#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Diplomāti: Beļģijas premjeram ir lielas izredzes kļūt par ES prezidentu
, 2009. gada, 02.novembris

Beļģijas premjerministra Hermana van Rompuja izredzes uz topošo Eiropas Savienības prezidenta amatu aizvien pieaug un viņš tiek uzskatīts par spēcīgu "kompromisa" kandidātu, pirmdien norādīja vairāki diplomāti.

"Ir [panākta] vienprātība par viņa kandidatūru, kas 27 [valstu blokā] ir rets gadījums," pavēstīja kāds Eiropas diplomāts. "Neviens pret viņu neiebilst, un daudzi [līderi] viņam izteikuši lūgumu pieņemt [šo piedāvājumu]," piebilda diplomāts.

Arī kāds cits informācijas avots apstiprināja, ka šāda vienošanās panākta pagājušās nedēļas beigās Briselē notikušā ES samita kuluāros.

Savukārt Beļģijas premjerministra pārstāvis izskanējušo informāciju pirmdien atteicās komentēt.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī piektdien pēc samita noslēguma paziņoja, ka ar Vāciju panākta vienošanās par spēku apvienošanu, lai izvēlētos sev tīkamu kandidātu uz bloka prezidenta amatu, kura izveidošanu nosaka ES Lisabonas līgums.

Iepriekš par galveno kandidātu uz šo amatu tika uzskatīts bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs, tomēr viņa izredzes iedragāja tas, ka Lielbritānija nav ieviesusi vienoto ES valūtu eiro un nav Šengenas zonas dalībvalsts.

Sarkozī pavēstīja, ka viņš vienojies ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli atbalstīt "vienu un to pašu kandidātu", piebilstot, ka viņiem abiem esot viens "skatījums" uz abiem Lisabonas līguma izveidotajiem augstajiem ES amatiem, kā arī kopīgi pieņemamākie kandidāti.

Tomēr Sarkozī neatklāja viņa un Merkeles favorītu vārdus, taču norādīja, ka "Eiropas Džordžam Vašingtonam" jābūt "harizmātiskam" un spējīgam veidot "konsensu".

Blēru pat nepieminot, Sarkozī ļāva noprast, ka pastāv nopietni iebildumi pret britu joprojām neoficiāli virzīto kandidatūru. Francijas līderis arīdzan norādīja, ka uzvarētāji varētu nebūt tie politikas smagsvari, kuru vārdi izskanējuši "pirmajā vilnī".

Kā pirmdien vēsta Beļģijas laikraksts "De Standaard", van Rompujs ir "nevis kandidāts, bet gan favorīts", piebilstot, ka "saskaņā ar Francijas un Vācijas noslēgto "vienošanos", viņa [kandidatūra] ir vispieņemamākā".

Zviedrija, kas šobrīd pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, paziņojusi, ka jau nākamajā dienā pēc tam, kad eiroskeptiski noskaņotais Čehijas prezidents Vāclavs Klauss beidzot parakstīs Lisabonas līguma ratifikācijas aktu, uzsāks konsultācijas par iespējamajiem kandidātiem.

Paredzams, ka Čehijas Konstitucionālā tiesa otrdien paziņos lēmumu par līguma atbilstību valsts pamatlikumam. ES līderi pagājušajā nedēļā samitā Briselē vienojās par izņēmuma tiesību piešķiršanu Prāgai, tādējādi, visticamāk, pēc tiesas sprieduma vairs nebūs nekādu šķēršļu līguma ratifikācijas procesa pabeigšanai.

Iepriekš jau ziņojām, ka Klauss vēlējās, lai ES piešķirtu Čehijai izņēmuma tiesības, kas garantētu, ka pēc Otrā pasaules kara no toreizējās Čehoslovākijas teritorijas izraidītie vācieši neizvirzīs Prāgai mantiskas pretenzijas.

Klauss centās panākt, lai Čehija tiktu iekļauta Lisabonas līguma pielikumā starp tām valstīm, kurām ir izņēmumtiesības ES Pamattiesību hartā, kas pirms tam jau piešķirtas Lielbritānijai un Polijai.

Eiropā valda diskusijas arī par to, vai uz prestižo ES prezidenta amatu vajadzētu virzīt kādu politikas "smagsvaru" vai arī kādu no iekšējiem līderiem, kas strādā ar Eiropas lielo valstu vadītājiem.

Starp iespējamiem pretendentiem tiek minēts arī Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende, bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un kādreizējais Īrijas valdības vadītājs Džons Brutons.

Savukārt uz topošo ES ārlietu un drošības politikas augstā pārstāvja amatu kandidē Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Milibends, kurš pats šādu iespēju oficiāli gan ir noraidījis, un Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts.

Ziņu aģentūra LETA/Nozare.

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties