar raķešu palīdzību mēģinās aizvirzīt tālāk no Zemes, tomēr nav zināms, kādu iespaidu uz šā debess ķermeņa kustības trajektoriju atstās Zemes gravitācijas lauks. Iespējams, tas atgriezīsies, un tad sadursme būs neizbēgama, un šīs sadursmes sekas varētu būt dzīvības augstāko formu bojāeja uz planētas. Bet vai šis ir vienīgais mums bīstamais asteroīds? Atbildi uz šo jautājumu var dot asteroīdu pastiprināta novērošana, kurai sevišķi piemērots ir Baldones Šmita teleskops ar savu lielo redzeslauku. Īsā laika posmā ar to izdevies atklāt 28 jaunus asteroīdus. Ja izdotos ieguldīt teleskopa inovācijā vēl nieka 5000 latu jaunas lielākas lādiņsaites matricas iegādei, Latvijas lielākais astronomiskais instruments kļūtu vēl sešas reizes ražīgāks. Sponsors ar laiku varbūt pat varētu cerēt savu vārdu ieraudzīt asteroīdu sarakstā.

 

Avots: Karina Bērziņa, Rīgas Apriņķa avīze

Foto: www.aprinkis.lv

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties