#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Brisele sāk diplomātu iesaukumu
, 2010. gada, 15.marts

Šonedēļ Eiropas Savienība oficiāli pacēla starta karodziņu konkursam uz Eiropas Savienības jauno delegāciju posteņiem. Līdz pat 2. aprīlim Eiropas Savienības dalībvalstu diplomāti var pieteikties uz kādu no vadošajām vietām kopumā 32 Eiropas Savienības pārstāvniecībās pasaulē.

ES pārstāvniecības līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā iegūst jaunu statusu, proti, tās vairs nebūs Eiropas Komisijas pārstāvniecības, bet gan Eiropas Savienības delegācijas daļēji ar vēstniecību spēku. Līdz šim uz šiem amatiem varēja pretendēt vienīgi Eiropas Komisijas cilvēki, bet tagad pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē arī pašu dalībvalstu diplomāti.

Atlase noritēšot pēc Eiropas Komisijas konkursa standartiem. Tas tādēļ, ka pats Eiropas Savienības ārlietu dienests ir vēl tikai tapšanas stadijā un līdz ar to nav attiecīgu nosacījumu.

Eiropas Savienības vēstniekus vajadzēs gan Ķīnā, gan Japānā, gan Dienvidāfrikā, gan vēstnieka vietas izpildītāju ASV, arī virknē Āfrikas, Karību valstu, Tuvajos Austrumos un arī vienīgajā no bijušajām padomju Republikām – Gruzijā. Jau tagad zināms, ka ne visām 27 dalībvalstīm pietiks vietas un konkurss būs ārkārtīgi smags. Briseles kuluāros runā, ka uz ietekmīgākajiem posteņiem savus cilvēkus virzīs vecās dalībvalstis, lai arī tiek solīts, ka vēstniekus neizvēlēsies pēc valstu principa, bet gan pēc viņu prasmēm.
 
Latvija piedāvās vairākus diplomātus
"Lai arī konkursā var pieteikties jebkurš Eiropas diplomāts, Latvijas ĀM iestāsies par tiem, kurus ministrijas vadība un atestācijas komisija uzskatīs par svarīgiem atbalstīt," norāda ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Tas tādēļ, ka ministrija nevēloties nonākt situācijā, kad kāds no pašreizējiem diplomātiem, piesakoties Eiropas konkursam, nostādītu ministriju fakta priekšā, ka savu līdzšinējo posteni pamet, kas radītu papildu rūpes atrast jaunu vēstnieku, tā skaidro Riekstiņš. Pēc ministra teiktā, no Latvijas varētu pretendēt 6 – 7 kandidāti, un to vidū varētu būt gan pašreizējie Latvijas vēstnieki ārvalstīs, gan arī attiecīgā līmeņa ārlietu ministrijas darbinieki. Patlaban pretendentu saraksts vēl tiekot apkopots.

Latvijai nebūs viegli konkurēt, norāda Latvijas vēstnieks Eiropas Savienībā Normunds Popēns, taču ikviena vieta, kuru Latvija izcīnītu, būtu nozīmīgs ieguvums. "Cilvēkam, kas potenciāli vēlas pretendēt uz kādu no šīm vietām, ir jārēķinās ar to, ka ir jāpārzina kaut kas no tās valsts un reģiona specifikas, ir jābūt svešvalodu zināšanām, angļu, varbūt vēlamā reģiona un arī franču, kas ir izplatīta valoda Briseles institūcijās. Jāzina, kā strādā Eiropas Savienības institūcijas. Šīm delegācijām būs jāsadarbojas ar Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības ārlietu dienestu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Parlamentu, līdz ar to tiks ņemtas vērā zināšanas par ES," teic Normunds Popēns.

Jau iepriekš sarunās ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem ir izskanējis, ka Latvijai no visa valstu saraksta interesētu, piemēram, Gruzija, taču kopumā Latvija vēlētos redzēt savus diplomātus trijās vai četrās pārstāvniecībās." Nenoliedzami mūsu pievienotā vērtība un zināšanas ir saistītas ar Austrumeiropu. Pluss ir tas, ka mēs zinām krievu valodu un labāk izprotam šo valstu politiku, ekonomiku un dažādus attīstības aspektus. Taču manā skatījumā jebkurš no amatiem, ko iegūtu kāds no Latvijas diplomātiem, būtu liels sasniegums. Pieredze, ko iegūtu Latvijas diplomāts, vadot kādu no ES delegācijām trešajās valstīs, vai tā būtu Austrumeiropa vai kāda no Āfrikas valstīm, būtu milzīga," uzsver Popēns.
 
Lietuvai – Afganistāna
Jāteic, ka jau šobrīd augstu ES diplomātisko posteni ir ieguvuši mūsu kaimiņi lietuvieši. Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Vīgauds Ušacks februāra nogalē tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Afganistānā un ES misijas vadītāju šai valstī. Viņa kandidatūru apstiprināja augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone, atzīstot Ušacku par vispiemērotāko šim amatam, lai gan viņa sāncenšos bija arī Itālijas diplomāts, līdzšinējais ES īpašais pārstāvis Afganistānā Etore Frančesko Segvi.

Jāteic, ka Eiropas Savienības pārstāvja amats Afganistānā tika apstiprināts steidzamības kārtā, jo uz to gaidīja gan ASV, gan NATO.

Par Ušacka panākumiem izskanēja dažādas versijas, gan tas, ka viņš ir ļoti pieredzējis un harizmātisks diplomāts, gan tas, ka Lietuva izpelnījusies simpātijas ar savu ievērojamo pārstāvniecību Afganistānas misijā. Taču minēts arī, ka politiskais atbalsts Ušackam Eiropas Savienībā skaidrojams arī ar to, ka viņš nāk no jaunās ES dalībvalsts, un pēdējā laikā daudz pārmests, ka ES redzamākajos amatos ir tikai vecās valstis.

Sarosās Višegrada

Kamēr izsludināta pieteikšanās uz ES delegāciju vietām, joprojām top pats ES ārlietu dienests. Tiek gaidīts, ka aprīļa beigās augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone nāks klajā ar dokumentu par dienesta uzbūvi – struktūru, amatiem un vakancēm.

Latvija ir starp tām valstīm, kas prasa, lai, veidojot dienestu, tiktu ievērota sabalansēta valstu pārstāvniecība.

Ierasto tendenci, kad vadošos un lauvas tiesu amatu vispār sev sarūpē vecās ES valstis, grasās lauzt tā sauktā Višegradas grupa, kurā ietilpst Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija. Valstis paziņojušas, ka atteiksies no dalības ES ārpolitikas veidošanā, ja tām netiks garantēta pienācīga daļa jaunajā ES ārlietu dienestā. "Tas var novest pie ES un nacionālo valstu politikas plaisas palielināšanās. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams atbilstošs ģeogrāfiskais līdzsvars un nozīmīga visu ES valstu pārstāvju klātbūtne, lai jaunais ES ārvalstu dienests veidotos uz plašas kultūras daudzveidības un pieredzes bāzes," tā teikts Višegradas paziņojumā.

Analītiķi lēš, ka Višegradas grupa aizvien spēcīgāk piesaka sevi uz ES politiskās skatuves, jo regulāri rīko sanāksmes, valstu vēstnieki atsevišķi tiekas ik mēnesi, un kopumā visu šo valstu balsstiesības ir tikpat spēcīgas kā Eiropas ietekmīgākajiem vaļiem Vācijai un Francijai.
 
Šis raksts ir pārpublicēts no "Latvijas Avīzes" iknedēļas ielikuma "Tepat, Eiropā"

 

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties