#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Dziesmu un deju svētki Eiropā
, 2010. gada, 09.jūlijs

Skaļāk vai klusāk, augstāk vai zemāk un labāk vai sliktāk, bet dziedāt un dejot var ikviens. Parasti mēs to darām vieni paši pie spoguļa, draugu kompānijās zaļumballēs vai vasaras festivālos, tomēr reizi četros gados liela daļa latviešu arī dzied un dejo visi kopā vairāku desmitu tūkstošu auditorijas priekšā. UNESCO pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā iekļautie svētki ir daudzu latviešu gaidītākais notikums, tomēr mēs neesam vienīgie, kas pulcējas kopīgai dziesmai un dejai.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas Eiropā aizsākušās 19.gadsimta vidū. Pirmais dziesmu festivāls notika 1843.gadā Šveicē, un tajā piedalījās 2100 dziedātāji no 80 koriem. 1845.gadā līdzīgi svētki notika Vācijā. Lielākie dziesmu svētki pasaulē 1928.gadā norisinājās Austrijā par godu F.Šūberta 100. nāves gadadienai. Tajos piedalījās simtiem vācu koru no dažādām pasaules valstīm. Laika gaitā dziesmu un deju svētku tradīcijas Eiropā lielākoties ir izzudušas.

Vācijā vairs nenotiek neviens festivāls, kas kopīgā dziesmā un dejā vienotu vāciešus no visas valsts. Anne-Marija no Brēmenes to skaidro ar Vācijas teritoriālo iedalījumu: „Lai gan lielākā daļa likumu un paradumu visā valstī ir vienādi, katrā no 16 federālajām zemēm ir sava vietējā pašpārvalde. Manuprāt, šīm pašpārvaldēm vienoties un kopā noorganizēt valstiska mēroga pasākumu būtu neiespējami”. Tāpat arī Itālijā mūsdienās nenotiek neviens festivāls, kurā vietējie iedzīvotāju kopā dziedātu un dejotu. Visos pasākumos uzstājas tikai jau atpazīstami mākslinieki. Itālis Rikardo to skaidro ar to, ka Itālija ir pārāk liela, lai šāds pasākums būtu iespējams: „Mēs esam 60 miljoni, tāpēc atšķirībā no nelielajām Baltijas valstīm, tik daudz cilvēkiem dziedāt un dejot kopā būtu neiespējami”. Tomēr arī Portugālē, kur iedzīvotāju ir sešas reizes mazāk nekā Itālijā, dziesmu un deju svētku tradīcijas nepastāv. „Atšķirībā no, piemēram, Igaunijas vai Latvijas, mums dziedāšana nav tradicionāla vērtība, tāpēc dziesmu svētki negūtu popularitāti. Lai gan portugāļiem patīk dejot, tas nav izplatīts valstiskā mērogā, bet dažus nelielos pasākumus, kas notiek Porugāles laukos nevar nosaukt par dejošanas festivālu vai deju svētkiem”, saka Karlota no Portugāles.

Kopā dziedāšanas un dejošanas tradīcijas mūsdienās visvairāk ir raksturīgas tieši ziemeļu tautām, īpaši Baltijas valstīm, kur tās mantotas no baltvāciešiem. Psihologi šo fenomenu skaidro ar to, ka Latvijai, Igaunijai un Lietuvai pēc ilgiem vācu un krievu pakļautībā pavadītiem gadiem vairāk nekā citām tautām nepieciešama vienotības un varenības sajūta. Kā 2001.gada Dziesmu un Deju svētkos teica Vaira Vīķe-Freiberga: „Mēs esam stipri! Mēs esam diženi!”, jo tikai tad, kad mēs paši par sevi tā domāsim, arī citi mūs uzskatīs par varenu tautu.

Dziesmu svētku tradīciju aizsākums Igaunijā meklējams vēl senāk nekā Latvijā – 1860.gadā Igaunijas pilsētā Tartu, piedaloties 845 dziedātājiem, notika pirmie dziedāšanas svētki. Mūsdienās Igaunijas Dziesmu un Deju svētki (Eesti Laulu- ja tantsupidu) notiek reizi piecos gados un vairāku dienu garumā kopīgā dziesmā un dejā apvieno vidēji 100 tūkstošus dalībnieku un skatītāju. Igaunijā notiek arī vairāki mazāki dziesmu svētki, piemēram, Jauniešu dziesmu svētki, Igaunijas pilsētas Viru Dziesmu svētki viņu dialektā, Igaunijas-Somijas kopīgie Dziesmu svētki, Garīgie dziesmu svētki un pat Panku dziesmu svētki, kas nākamgad atkal notiks Rakveres pilsdrupās.

Igaunijas iedzīvotājs Tauno, kas apmeklējis gan Igaunijas, gan Latvijas Dziesmu svētkus, uzskata, ka kaimiņvalstu svētku programmas ir atšķirīgas. Ja Igaunijā svētkos notiek tikai atklāšanas pasākums, vairākas deju izrādes, gājiens un noslēguma dziesmu koncerts, tad Latvijā šajā laikā norisinās arī vairāki saistīti pasākumi, piemēram, moderno deju koncerti, vizuālās un lietišķās mākslas izstādes un citi pasākumi. Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, koncerta vietu skaits nav ierobežots un skatītāji var stāvēt vai sēdēt, kur grib. Tauno domā, ka tā ir labāk, jo „nevajag visu koncertu sēdēt norādītajā vietā, bet var arī pastaigāt apkārt un satikt pazīstamus cilvēkus”.

Tauno atzīst, ka Igaunijas Dziesmu un Deju svētku gājiens viņam patīk vaiāk. „Gājiens sākas pilsētas centrā un iet līdz estrādei, kur uzreiz pēc gājiena noslēguma sākas svētku koncerts. Man tas liekas loģiskāk, nevis kā Rīgā, kur gājiens vienkārši beidzas un tikai pēc vairākām stundām sākas koncerts. Protams, Rīgā estrāde ir daudz tālāk, tomēr rodas sajūta, ka gājiens nebūtu saistīts ar svētkiem.” Tauno arī ievērojis, ka latviešiem daudz vairāk nekā igauņiem patīk ziedi: „Salīdzinot ar svētku gājienu Tallinā, Rīgā dalībniekiem bija daudz vairāk puķu un vainagu. Tas ir jauki, žēl vienīgi, ka pēc gājiena visus zaļumus vienkārši meta projām. Visas ielas bija pilnas ar puķēm un vainagiem, ko vēlāk slaucīja projām kā sienu”.

Lai gan arī Lietuvā kopā dziedāšanas tradīcijas ir populāras kopš 19.gadsimta, pirmie Vispārējie Dziesmu svētki notika tikai 1924.gadā Kauņā, piedaloties 86 koriem un 3000 dziedātājiem. Pirmie deju svētki Lietuvā notika 1937.gadā, kad 448 no visas valsts izvēlēti dejotāji uzstājās ar saskaņotu vairāku deju programmu. Pirmie apvienotie Dziesmu un Deju svētki (Dainų ir šokių šventė) notika 1950.gadā. Arī Lietuvā norisinās dažādi mazāki pasākumi ar kopīgu dziedāšanu un dejošanu, piemēram, pilsētu dziesmu svētki, jauniešu dziesmu svētki, katoļu dziesmu svētki un citi.

Lietuvā svētki notiek reizi četros gados un kopš 2003.gada ikvienam no tiem ir sava tematika, piemēram, 2003.gada festivāla devīze bija „Mēs”, bet 2007.gadā – „Būtības Aplis”. Līdzīgi kā Latvijā, arī lietuviešu Dziesmu un Deju svētki tiek papildināti ar instrumentālajiem koncertiem, folkloras pasākumiem un ārzemju koru priekšnesumiem.

Papildus tradicionālajiem Dziesmu un Deju svētkiem, Lietuva, Igaunija un Latvija kopā rīko arī studentu Dziesmu un Deju svētkus "Gaudeamus" un starptautisko folkloras festivālu "Baltica", kas kopīgā dziesmā un dejā stiprina kaimiņvalstu draudzību un vienotību.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties