#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Eiropas atbalstam piesakās mazāk
, 2010. gada, 19.jūnijs

Šogad Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem pieteikušies 66 304 zemes apsaimniekotāji. Lauksaimniecībā notiek pakāpeniskas pārmaiņas – vidējo un lielo saimniecību īpašnieki savas apsaimniekotās zemes platības paplašina, pārpērkot vai nomājot zemes no tiem, kuriem nav vēlmes un iespēju turpināt saimniekošanu.

Par to liecina tiešo maksājumu saņemšanai iesniegtā pieteikumu skaita dinamika. Lauku atbalsta dienests (LAD) ziņo, ka šogad līdz 11. jūnijam, kad bija pēdējā pieteikumu pieņemšanas diena, saņemti 66 304 atbalsta pretendentu iesniegumi. Tas ir apmēram par diviem tūkstošiem iesniegumu mazāk nekā pērn, kad LAD saņēma

68 348 pieteikumus. Arī pērn salīdzinājumā ar 2008. gadu pieteikumu skaits bija par 3119 mazāks.

Vienlaikus atbalstam pieteikto platību apjoms pēdējos gados ir faktiski nemainīgs. LAD Tiešo maksājumu departamenta speciālists Uldis Zīverts teic, ka ik gadu atbalstam piesaka vidēji 1,5 līdz 1,6 miljonus hektāru zemes. Kaut patlaban LAD vēl nav precīzi apkopojis datus, cik hektāru atbalstam pieteikts šogad, U. Zīverts lēš, ka tas būs līdzīgs kā pērn. U. Zīverts: "Mēs redzam, ka lielsaimnieku platības kļūst lielākas, bet daudzi mazo saimniecību īpašnieki atbalstam vairs nepiesakās."

Tādējādi šī maksājumu sezona būs kārtējā, kad lauksaimniekiem būs jārēķinās ar samazinājuma koeficienta piemērošanu atbalsta maksājumiem. Atgādināšu, ka, pēc Latvijas iestāšanās līguma ES, vienoto platības maksājumu (VPM) drīkst izmaksāt nedaudz vairāk kā 1,4 miljoniem ha. Ja tiek pieteikts lielāks hektāru skaits, proporcionāli samazina atbalsta maksājumu. U. Zīverts teic, ka ik gadu VPM likmi par hektāru nākas samazināt vidēji par diviem līdz trīs procentiem.

Kaut arī daudz mazo saimnieku atbalstam vairs nepiesakās, LAD norāda, ka nosacīti liels skaits ir arī tādu, kas maksājumiem piesakās pirmo reizi – šogad tādu ir 1997.

Aizvien lielāka kļūst arī informācijas tehnoloģiju loma. Izmantojot elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), kas būtiski atvieglo un optimizē pieteikšanās procesu, šogad atbalstam pieteikušies 3032 lauksaimnieki, deklarējot 25% no kopējās pieteiktās platības. Salīdzinājumā ar 2009. gadu elektroniski iesniegto pieteikumu skaits pieaudzis gandrīz divas reizes.

Vērtējot pēc reģioniem, visvairāk pieteikumu jau tradicionāli saņemts Dienvidlatgales reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (RLP), kur kopā iesniegti 14 326 iesniegumi. Tik liels skaits saņemts, jo Latgalē joprojām ir liels skaits mazo saimniecību. Šā iemesla dēļ otrs lielākais pieteikumu skaits saņemts Austrumlatgales RLP – 9198. Vismazākais iesniegumu skaits – 4436 – saņemts Lielrīgas RLP un Ziemeļkurzemes RLP – 4545. Zemgalē kopš 2004. gada, kad pirmo reizi sāka atbalsta maksājumus, bijis lielākais pieteikumu krituma skaits – par 1296, un šogad te saņemti 4933 pieteikumi. Bet vismazākās izmaiņas pieteikumu skaita ziņā ir Ziemeļvidzemē, kur stabili atbalstam piesakās nedaudz virs 8000 zemes apsaimniekotāju.

Uzziņai

Provizoriskās atbalsta likmes

Vienotais platības maksājums – apmēram 44 Ls/ha.

Atdalītais papildu valsts tiešais maksājums (PVTM) par laukaugu platībām – apmēram 25 Ls/ha.

Atdalītais PVTM par lopbarības platībām – apmēram 2 Ls/ha.

Atdalītais PVTM īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem – apmēram Ls 19/ha.

Šogad lauksaimniekiem ir pieejami kopumā 15 atbalsta maksājumu veidi, ko piešķir, ja ir izpildīti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi.

Platību maksājumu iesniegumu skaits

2004. g. 69 859

2005. g. 79 010

2006. g. 80 705

2007. g. 77 876

2008. g. 71 467

2009. g. 68 348

2010. g. 66 315

Foto: europa.eu

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties