#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Bez e-prasmēm kā bez rokām
, 2010. gada, 30.aprīlis

E-prasmes tikai daļai no mums šķiet tikpat saprotamas kā iemaņas ik rītu pamosties un iztīrīt zobus. Neskaitāmiem cilvēkiem Latvijā, pat ja viņi ir spēruši pirmos soļus un izveidojuši draugiem.lv profilu vai ik dienu pāršķirsta jaunumus ziņu portālos, ir vājš priekšstats par to, kā likt darboties datoram savā labā.

Ar bibliotekāra konsultāciju nepietiek
Rihards (53) no Pierīgas izlēmis kāpt pa karjeras kāpnēm. Pārrunās par tīkoto amatu viņam bija jāpierāda, ka dators nav svešķermenis viņa dzīvē, lai gan viņš to lieto samērā reti. Pēc pārrunām viņš secina, ka augstākā izglītība, datorprasmes un angļu valodas pamatzināšanas neapšaubāmi ir mūsdienu darba meklētāja starta komplekts. Lai arī daudziem, kuri nav auguši kopā ar datoriem kā tie, kam zem 30, ir bērni un mazbērni, kuri var ierādīt pirmos soļus e-pasaulē, ne vienmēr ar to pietiek.
Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) izvirzītajām prioritātēm Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi Elektronisko prasmju attīstības plānu 2010. – 2013. gadam, kas vieš cerības, ka līdz šim visai nesaprotamā nozīmīgās jomas attīstība varētu iegūt jaunas krāsas.
RAPLM informē, ka viena no bezmaksas iespējām iedzīvotājam integrēties modernajā vidē ir pašvaldību bibliotēkas. Lai gan projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros bibliotekāri saņem apmācības iedzīvotāju konsultēšanai par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar e-prasmēm un dažādu e-pakalpojumu izmantošanu internetā, praktiskajā dzīvē bibliotekāri parasti spēj vien ierādīt, kā lietot internetu. Pašvaldību informācijas tehnoloģijas (IT) kompetenču centri darbojas tikai Aizkrauklē, Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Rēzeknē, Saldū, Valkā, Ventspilī. Tajos pašvaldību darbinieki, iedzīvotāji un uzņēmēji var iegūt zināšanas par informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) rīku veiksmīgāku izmantošanu un efektīvāku iesaisti e-pārvaldē. , Salaspils novada Domē vaicājot, kā un kur vidējās paaudzes cilvēki varētu iegūt pamatzināšanas datora lietošanā, saņēma atbildi, ka novadā to nemaz nav iespējams izdarīt, un ieteikumu prasīt palīdzību bērniem vai meklēt kursu iespējas Rīgā.

Plāns ir, bet vai arī prasmes būs?
„Izstrādātā e-prasmju plāna mērķis ir nodrošināt publisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ērtā un vienkāršā veidā,” stāsta Ilze Dišlere, RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Pamatojoties uz plāna mērķi, izvirzīti vairāki plāna rīcības virzieni. Piemēram, administratīvā sloga samazināšana un valsts pārvaldes organizatoriskā procesa efektivitātes palielināšana. Tāpat kā nozīmīga tiek uzsvērta iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām atbilstošu elektronisko pakalpojumu attīstība, tāpat valsts informācijas sistēmu un IKT infrastruktūras attīstība, interneta pieejamības veicināšana. Kā ceturtais virziens noteiktas inovācijas un sabiedrības līdzdalības veicināšana valsts pārvaldes procesos. 2010. gada aktivitātes realizē esošā valsts budžeta līdzekļu ietvaros, piesaistot arī projekta „Trešais tēva dēls” finansējums.
Kā būtisku sasniegumu e-prasmju attīstībā ministrijas speciālisti uzskata interneta pieejamību mājsaimniecībās. Salīdzinot ar 2005. gadu interneta pieejamība Latvijā palielinājusies par 27,5 procentiem un datoru pieejamība sasniegusi 60,1 procentu. 2009. gadā kopējais datoru lietotāju skaits bija sasniedzis 70,4 procentus.

Ieguldītajai valsts naudai trūkst efektivitātes
Tomēr, neskatoties uz to, ka publisko pakalpojumu pieejamība ir palielinājusies, pēc statistikas datiem iedzīvotāju saziņa ar valsts pārvaldes iestādēm samazinās. Pretēji, piemēram, internetbanku pakalpojumu popularitātei, valsts iestāžu e-pakalpojumi cilvēkiem nešķiet tik vilinoši. Līdz ar to jāsecina, ka ir būtiski ir palielināt IKT jomā ieguldīto valsts līdzekļu efektivitāti.
„Nepieciešams motivēt, informēt un ieinteresēt sabiedrību par e-prasmju apgūšanas un izmantošanas iespējām, kā arī popularizēt e-valsts piedāvātos e-pakalpojumus un iespējas, apmācīt to pielietošanā,” norāda I. Dišlere.
„Pagaidām pašvaldības pašas izvērtē pakalpojumus, kurus elektronizēt būtu lietderīgi. Paralēli notiek darbs pie vienas pieturas aģentūras principa ieviešanas, kā ietvaros arī tiks veikta pašvaldību pakalpojumu unifikācija. Pēc tās varēs identificēt pakalpojumus, kurus būtu lietderīgi attīstīt un elektronizēt vienoti,” atklāja I. Dišlere.
Jāatzīmē, ka pozitīvi vērtējama iedzīvotāju datorprasmju un interneta lietošanas iemaņu līmeņa paaugstināšanās Latvijas iedzīvotāju vidū. Saskaņā ar „Eurostat” datiem, kopš 2005. gada par četriem procentpunktiem sarucis iedzīvotāju skaits, kuru datorprasmes ir zemā līmenī, savukārt iedzīvotāju skaits ar augstām datorprasmēm pieaudzis par trīs procentpunktiem, sasniedzot 14 procentus (ES vidējais rādītājs – 23 procenti). Tāpat arī par pieciem procentpunktiem samazinājies iedzīvotāju skaits ar zemām internetprasmēm. Savukārt ar augstām internetprasmēm – pieaudzis vairāk kā trīs reizes, sasniedzot 11 procentus, kas ir par trīs procentpunktiem vairāk nekā vidējais ES rādītājs. Tomēr citi IKT rādītāji joprojām nesasniedz vidējos ES rādītājus.
Elektronisko prasmju attīstības plāns 2010. - 2013.gadam 22. aprīlī tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Foto: www.bjork.norden.ee
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties