#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Daudz laimes dzimšanas dienā! Drīz gadadiena ES Stratēģijai Baltijas jūras reģionam!
, 2010. gada, 26.augusts

Kas ir kopīgs tādām aktivitātēm kā pilsētu ilgtspējīgas enerģijas rīcības plāna analīzei un precizēšanai ar sabiedrības līdzdalību; MVU „mīkstas piezemēšanās zonas” radīšanai un piekļuves uzlabošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām mūzikas izglītībai ar ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam?

Pirmās trīs aktivitātes ir pamatlīmeņa pārrobežu sadarbības pasākumi, iesaistot partnerus no Latvijas un citām valstīm. Pēdējā minētā ir pati pirmā ES makro reģionu stratēģija, ko pieņēma augstākajā līmenī Eiropadome 2009. gada oktobrī. Bet kur un kā pamatlīmenis sasaistās ar šo augstāko līmenī?

Šajā konkrētajā gadījumā, saikne ir Centrālās Baltijas jūras INTERREG IV A programmas 2007.-2013.gadam (www.centralbaltic.eu) līdzfinansējums šīm un citām darbībām apmērā līdz 75% vai 85% no kopējā projekta budžeta . Protams, tas ir vienkāršots veids, kā to aprakstīt, tomēr dažādās Eiropas Teritoriālās sadarbības programmas, viena no tām arī Centrālās Baltijas jūras reģiona INTERREG IV A programma 2007.-2013.gadam, ir instrumenti, kas veicina pamata līmeņa sadarbību ar citu reģionu un valstu partneriem papildus ikdienas darbībām un iespējām. Tādējādi var iet tālāk par paša iespējām, tiecoties panākt pāri robežām kopēju labumu reģionam, kurā mēs visi dzīvojam,- Baltijas jūras reģionam – atbilstoši sniedzot ieguldījumu un īstenojot ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) mērķi.

Kāds tad ir šis Stratēģijas mērķis, par ko tā ir? Stratēģijas mērķis ir koordinēt darbības, ko veic dalībvalstis, reģioni, ES, Baltijas līmeņa organizācijas, finanšu iestādes un nevalstiskās struktūras, lai veicinātu līdzsvarotu attīstību reģionā. Četri stratēģijas stūrakmeņi ir: veicināt vides ilgtspēju šajā Eiropas daļā (piemēram, samazinot piesārņojumu jūrā), kāpināt Baltijas jūras reģiona ekonomisko izaugsmi un labklājību (piemēram, popularizējot inovācijas mazajos un vidējos uzņēmumos), sekmēt Baltijas jūras reģiona pieejamību un pievilcību (piemēram, uzlabojot transporta sakarus), kā arī vairot reģiona drošību (piemēram, uzlabojot reaģēšanas iespējas uz negadījumiem). Vienkāršojot, Stratēģiju varētu uzskatīt par ietvaru, kas sasaista dažādās vajadzības un resursus, dalībniekus un ieinteresētās personas, finanšu avotus kopīgos centienos mūsu reģiona labā (http://ec.europa.eu/regional_policy/cooperation/baltic/index_en.htm).

Atskatoties uz Stratēģiju, tās sākums meklējams tagadējā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa un tagadējā Somijas ārlietu ministra Aleksandra Stuba iniciatīvā 2005.gadā. 2008.gada rudenī sākās atklāts apspriešanās process ar spēcīgu augšupejošu raksturu ar visu ieinteresēto personu līdzdalību un noslēdzās 2009.gada oktobrī ar Eiropadomes apstiprinājumu. Kopš tā laika ir aizritējis gads un pirmais Stratēģijas ieinteresēto pušu Ikgadējais forums 14.-15. oktobrī Tallinā būs izdevība visām ieinteresētajām personām izvērtēt un apmainīties ar pieredzi par stratēģijas īstenošanas pirmā gada iespaidiem (nāks klajā pirmais ESSBJR īstenošanas ziņojuma projekts).

Stratēģija ne tikai ietekmē Baltijas jūras reģionu kā makro-reģionu, bet arī, pareizi ieviešot, koordinē un nosaka ietvaru jebkādām darbībām Baltijas jūras reģionā. Centrālās Baltijas jūras reģiona INTERREG IV A programma 2007.-2013. gadam ir viens no piemēriem pamatdarbību atbalstam pārrobežu sadarbības līmenī. Programma pati jau otro reizi atskatās un izvērtē sasniegto savā ikgadējā programmas konferencē 2010. gada 29. septembrī Rīgā, tikai mēnesi pirms Stratēģijas foruma. Konferences ietvaros atskatīsimies uz Centrālās Baltijas jūras INTERREG IV A programmas 2007.-2013. gadam pagātni, tagadni un arī nākotni. Vērtējot pagātni un tagadni, atskatīsimies, kas ir paveikts līdz šim, vai programma spējusi sasniegt savus mērķus caur līdzfinansētajiem projektiem, daudzi no kuriem tiks izstādīti Rīgā. Raugoties nākotnē, piemēram, aptaujājot dalībniekus, gūsim ieskatu par redzējumu Centrālās Baltijas jūras INTERREG programmas nākamajam finansējuma periodam pēc 2013. gada un veidiem, kā varētu un vajadzētu tikt atbalstīta sadarbība starp reģioniem Igaunijā, Latvijā, Somijā (t.sk. Ālandu salās) un Zviedrijā.

Pārrobežu reģioni varētu un būtu jāuzskata par labāko instrumentu Eiropas integrācijai, kad attīstības atšķirības iespējams pārvērst par pievienoto vērtību, sadarbībā risinot kopīgas problēmas, un kad patiesais ES integrācijas gars īstenojas, bieži to pat pašiem neapzinoties. Tas pats attiecas uz ESSBJR, jo katrs projekts atsevišķi uzreiz varētu pat nesaskatīt savu saistību ar Stratēģiju. Tomēr pat "mazie" divpusējas sadarbības projekti varētu tikt sasaistīti ar Stratēģiju, gluži kā viena divpusēja somu-igauņu sadarbības projekta gadījumā. Šo projektu par brīvprātīgo jūras glābēju servisu līdzfinansē Centrālās Baltijas jūras INTERREG IV A programma 2007.-2013.gadam, tas arī minēts ESSBJR rīcības plānā kā daļa no tā sauktā Stratēģijas paraugprojekta. Tas ir veids, kā darboties mazā vietējā līmenī, bet domāt plaši un reģionāli!
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties