#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam atšķirīgs redzējums par jaunveidojamo ES ārlietu dienestu
, 2009. gada, 20.oktobris, 2009

Sagaidāms, ka jaunā ES ārlietu dienesta, kas tiks izveidots līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, tapšanas ceļš būs akmeņains. Kompromiss būs jārod, ņemot vērā ne vien dalībvalstu un Eiropas Komisijas, bet arī Eiropas Parlamenta viedokļus un ambīcijas.

Dalībvalstis uzskata, ka ārlietu dienestam jāparedz atsevišķs budžets un īpašs statuss, raksta laikraksts European Voice. Lisabonas līgums šāda dienesta radīšanu paredz līdz ar jauna amata - ES augstā pārstāvja ārlietās posteņa izveidi. Paredzams, ka ES „ārlietu ministrs” apvienos līdzšinējā ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Havjera Solanas un ES ārlietu komisāra funkcijas.

Zviedrijas prezidentūra ierosinājusi ārlietu dienestu veidot no visām esošajām Eiropas Komisijas (EK) ārlietu resora divpusējo attiecību nodaļām un EK delegācijām ārvalstīs. Turklāt 123 ārvalstīs strādājošās delegācijas vairs nesaukt par Eiropas Komisijas, bet gan Eiropas Savienības delegācijām.

Eiropas Komisijas kompetencē paliktu paplašināšanās un ārējās tirdzniecības jautājumi.

Tikmēr Eiropas Parlaments vēlas jauno ES ārlietu dienestu redzēt kā integrētu Eiropas Komisijas sastāvdaļu. Šādā gadījumā Eiropas Parlamentam būs lielākas izredzes ietekmēt dienesta darbību, kā arī kontrolēt tā budžeta tēriņus.

Šodien, 19.oktobrī EP Konstitucionālo lietu komitejā plānots izskatīt deputāta Elmāra Broka sagatavoto ziņojumu, kurā uzsvērts, ka ārlietu dienestam jābūt Eiropas Komisijas paspārnē.

Arī britu deputāts Endrjū Dafs, kurš sagatavos EP kopējo nostāju jaunā Eiropas Komisijas sastāva apstiprināšanas jautājumā, jau brīdinājis, ka EK prezidentam Žozē Manuelam Barrozu labāk ieklausīties EP viedoklī.

„Ja mums nebūs skaidru garantiju, ka tiks pildītas prasības ārlietu dienesta un tā budžeta jautājumos, nebūs arī jaunās Eiropas Komisijas,” teicis Endrjū Dafs.

ES „ārlietu ministrs” būs viens no Eiropas Komisijas komisāru komandas un viens no EK priekšsēdētāja vietniekiem. Ārlietu pārstāvi ar EK priekšsēdētāja piekrišanu iecels Eiropadome (ES dalībvalstu vadītāji). Viņa vai viņas uzdevums būs koordinēt ES ārpolitiku un drošības politiku un ātrās reaģēšanas misiju darbu, kā arī vadīt Ārlietu padomi (dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes).

Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem ārlietu dienestā varētu strādāt ap 6000 eiroierēdņu, kuri patlaban ir nodarbināti Eiropas Komisijā Briselē un EK delegācijās ārvalstīs. Klāt nāktu vēl ES Padomes sekretariāta darbinieki un dalībvalstu deleģētie eksperti.

Lisabonas līgumā par ārlietu dienesta izveidi nekas daudz nav precizēts. Līdz ar to par visiem neskaidrajiem jautājumiem, tai skaitā arī dienesta atrašanās vietu, iesaistītajām pusēm jāvienojas sarunu ceļā.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties