#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Dzimumu līdztiesība izglītībā: stereotipi un realitāte
, 2010. gada, 07.jūnijs

Šodien Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu, Eiropas valstīm adresētu pētījumu par dzimumu nevienlīdzību izglītībā. Pētījums atklāj, ka dzimumu atšķirības vērojamas gan studiju izvēlē, gan mācību rezultātos.

Par izglītību atbildīgā Eiropas komisāre Andrula Vasiliu norādīja: “Pēdējos 50 gados ir krasi mainījusies attiecība starp dzimumiem un iegūtās izglītības līmeni, un šodien atšķirības ir krietni niansētākas. Skolās pārsvarā ir nodarbinātas sievietes, bet skolas vada vīrieši. Mācības absolvē lielākoties sievietes, bet skolu visbiežāk pamet vīrieši. Nepieciešams, lai dzimumu līdztiesības stratēģiju izstrādātu, balstoties uz šiem faktiem.”
Komisijas pētījums pamatojas uz Eurydice sadarbības tīkla darba, kas apkopo un analizē datus par izglītības sistēmām. Pētījumā aplūkotas 29 valstis (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un visas ES dalībvalstis, izņemot Bulgāriju).

Galvenie secinājumi
Galvenais jautājums ir dzimumu lomas un stereotipi
Visas Eiropas valstis, izņemot dažas, izstrādā dzimumu līdztiesības stratēģiju izglītībā vai to plāno darīt. Galvenais mērķis ir atbrīvoties no tradicionālā dzimumu lomu sadalījuma un stereotipiem. Vēl ir citi uzdevumi, piemēram, veicināt, lai sievietes būtu pārstāvētas lēmējstruktūrās, mainīt uz personas dzimumu balstītus pieņēmumus par izglītības līmeni un skolās cīnīties pret uzmākšanos, kas saistīta ar dzimumu (sk. pielikuma 1. attēlu). Valdība reti izstrādā iniciatīvas, lai vecākus informētu par dzimumu līdztiesības jautājumiem izglītībā un viņus vairāk iesaistītu dzimumu līdztiesības veicināšanā.
Parasti meitenes saņem labākas atzīmes un noslēguma eksāmenus nokārto ar labākām sekmēm nekā zēni, un parasti tie ir zēni, kuri pamet skolu vai paliek uz otru gadu. Starptautiskās aptaujās noskaidrots, ka aptuveni vienā trešdaļā Eiropas izglītības sistēmu zēni ir vājāki lasītāji, bet matemātikā vājākas sekmes parasti ir meitenēm. Tomēr vissvarīgākais faktors vēl aizvien ir sociālekonomiskie apstākļi.
Tikai dažas valstis (flāmu kopiena Beļģijā, Īrija un Apvienotā Karaliste) uzskata, ka zēnu nesekmības novēršana ir politiska prioritāte. Bet vēl mazāk valstīs (Austrijā, Apvienotajā Karalistē (Anglijā)) ir programmas, lai uzlabotu zēnu lasītprasmi un meiteņu sekmes matemātikā un zinātnē.
Eiropas Komisija dzimumu nevienlīdzības jautājumus izglītībā risina, gan stimulējot sadarbību starp ES valstu stratēģijām, gan sniedzot finansējumu programmām. Viena no svarīgākajam prioritātēm ES sniegtajā finanšu atbalstā daudznacionāliem izglītības projektiem un partnerībām mūžizglītības programmā ir cīņa pret sociālo atstumtību un dzimumu nevienlīdzību.

Profesionālā orientācija, kas veicina dzimumu līdztiesību, atbalsta meitenes
Arodmācību iestādēs un vispārējā vidējā izglītībā daudzi jaunieši un jaunietes joprojām izvēlas karjeru, kas atspoguļo tradicionālo dzimumu lomu sadalījumu. Lai šo jautājumu risinātu, nepieciešama labāka profesionālā orientācija un karjeras konsultantiem labāk jāapzinās dzimumu līdztiesības problemātika, lai tādējādi labāk varētu mainīt stereotipus.
Šāda palīdzība, kas veicina dzimumu līdztiesību un kas šodien pieejama tikai pusē Eiropas valstu (sk. pielikuma 2. attēlu), biežāk vērsta uz meitenēm nevis zēniem un parasti tiecas iedrošināt meitenes izvēlēties karjeru tehnoloģijā vai dabaszinātnēs. Lai gan ir saistošas atsevišķas iniciatīvas un projekti, vispārējas nacionālās stratēģijas cīnās pret dzimumu stereotipiem, kuri dominē karjeras izvēlē, un maz ir tādu iniciatīvu, kas būtu vērstas tieši uz zēniem.

Politisko stratēģiju par augstāko izglītību redzeslokā — vairāk sieviešu matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā (MZT)
Gandrīz visās valstīs studenti un absolventi ir pārsvarā sievietes, un šāds pārsvars saglabājas arī izglītībā, veselības un labklājības jomā, humanitārajās zinātnēs un mākslā. Vīrieši dominē inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā.
Aptuveni divās trešdaļās valstu augstākajā izglītībā ir spēkā dzimumu līdztiesības stratēģijas (sk. pielikuma 3. attēlu). Tomēr gandrīz visas minētās stratēģijas un projekti ir vērsti tikai uz sievietēm. No otras puses, augstākajā izglītībā sieviešu proporcija mācībspēku vidū sarūk ar katru augstāku akadēmiskās karjeras pakāpienu. Tomēr tikai aptuveni trešdaļa valstu ir īstenojušas konkrētas stratēģijas, lai novērstu šādu vertikālo dalīšanu pēc dzimuma.
Ar mērķtiecīgu politiku abas problēmas risina flāmu kopiena Beļģijā, Vācija, Nīderlande, Austrija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste un Norvēģija.
Eurydice sadarbības tīkls (www.Eurydice.org) informē par Eiropas izglītības sistēmām un politiskajām stratēģijām un tās analizē. Šo tīklu veido 35 nacionālie biroji, kuru mītnes ir 31 ES mūžizglītības programmas dalībvalstī (ES dalībvalstis, EEZ valstis un Turcija), un to koordinē un vada ES izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra Briselē, kura sagatavo publikācijas un uztur datubāzes.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Foto: europa.eu
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties