#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Eiropas Ārējās darbības dienests - ko tas īsti nozīmē?
, 2010. gada, 11.augusts

Viens no komplicētākajiem mērķiem, ko izvirza Lisabonas līgums, ir padarīt Eiropas Savienību (ES) par ietekmīgu spēlētāju uz globālās politikas un ekonomikas skatuves. Mērķa būvniecības pamatakmens ir stabila un produktīva iekšējā komunikācija pašā ES un spēja īstenot konsensus politiku. Lielas cerības tiek liktas uz jaunveidojamo Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD).

EĀDD būs instruments, ar kura palīdzību stiprināt ES pozīcijas un pārstāvēt tās intereses un vērtībās daudz produktīvāk. Par institūcijas aktualitāti liecina EĀDD ieviešanas gaita, kas vedas visai raiti. Dienesta izveides tiesiskais pamats ir Lisabonas līgums. No līguma stāšanās spēkā pagājušā gada decembrī līdz šī gada jūlijam notikušas intensīvas diskusijas starp dalībvalstīm, Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Parlamentu (EP) par konkrētu juridisko ietvaru, kādā jaunajai institūcijai jādarbojas. Jūlija nogalē ES dalībvalstu ministri Vispārējo lietu padomē formāli vienojās par EĀDD izveidi, kas dod zaļo gaismu spert nākošos praktiskos soļus dienesta iedzīvināšanas virzienā.

„Tagad mēs varam virzīties tālāk pretī modernas, efektīvas un izteikti eiropeiskas 21.gadsimta institūcijas izveidošanai. Iemesls ir vienkāršs: Eiropai ir jāpiestrādā pie veida, kā veiksmīgāk aizstāvēt savas intereses un vērtības mūsdienu aizvien komplicētākajā pasaulē,” ar notikumu gaitu ir apmierināta Savienības augstā pārstāve ārlietu un drošības politikas jautājumos Katrīna Eštone.

EĀDD paredzēta kā funkcionāli autonoma ES sastāvdaļa, neatkarīga no EK un ES Padomes Ģenerālsekretariāta. Institūcijas pārraudzība būs Augstās pārstāves K. Eštones ziņā.

Veiksmīgi īstenot vienotu ārpolitiku būtībā nozīmē, ka ES starptautiskajā vidē jādarbojas kā vienotam organismam, pārstāvot visu dalībvalstu intereses dažāda līmeņa ārpolitiskajās norisēs. Saprotams, ka vienas absolūti vienotas ārpolitikas veidošana lemta neveiksmei, jo 27 valstis ar tik dažādu politisko, ekonomisko, vēsturisko un kultūras fonu neradīs kopsaucēju it visās ārpolitiskajās nostādnēs. Vienotās ārpolitikas jēdziens tiek attiecināts uz tiem jautājumiem, par kuriem iespējams panākt vienošanos dalībvalstu vidū, piemēram, ES pilsonības koncepts, kas sevī ietver pilsoņu interešu pārstāvniecību trešajās valstīs, arī ES drošības stratēģija un koordinēta sadarbība ar ES kaimiņvalstīm. Būtībā tā ir daļiņa no nacionālās ārpolitikas, kas tiek deleģēta kopīgai ES darbībai, tā iegūstot daudz lielāku politisko svaru starptautiskajā arēnā. Paredzēts, ka, lai par pamatnostādnēm vienotos un tās realizētu, ikdienas darbā plecu pie pleca strādās EĀDD, Padomes Ģenerālsekretariāts, EK un dalībvalstu diplomātiskie dienesti.

EĀDD sevī ietvers centrālo aparātu un ES delegācijas trešajās valstīs. ES delegācijas vēl līdz nesenai pagātnei darbojās kā EK delegācijas, attiecīgi pārstāvot komisijas intereses. Kopš stājies spēkā Lisabonas līgums, delegāciju mandāts ticis ievērojami paplašināts – tagad tās būs visas ES ‘vienotā balss’, pārstāvot kā Eiropas Komisijas, tā Padomes un Parlamenta intereses.

„No Ārlietu ministrijas puses mēs gribētu redzēt šo dienestu [EĀDD] skaitliski nelielu, efektīvu, modernu struktūru, kas spēj operacionāli pieņemt lēmumus, un kas spēj arī ļoti efektīvi izpildīt [Eiropas] padomes dotos politiskos uzstādījumus. Mēs tiešām to redzam kā lielu iespēju, jo valstu skaits, kur ārpus ES mums ir savas vēstniecības, ir salīdzinoši neliels. Mums informācijas apmaiņa, zināšanas, kā arī iespēja veidot politiskos kontaktus ar trešajām valstīm ir ļoti svarīga. Līdz ar to arī Eiropas Savienības delegācijas šādā ziņā mums ir nenovērtējams atspaids,” skaidro Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības direkcijas vadītāja, vēstniece Ilze Juhansone, „Tomēr Eiropas Savienības delegācijas nekad neaizstās divpusējo diplomātiju. Piemēram, Eiropas Savienības delegācija nekad Latvijas vietā neveiks investīciju piesaisti Latvijai. Tas paliek nacionālās diplomātijas jautājums jebkurā gadījumā.”

I.Juhansone arī vēlreiz apstiprina Ārlietu ministra Aivja Roņa iepriekš uzsvērto nostāju, ka būtiski, lai ES delegācijas uzņemtos koordinējošu lomu konsulārajos jautājumos, īpaši krīzes situācijās. Dažādu dabas stihiju, militāru konfliktu vai citu problēmsituāciju gadījumā jebkuram ES pilsonim jābūt iespējai vērsties ES delegācijā pēc palīdzības. Visticamāk ES delegācija nevarēs sniegt individuālu palīdzību katram cilvēkam, bet vismaz palīdzēs noorientēties - ko cilvēkam darīt tālāk, kur iet, kura vēstniecība viņam var palīdzēt. Arī tas būtu liels solis uz priekšu, ņemot vērā, ka mūsu vēstniecību tīkls trešajās valstīs nav tik izvērsts.

Latvijas nacionālajam diplomātiskajam dienestam EĀDD izveide ir gan dažādu iespēju, gan izaicinājumu avots. Aprīlī Ārējo attiecību padomē dalībvalstu vidū panākta vienošanās, ka jaunā dienesta darbinieku atlasē tiks ievērota proporcionalitāte attiecībā uz trim personāla avotiem (Padomes ģenerālsekretariāta un EK attiecīgajām struktūrvienībām un dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem) un ģeogrāfiskais balanss. Turklāt proporcionalitāte tiks attiecināta gan uz centrālo aparātu, gan uz delegācijām, tāpat arī uz augstākajiem un zemākajiem amatiem. Šādi nosacījumi dod iespēju arī Latvijas diplomātiem nonākt nozīmīgā dienesta darbinieku rindās.

Lai kandidētu uz kādu no vakancēm pretendentam vispirms jāatbilst virknei administratīvu kritēriju – diplomātiskā dienesta darbinieks, augstākā izglītība, darba pieredze, darba stāžs, atkarībā no konkrētās vakances arī pieredze vadošā amatā un noteiktu valodu zināšanas. Kā noskaidrojās ĀM, viens no lielākajiem ierobežojumiem mūsu diplomātiem ir tieši darba stāžs – tā kā Latvijas diplomātiskais dienests ir samērā jauns, daudzi no diplomātiem tikai tagad sasniedz nepieciešamo 15 gadu pieredzes līmeni.

„Mums ir ļoti daudz jaunu, talantīgu un spēcīgu diplomātu. Tas ir tāds liels izaicinājums nacionālajam dienestam – no vienas puses mēs tiešam vēlamies redzēt ES Ārējās darbības dienestu kā ļoti spēcīgu dienestu, kurš ir efektīvs un ar koncentrētiem resursiem var panākt lielus rezultātus. Tas būtībā nozīmē atdot labākos no saviem darbiniekiem. No otras puses mēs nevēlamies noplicināt nacionālo dienestu,” stāsta I.Juhansone.

Ārpolitikas eksperte, profesore Žaneta Ozoliņa Latvijas diplomātu izredzes ieņemt politiski ietekmīgākos amatus gan nevērtē pārāk cerīgi: „Formāli tik amatu, cik Latvijai pienāksies, arī tiks saņemts. Tomēr ekonomiskās krīzes iespaidā Latvijas diplomātiskais dienests ir diezgan noplicināts, un ir grūtības vest starptautiskās sarunas. Ar diplomātisko darbību ir vēl kāda problēma – kopš iestāšanās ES, Latvija nav pietiekami izmantojusi ‘gaiteņu diplomātiju’ un neformālo diplomātiju. Tāpēc nereti tad, kad nonāk līdz oficiālajai lēmuma pieņemšanai, kaut ko ietekmēt ir par vēlu, jo faktiski vienošanās notikusi jau agrāk.”

Tomēr, tā kā cilvēki no nacionālajiem dienestiem dodas darbā uz EĀDD rotācijas kārtībā (darba termiņš ir 4 gadi ar iespēju pagarināt uz otru termiņu), Ārlietu ministrijā uz to skatās kā uz „lielisku investīciju, lai mūsu cilvēki iegūtu papildus pieredzi un pēc atgriešanās stiprinātu nacionālo dienestu”.

Par EĀDD darbību varēs sākt spriest nākošgad, kad gadījumā, ja dienesta izveide noritēs bez aizķeršanās, plānots uzsākt institūcijas pilnvērtīgu funkcionēšanu.
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties