#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
The Economist: ES būtu jāatvieglo nosacījumi eiro ieviešanai
, 2009. gada, 19.oktobris, 2009

Analizējot Latvijas ekonomikas nedienas, The Economist norāda, ka Latvijai atliek vien turpināt cīņu, saglabājot piesaisti eiro. Labākais risinājums būtu pievienoties eirozonai jau tūlīt, kas atceltu maksu, ko Latvija maksā par valūtas risku.

Kaut gan Latvijas tautsaimniecība aizņem vien nieka 0.1% no Eiropas Savienības (ES) ekonomikas, Baltijas valsts valūtas problēmu sekas atsauktos arī uz citām valstīm Austrumeiropā, un tam būtu jābūt trauksmes zvanam Eiropas politikas veidotājiem atvieglot nosacījumus eiro ieviešanai, raksta The Economist.

Kredītu tirgus sabrukums Latviju ir skāris smagāk nekā jebkuru citu valsti. Vairāku gadu ilgā straujā izaugsme, ko veicināja lēti ārvalstu aizdevumi un valūta, kas piesaistīta eiro, pārvērtusies iespaidīgā lejupslīdē. Pēdējā gada laikā Latvijas ekonomika ir sarukusi par aptuveni piektdaļu un bezdarba līmenis valstī «uzkāpis» līdz rekordlieliem augstumiem. Arī mājokļu cenas kopš uzplaukuma virsotnes sasniegšanas ir samazinājušas pat vairāk nekā uz pusi.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)(Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)Latvijas valdība, tāpat kā vairums valsts iedzīvotāju, vēlas saglabāt piesaisti eiro. Taču daudzi investori par šādu stratēģiju šaubās. Pat par spīti vairāku miljardu eiro lielajam aizdevumam no ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) baumas par lata devalvāciju ir neskaitāmas. Vairāki ekonomisti Latvijas situāciju saista ar Argentīnu, kur 2001. gadā smagie centieni noturēt valūtas piesaisti galu galā tik un tā beidzās ar devalvāciju un defoltu.

The Economist norāda, ka teorētiski Latvijai ir vairākas iespējas rast risinājumu pašreizējām problēmām. Pirmkārt, Latvija varētu ļaut lata kursam brīvi «peldēt», kā to darīja Argentīna. Taču, ņemot vērā, cik maza un atvērta ir Latvija ekonomika, un tā kā tā ir cieši saistīta ar eirozonu, šāds risinājums var arī nenest gaidīto rezultātu, turklāt finanšu krīzes laikā to darīt ir vēl mazāka jēga.

Kā vēl vienu risinājumu The Economist min valūtas devalvāciju un atkārtotu piesaisti eiro tikai ar zemāku lata vērtību. Tiek lēsts, ka algu korekcijas Latvijā patlaban ir tādā līmenī, ka būs nepieciešami vairāki gadi, kamēr situācija nostabilizēsies. To varētu mainīt tikai valūtas vērtības pavājināšana. Šeit tiek likta atsauce uz Itāliju un Lielbritāniju, kas atcēla savu valūtu piesaisti 1992. gadā, un pēc tam strauji atguvās no lejupslīdes. Devalvācija ļautu palielināt Latvijas ārvalstu valūtu rezerves un, iespējams, atvilināt atpakaļ investorus.

Arī šim argumentam, protams, ir pretestība. Tiek apgalvots, ka Latvijai šobrīd ir vairāk, ko zaudēt nekā iegūt, salīdzinot ar Eiropas valstīm, kas savu valūtu devalvējušas iepriekš. Valsts iespēja pievienoties eirozonai, kas ir Latvijas mērķis, protams, izpaliktu. Turklāt arī konkurētspējas palielināšanās nebūtu tūlītēja, savukārt parādu slogs ārvalstu valūtā palielinātos uzreiz.

Sastopoties ar šīm nepatīkamajām iespējām, Latvijai atliek vien turpināt cīņu, saglabājot piesaisti eiro. Labākais risinājums būtu pievienoties eirozonai jau tūlīt, kas atceltu maksu, ko Latvija maksā par valūtas risku.

Eirozona ir ieinteresēta Latvijas finansiālā stabilitātē, jo Latvijas defolts varētu kaitēt kaimiņvalstīm un radīt zaudējumus bankām visā Eiropā. Taču, neskatoties uz to, eiro ieviešanas kritēriji, kuru sasniegšana Latvijai izskatās, ka vēl ir tālu priekšā, netiek mīkstināti.

Economist norāda, ka eirozonas dalībnieki galvenokārt baidās no divām lietām. Pirmkārt, ka trauslu jauno dalībvalstu vilnis eirozonā varētu vājināt Eiropas Centrālās bankas (ECB) apņemšanos nodrošināt zemu inflāciju. Otrkārt, ka eiro ieviešana smagi cietušās ekonomikās, kāda ir Latvijā, palielinātu finanšu krīzes iespēju eirozonā. Patlaban tiek lēsts, ka vienas eirozonas dalībvalsts defolts nozīmētu šī bloka izjukšanu, vai arī šādā gadījumā būtu nepieciešams ārkārtas finansējums no citām valstīm.

Pārpublicēts no www.db.lv

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties