#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Cīņa ar vējdzirnavām
, 2010. gada, 01.septembris

21 403 parādnieki. Tieši tik daudz uzturlīdzekļu nemaksātāju reģistrēti Uzturlīdzekļu garantiju fondā šogad pusgadā. Starp viņiem ir arī Ēriks, kura bērna māte Anita (vārdi mainīti) nu jau vairāk kā gadu veltīgi cenšas vīrieti atrast, lai viņš finansiāli parūpētos pats par savu dēlu.

Anitai ir 34 gadi un sešus gadus vecs puika. Līdz dēla triju gadu vecumam viss bijis kārtībā. „Mēs dzīvojām saticīgi, vīrs strādāja celtniecībā, es – veikalā par pārdevēju. Tad viņš sāka nenākt mājās, aizbildinoties ar darbu un nepieciešamību pēc draugiem. Kad Mārim (puisēna vārds mainīts) palika četri gadi, Ēriks pateica, ka darba vairs nav, mūs nodrošināt viņš nevar, tādēļ dosies peļņā uz Dāniju. Sākumā viņš kādu naudiņu sūtīja, tad tas notika aizvien retāk, līdz nu jau vairāk kā gadu neesmu neko no viņa saņēmusi. Ērika paziņas stāsta, ka Dānijā viņam ir cita sieviete, puslīdz labi apmaksāts darbs. Taču – es viņam klāt netieku, un mēs ar puiku dzīvojam teju no rokas mutē,” skumji stāsta Anita, kurai uzturlīdzekļus bērna audzināšanai šobrīd maksā valsts.

Neesam ne labāki, ne sliktāki

Anitai līdzīgu stāstu ir daudz ne vien Latvijā, bet visā pasaulē. Katrā zemē šo situāciju risina atšķirīgi, un Latvija ne ar ko īpašu to vidū neizceļas. Tā atzīst Uzturlīdzekļu Garantiju fonda (UGF) direktors Edgars Līcītis. „Jāsaka, ka ar alimentu nemaksātājiem tik traki nav. Nepilngadīgo bērnu skaits valstī pēc statistikas pārvaldes datiem ir 350-400 tūkstoši. Mēs uzturlīdzekļus maksājam aptuveni 21 tūkstotim bērnu – tātad 3-5% no visu nepilngadīgo skaita. Patiesībā tas ir niecīgs cipars, ar kuru valstij jāiesaistās, lai palīdzētu tiem bērniem, kuriem viens no vecākiem nemaksā alimentus,” skaidro E.Līcītis.

Lai gan šī atziņa diez vai mierina tos, kuriem regulāri saņemti alimenti būtiski atvieglotu ikdienu, izrādās, tikai pusē Eiropas Savienības valstu valdības sniedz šādu atbalstu, un Latvija ir viena no tām.

Ja bērna tēvs vai māte alimentus nemaksā un atrodas tepat Latvijā, viņa gaitām var sekot, kontrolējot ierakstus Zemesgrāmatā, CSDD, VID un VSAA, atzīst UGF direktors. Tiklīdz kādā no tiem parādās ziņas, ka nemaksātājs sācis saņemt, piemēram, bezdarbnieka pabalstu, iegādājies, auto, nekustamo īpašumu, vai tam pieder uzņēmumu kapitāldaļas, UGF var rīkoties, dodot uzdevumu tiesu izpildītājiem apķīlāt, uzlikt apgrūtinājumu vai bloķēt bankas kontu, lai nemaksātājs sāktu pildīt savas saistības. Jāpiezīmē, ka šāda datubāzu novērošana izrādījusies visai vērtīga. Tā pērn atklāti 40 gadījumi, kuros parādniekiem bijuši zemes īpašumi bez apgrūtinājuma, bet 29 – transportlīdzekļi bez apgrūtinājuma. Tāpat atklātas 48 personas, kuru īpašumā bijušas neapķīlātas uzņēmumu kapitāldaļas. 2010.gada jūnijā fiksēti 14 parādnieki ar neapgrūtinātiem nekustamiem īpašumiem, trīs transportlīdzekļiem, kā arī – 19 neapķīlātām uzņēmumu kapitāldaļām.

Šī gada jūnijā UGF izmaksājis uzturlīdzekļus 16 237 vecākiem, to vecāku vietā, kuri par saviem bērniem nerūpējas. Naudas izteiksmē tie bijuši kopumā 785 800 latu. Savukārt no parādniekiem līdz jūnija beigām atgūti 64152,83 lati.

Iedarbinās pārrobežu piedziņu

Situācijā, kāda izveidojusies mūsu stāsta varonei Anitai, risinājums nav tik viegli rodams, turklāt tas pilnībā atstāts uz paša cilvēka pleciem.
E.Līcītis: „Es zinu uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus gadījumus, kad, cilvēkam aktīvi iesaistoties, izdodas citā valstī atrast nemaksātāju un piedzīt no viņa uzturlīdzekļus. Ja nemaksātājs ir Īrijā vai Lielbritānijā, cilvēkam pašam viņš jāatrod, jāpierāda, ka tāda persona tur dzīvo, strādā, saņem atalgojumu, tad jāiesniedz pieteikums tiesā un jācīnās par naudu. Jebkurš to nevar izdarīt.”
Risinājums šādai situācijai, kad ļaunprātīgais alimentu nemaksātājs strādā ārzemēs un par savām atvasēm neliekas ne zinis, varētu būt 2008.gada beigās pieņemtā ES regula par pārrobežu uzturlīdzekļu piedziņu. „No 2011.gada jūnija to sāks piemērot, katrā dalībvalstī nosakot vienu atbildīgo institūciju, kurā vērsties ar iesniegumu par personu, kura strādā citā zemē un nemaksā alimentus. Šī iestāde tad arī sazināsies ar attiecīgo valsti, lai atrastu nemaksātāju. Institūcijai tas ir vieglāk nekā privātpersonai, jo tā labāk zina sistēmu – kur, kas un kam jāvaicā. Tiesa gan, nemaksātāju atrast varēs vien tad, ja viņš strādās legālu darbu,” norāda E. Līcītis. Latvijā šīs funkcijas tiks uzticētas EGF.

UZZIŅAI
Par pārrobežu uzturlīdzekļu jautājumiem atbildīgās institūcijas:

Somija: Ārlietu ministrija

Slovākija: Darba, sociālo un ģimenes lietu ministrijas Bērnu un jaunatnes starptautiskās tiesiskās aizsardzības centrs

Portugāle: Justīcijas administrācijas ģenerāldirekcija

Rumānija: The Bucharest Bar Association

Austrija: Federālā Tieslietu ministrija

Čehija: Bērnu starptautiski tiesiskās aizsardzības birojs, Ārlietu ministrija

Francija Ārlietu ministrija, Tieslietu ministrija

Norvēģija NAV pārrobežu lietu nodaļa (pieņem iesniegumus un lēmumus pārrobežu uzturlīdzekļu lietās) (National Office for Social Insurance Abroad), Valsts apdrošināšanas piedziņas aģentūra (NAVI)


Uzturlīdzekļu jautājumos atbildīgās ārvalstu institūcijas:

Lielbritānija: Bērnu atbalsta aģentūra

Dānija: Ģimenes lietu departaments

Francija: Ģimenes pabalstu birojs

Īrija: Īrijas tiesu portāls

Lietuva: Garantiju un Bērnu uzturlīdzekļu fonda administrācija

Nīderlande: Uzturlīdzekļu maksājumu piedzīšanas nacionālais birojs (LBIO)

Norvēģija: Sociālās apdrošināšanas valsts iestāde, Valsts apdrošināšanas piedziņas aģentūra 

Slovēnija: Valsts garantiju un uzturlīdzekļu fonds

Somija: Helsinku Sociālo pakalpojumu departaments

Ziemeļīrija: Ziemeļīrijas Bērnu atbalsta aģentūra, Sociālās drošības aģentūra, Ziemeļīrijas Tiesu izpildes departaments

Zviedrija: Sociālās apdrošināšanas aģentūra

Luksemburga: Valsts solidaritātes fonds 

Informāciju par uzturlīdzekļu regulējumu Eiropas valstīs var atrast Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā

Foto: europa.eu

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties