#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Beļģija pārņem ES prezidentūru
, 2010. gada, 30.jūnijs

Lai nodrošinātu lielo un mazo valstu vienlīdzību Eiropas Savienībā, divas reizes gadā mainās savienībā prezidējošā valsts. 1.jūlijā, rotācijas kārtībā nomainot Spāniju, ES prezidentūru uzsāks Beļģija.

Prezidentūras laikā valsts pilda vairākas nozīmīgas funkcijas, piemēram, administrē un koordinē Eiropas Padomes darbu, uzņemas iniciatīvu pārrunās pirms lēmumu pieņemšanas, pilda starpnieka funkciju sarunu procesā, kā arī reprezentē EP gan attiecībās ar Eiropas Komisiju, gan arī pārstāvot padomi ārpus ES.
Beļģija turpinās trīs pēc kārtas prezidējošo valstu – Spānijas, Beļģijas un Ungārijas – noslēgto sadarbības programmu, kas paredz dažādus īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, piemēram, mūžizglītības attīstību, dalībvalstu vienlīdzīgu piekļuvi pirmsskolas izglītībai un cīņu pret vides problēmām. Šī ir pirmā prezidējošo valstu sadarbības programma, kas īstenota pēc Lisabonas līguma ieviešanas, tāpēc kalpo arī kā sadarbības metožu ietvars nākamajām prezidējošajām valstīm.
Ikviena valsts pirms ES prezidentūras izstrādā arī speciālu programmu, kurā uzskaita prezidentūras laikā veicamos darbus, prioritātes un gaidāmos izaicinājumus nākamajam pusgadam. Beļģijas uzmanības lokā paredzēta ES budžeta pārskatīšana, iezīmējot finanšu perspektīvas 2014.-2020.gadam, jaunās stratēģijas „ES 2020” izstrāde, klimata pārmaiņu mazināšana, nabadzības apkarošana un cīņa pret ekonomiskajām problēmām. Beļģijas vadības laikā turpināsies arī Lisabonas līguma ieviešana, veicot izmaiņas ES institucionālajā ietvarā. Vēl kāds svarīgs Beļģijas prezidentūras dienas kārtības jautājums – Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide un tā darba veiksmīga uzsākšana, kas Lisabonas līguma ietvaros veidotu lielāku ES ārējo ietekmi un padarītu redzamāku ārpolitikas izmaksu lietderību.
Liela nozīme nākamajā pusgadā tiks pievērsta arī paplašināšanās procesam. Kā atzinis Beļģijas Valsts sekretārs ES jautājumos Olivjē Šastels, iestāšanās sarunas ar Horvātiju, Īslandi un jo īpaši Turciju, tieši Beļģijas prezidentūras laikā varētu ievērojami paātrināties. Būtiska loma ES ārpolitikā atvēlēta arī Latvijai, kas turpinās Austrumu partnerības tālāku attīstību, īstenos sadarbības projektus ar ES austrumu kaimiņvalstīm, kā arī palīdzēs stiprināt ES lomu Centrālāzijā. Latvija arī piekritusi pārstāvēt Beļģiju tās prezidentūras laikā Uzbekistānā.

Kamēr Beļģija vadīs savienību gaidāmi tādi svarīgi notikumi kā ES rudens samits oktobra beigās, kura laikā paredzēts apspriest ES inovāciju programmu un Eiropas Padomes vadītāja Hermana Van Rompeja darba grupas ziņojumu, kā arī ES līderu samits decembra vidū.

Beļģijas valdība ES prezidentūras pienākumu izpildīšanai piešķīrusi aptuveni 100 miljonus eiro (70,2 miljonus latu). Beļģijas prezidentūras laiks gaidāms īpaši produktīvs arī tāpēc, ka jaunais EP prezidents nāk no Beļģijas – Hermans Van Rompejs, kas ir bijušais Beļģijas premjerministrs, jau iepriekš labi sastrādājies ar Beļģijas pārstāvjiem ES.

Par godu prezidentūras pārņemšanai, Beļģijas galvaspilsētā Briselē notiks plašas svinības. 1.jūlijā parkā „Mini Eiropa” 500 ES iedzīvotāji caur miniatūro Madridi, Budapeštu un Briseli nesīs 300 metrus garu ES dalībvalstu krāsaino karogu, simbolizējot 80 miljonu ES iedzīvotāju vienotību un daudzveidību. Kā pateicība prezidentūras sadarbības partnerēm Ungārijai un Spānijai gaisā tiks palaisti tūkstošiem balonu, savukārt pasākuma noslēgumā gaidāma krāšņa uguņošana.

Pēc Beļģijas ES prezidentūru turpinās Ungārija, savukārt Latvija ES prezidentūru pārņems no Itālijas 2015.gada pirmajā pusgadā.

Foto:

http://www.minieurope.eu
http://www.di-ve.com
http://europa.eu

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties